OIK komisija vēl nevienojas par galaziņojumu; Valainim savi īpašie secinājumi  (59)

Pirmdien pusdienlaikā gandrīz stundu ilgušajā OIK komisijas sēdē vairākiem deputātiem bija iebildumi, ka pēdējā ziņojuma versija saņemta tikai pusvienos naktī, tādēļ nav bijis iespējams ar to iepazīties, kā arī pārrunāt ar kolēģiem frakcijās. Komisijas vadītāja Ieva Krapāne (KPV LV) pārmetumus par komisijas darba organizēšanu noraidīja, sakot, ka galaziņojuma pirmā versija tapusi jau novembrī, turklāt par šiem jautājumiem jau runāts deviņus mēnešus, kopš strādā komisija.

Krapāne arī uzsvēra, ka darba process bijis ļoti caurspīdīgs, nekas nav slēpts un sēdes tika pārraidītas tiešraidē. Komisijas vadītāja mudināja kolēģus nekavēties, jo par katru deputātu darba dienu maksā nodokļu maksātāji, tāpēc komisijai jāpabeidz savs darbs, jāiesniedz ziņojums Saeimai un jānodod informācija tiesībsargājošām iestādēm. Pēc sēdes žurnālistiem Krapāne gan atturējās ko vairāk izpaust par komisijas gala secinājumiem un atbildīgajā personām, kas varētu tikt nosauktas galaziņojumā.

Tā kā pirmdien sēdē kļuva skaidrs, ka neizdosies nodrošināt saskaņā ar likumu nepieciešamo vairākumu jeb vismaz četru no septiņu komisijas locekļu atbalstu galaziņojum apstiprināšanai, deputāti vienojās otrdien sanākt uz tehnisko sēdi, bet trešdien komisijas sēdē jau lemt par galaziņojuma apstiprināšanu.

ZZS deputāts Valainis uz komisijas sēdi bija ieradies ar sagatavotu savu atsevišķo viedokli, pie kura izvērtēšanas kolēģi neķērās. Valainis piedāvāja daļu no viņa ziņojuma iekļaut komisijas ziņojumā, taču šāds priekšlikums atbalstu neguva, tāpēc Valaiņa sagatavotais materiāls tiks pievienots kā atsevišķais deputāta viedoklis komisijas galaziņojumam. Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums paredz, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, kuri pilnībā vai daļēji nepiekrīt galaziņojumam, var tam rakstveidā pievienot savas atsevišķās domas.

Valainis kopā ar ZZS līderi Edgaru Tavaru stundu pirms OIK komisijas sēdes bija sasaukuši brīfingu Saeimā, lai žurnālistus iepazīstinātu ar 84 lappušu garajām Valaiņa atsevišķajām domām.

Tavars žurnālistiem sacīja, ka jau no komisijas darba sākuma bijušas bažas par darba rezultātu un no galaziņojuma projekta esot redzams, ka neesot pienācīgi izvērtēts, vai sistēmas ieviešanā un īstenošanā tikusi vērtēta OIK ietekme uz mājsaimniecību maksātspēju. Tavars kā galveno secinājumu visā OIK sāgā minēja to, ka šī sistēma tika ieviesta laikā, kad Krišjānis Kariņš (JV) bijis ekonomikas ministrs. Savukārt laikā, kad Artis Kampars (JV) bijis ekonomikas ministrs, bijis vērojams īpašs izsniegto OIK atļauju skaita "uzrāviens".

Tavars uzsvēra, ka vienā ziņā ZZS viedoklis sakrītot ar komisijas gatavoto ziņojumu, proti, ka Kariņa un Kampara laikā absolūti nav vērtētas tautas intereses. Tavars gan atzina, ka problēmas radījuši nevis godīgie uzņēmēji, bet shēmotāji, un ka OIK sistēmā darbojies ļoti liels īpatsvars negodprātīgu uzņēmēju.

Deputāts Valainis, kurš līdztekus darbam OIK komisijā jau ļoti laikus sācis apkopot savas atsevišķās domas, žurnālistiem pastāstīja, ka stāstu par OIK var dalīt trīs daļās. Pirmais posms sācies jau 1995. gadā, kad Māra Gaiļa (LC) valdības laikā, lai atbalstītu mazās hidroelektrostacijas un subsidētu atjaunojamos resursus, ieviesti dubultie tarifi. Otrs posms sācies 2005. gadā, kad ekonomikas ministra Kariņa laikā pieņemts likums, kas, lai atbalstītu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, noteica, ka par to maksās visas mājsaimniecības proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam.

Tolaik tikuši uzstādīti augsti atjaunojamo energoresursu īpatsvara mērķi, kas jāsasniedz līdz 2011. gadam, tādēļ bijis skaidrs, ka būs jāveic daudz iepirkumu un jāmaksā daudz subsīdiju. Šāda Latvijas rīcība izrietēja no kopējas Eiropas Savienības enerģētikas politikas, bet valsts pati izvēlējusies proporcionālo modeli. "Pudele tika atrauta un džins bija ārā," uzsvēra Valainis.

