Nepiesaistot investīcijas, daļa no Rīgas centra pēc 40 gadiem būs "tukšs un sagruvis rajons", otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē sacīja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes loceklis Ints Dālderis.
Komisijas sēdē jautājumā par administratīvā sloga mazināšanu tika apspriesta arī šķēršļu mazināšana investīciju piesaistīšanai Rīgas centra, Rīgas vēsturiskā centra ēku atjaunošanai.
Dālderis norādīja, ka Rīgas centrā ir vairāki tūkstoši ēku, kuru stāvoklis kļūst arvien sliktāks. Lai tās uzturētu tādā pašā stāvoklī, kā pašlaik, katru gadu būtu jāiegulda pusmiljards eiro, sacīja NĪAA valdes loceklis un atsaucās uz Rīgas galveno arhitektu, kurš esot norādījis, ka investīciju trūkuma apstākļos Rīgai ir risks kļūt par izmirušu pilsētu kā senā pilsēta Pompeji.
Dālderis norādīja, ka jau pirms laba laika Rīgas vēsturiskajam centram tika noteikti striktāki ierobežojumi aiz bažām par kādu "ārprātīgu projektu" īstenošanu. Taču šīs bažas nav piepildījušās, situācija ir izvērtusies drīzāk otrādi un pašlaik nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas regulējumā, investīciju piesaistes veicināšanai.
Kultūras ministrijas (KM) pārstāve uzsvēra, ka šajā gadījumā diskusija vairs nav par administratīvā sloga mazināšana, bet jau par to, ar kādu pieeju, metodēm tiks saglabāts pasaules, UNESCO mēroga kultūras mantojums.
Šādās debatēs jāpiedalās profesionāļiem šajā jomā, jābūt iesaistītam būvniecības sektoram, ēku īpašniekiem un vēsturiskā mantojuma saglabātājiem. Pirmajās debatēs kopā ar Ekonomikas ministriju (EM) iezīmējies, ka ātri un vienkārši risinājumi nav atrasti jau labu laiku, pastāstīja KM pārstāve, kura arī akcentēja, ka nav pieļaujama rīcība bez arhitektoniskiem konkursiem un bez arhitektoniski mākslinieciskās izpētes.
Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) pauda atbalstu diskusijām kopā ar profesionāļiem, tajā skaitā partneriem arhitektu savienībā. Reizē ar arhitektiem jāpārrunā tas, ka dažkārt esot jūtams spiediens izmantot viņu partnerību, lai lietas virzītos straujāk -, taču par to jāmaksā daži simti tūkstoši eiro un ir arī gadījumi, kad saņemtais pakalpojums nav pietiekami kvalitatīvs.
EM pārstāve norādīja, ka vasarā paredzētajā starpinstitūciju sanāksmē ministrija aicinās atbilstoši kompetencei KM pārņemt virzību uz risinājuma rašanu šajā jautājumā. Burovs aicināja arī viņu informēt par attiecīgās sanāksmes norisi, lai varētu tajā piedalīties.
EM arī vērš uzmanību problēmai, ka par vēsturisko mantojumu atbildīgās amatpersonas atsevišķos gadījumos nedodot saskaņojumu arī avārijas stāvoklī esošām ēkām, vienā gadījumā arī tādai, no kuras kāda daļa nobrukusi uz tramvaja sliedēm.
Paredzēts, ka Valsts pārvaldes komisija augustā un rudenī turpinās sekot progresam institūciju darbā gan šajā, gan citos ar būvniecības jomu saistītajos jautājumos.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