Savukārt trešais posms sācies 2011. gadā, kad parādījušies pirmie skandāli un politiķi sākuši cīnīties pret OIK sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Valainis atzina, ka laikā, kamēr ticis runāts par moratorija ieviešanu, uzņēmēji pieteikušies uz rekordlielu skaitu atļauju. Deputāts pārmet, ka, izsniedzot atļaujas, nav pietiekami rūpīgi un individuāli vērtēts ekonomiskais pamatojums, lēmumi pieņemti nozares lobija iespaidā un nevērtējot ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju. Viņš uzskata, ka tikuši izvēlēti ne Latvijas interesēm atbilstoši mehānismi, kā atbalstīt atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas ražošanā.

Tāpat Valainis par nepareizu uzskata, ka notikusi piesaiste dabasgāzes cenām, kas, savukārt, radījis situāciju, ka bijis izdevīgi ražot elektrību, bet vienlaikus saražoto siltumu vienkārši "palaist gaisā". Tas novedis arī pie konkurences kropļošanas lauksaimniecības nozarē, kurā OIK sistēmā tika subsidēta kukurūzas audzēšana enerģijas ražošanai no biogāzes.

Kopumā Valainis saskata valsts stratēģijas trūkumu OIK sistēmā, kas novedis pie haotiskiem lēmumiem bez skaidra plāna, ko valsts un ar kādām metodēm vēlas sasniegt. Bijušajam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (JV) Valainis pārmeta neieklausīšanos starptautisko auditoru vēstījumā, ka jāpastiprina kontroles mehānismi.

Kopumā svarīgākā vēsts no Valaiņa teiktā ir tas, ka "viss OIK līdz šim nolikts uz mājsaimniecību pleciem". Tā kā Latvija arī turpmāk apņēmusies palielināt līdz 2030. gadam līdz 60% no atjaunojamiem resursiem iegūstamās elektroenerģijas daudzumu, tad politiķiem būs jāmeklē atbilstoši mehānismi, lai pēc iespējas neitrālāka būtu ietekme uz mājsaimniecību elektrības rēķiniem, uzskata Valainis.

Kā būtisku problēmu nākotnē viņš saredz uzņēmēju vēlmi, kuru vēja parkiem vai katlumājām beigsies OIK subsīdijas, tos kā peļņu nenesošus un ar novecojušām tehnoloģijām pārdot valstij. "Baidos, ka beigsies ar to, ka valsts dabūs atpirkt," sacīja Valainis. Deputāts uzskata, ka nākotnē atbalsts atjaunojamiem resursiem jābalsta tirgus principos balstītos mehānismos, kā tas esot Igaunijā un Lietuvā, kamēr "mēs vienīgie ar subsīdijām nodarbojamies". Tāpat joprojām nepieciešams pastiprināt kontroli, jo pusē subsidēto staciju redzami pārkāpumi.

"Delfi" jau rakstīja, ka pērn septembrī Kariņš bija aicināts, lai atbildētu uz deputātu jautājumiem par viņa darbību ekonomikas ministra amatā laikā no 2004. gada 2. decembra līdz 2006. gada 7. aprīlim, jo tieša šajā laikā –2005. gada 5. maijā – Saeimā tika pieņemts Elektroenerģijas tirgus likums, kas paredz, ka OIK iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas gala lietotāji, proporcionāli to elektroenerģijas patēriņam.

Stundu ilgajā sēdē, atbildot uz deputātu jautājumiem, Kariņš vairākkārt uzsvēra, ka nedarītu neko citādi arī šodien un ka problēmas ar shēmošanu radās vēlākā laikā. Uzrunājot Saeimas komisiju, Kariņš atzina, ka šāda izmeklēšanas komisija ir ļoti noderīga, lai varētu noskaidrot, kas un kā ir savulaik noticis. Laikā, kad Kariņš bijis ekonomikas ministrs, Latvija tikko bija iestājusies Eiropas Savienībā, un tai bija savos likumos jāievieš ES direktīvas par atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu prasības. Tādēļ tika izstrādāts un Saeimā pieņemts Elektroenerģijas tirgus likums. Kariņš atgādināja, ka tam bija trīs mērķi – ieviest direktīvu par atjaunojamiem energoresursiem, samazināt atkarību no elektroenerģijas importa un virzīties uz brīvu elektroenerģijas tirgu.

Likuma mērķi ir pareizi un atbalstāmi joprojām, uzsvēra Kariņš, bet "jāsaprot kur un kā sakropļoja labu domu". Tālāko attīstības ceļu pēc likuma pieņemšanas viņš salīdzināja ar "ticības lietām", kad labu mērķu vārdā tiek darītas ne tik labas lietas. "Arī te, ieviešot likumu dzīvē, ar manipulācijām izkropļoja visu būtību," vērtēja Kariņš.

Tālāk, jau atbildot uz deputātu jautājumiem, Kariņš skaidroja, ka viņa laikā nebija runas par konkrētiem tarifiem, jo procedūra, noteikumi un kontroles mehānismi pēc likuma pieņemšanas Saeimā jau bija tālāk jaizstrādā Ministru kabinetam. Kariņš darbu valdībā beidza 2006. gada aprīlī, bet attiecīgie MK noteikumi tika pieņemti 6. novembrī. "Tā ir pirmā reize, kad izstrādāja kritērijus. Domāju, ka kaut kad tad sagāja šķērsām," sacīja Kariņš.

Atbildot uz jautājumu, kad tika nolemts, ka OIK attiecināms arī uz dabasgāzes koģenerācijas stacijās saražoto elektrību, Kariņš atzina, ka tas nemaz nav nepareizi, gūt siltumu un elektrību no viena avota, un to paredz ES direktīva, taču tās dokumentos nekur nav teikts, ka tas attiecas arī uz importētu dabasgāzi.

"No fizikas un efektivitātes viedokļa tas ir loģiski," sacīja Kariņš piebilstot, ka par veidu, kā tas tika attiecināts uz gāzi, tas ir jautājums par laiku, kad tapa MK noteikumi. "Man ir aizdomas, ka 2006. gadā procedūras netika izstrādātas tādas, ko dēvētu tagad par pareizu," atzina Kariņš.

ZZS deputāts Viktors Valainis atzīstot, ka "jūs īsti neesat OIK tēvs", tomēr vairākkārt centās noskaidrot, vai Ekonomikas ministrija tolaik ņēma vērā visus pētījumus un aprēķinus par iespējamiem atbalsta mehānismiem un apzinājās sekas mehānismam, ka visiem iedzīvotājiem jāmaksā par atbalstu atjaunojamiem energoresursiem.

Valainis jautāja Kariņam, vai viņš joprojām domā, ka pareizi ir visiem patērētājiem maksāt par atjaunojamiem resursiem un "pusei Latvijas maksāt par to, lai Rīgā būtu mazāks siltuma tarifs"? Kariņš viņam atbildēja ar pretjautājumu, ka arī citās valstīs patērētāji maksā par elektroenerģiju un sadali un ka "varu iedomāties, ka maksā cits, bet kurš"?

Kariņš uzsvēra, ka nevajag jaukt divas lietas – to, kas tika iecerēts un kas tagad izveidots. Toreiz nebija shēmas, bet bija dubultais tarifs (1998. gadā valsts noteiktais dubultais tarifs atjaunojamās enerģijas iepirkšanai – red.), no kā ar šo likumu gribējām atbrīvoties, atgādināja Kariņš. Viņš norādīja, ka, tagad Saeimai atceļot OIK, būs jālemj līdzīgi – kas maksās par atjaunojamo enerģiju, ja ne patērētājs?

"Viena no mācībām – veidojot jebkurus nosacījumus, ir daudz stingrāk jādomā par kontrolēm, jo cilvēka izdoma, kā krāpties, ir diezgan plaša. Kad es ienācu politikā, lielais sašutums bija par dubultajiem tarifiem. Nezinu, ko šodien likumā rakstītu citādi. Likumā arī nevar par konkrētām procedūrām vienoties, tas ir valdības darbs. Tie, kas darbojas noziedzīgi, ir vainīgi, ka pārkāpj likumu. Likumdevējs nav pie vainas, ka kāds pārkāpj likumu. Jūs uzdodat pareizos jautājumus, bet vajag atrast, kas tiešām pārkāpis likumu un kas devis iespēju pārkāpt," sēdes laikā secināja Kariņš.

"Visos laikos, arī agrāk, par enerģiju maksā gala patērētājs. Jau toreiz dubultais tarifs bija iekšā rēķinā, bet cilvēki to neredzēja. Tikai 2014. gadā, atverot elektroenerģijas tirgu, sāka rēķinā redzēt OIK maksājumu. Es neredz citu mehānismu kā to, ka maksā gala patērētājs," atzina Kariņš, kurš sēdes laikā vairākas reizes atkārtoja, ka par atbalstu atjaunojamiem resursiem arī citās ES valstīs maksā gala patērētājs.

"Delfi" jau ziņoja, ka pērn oktobrī Kampars, kurš bija ekonomikas ministrs no 2009. gada marta līdz 2011. gada oktobrim, komisijā, sniedzot kopējo pārskatu par atbalstu atjaunojamiem resursiem, pauda viedokli, ka ir svarīgi atbalstīt atjaunojamos resursus un panākt enerģētisko neatkarību no Krievijas, bet diemžēl mehānismi izveidojās smagnēji un nepārskatāmi un deva nepamatotas privilēģijas atsevišķiem uzņēmējiem un dārgu enerģiju patērētājiem.

Par būtisku pavērsienu OIK sāgā Kampars uzskata laiku 2009. gada sākumā, kad no amata bija jau atkāpusies Godmaņa valdība, bet vēl nebija uzsākusi darbu Dombrovska valdība. Šajā laikā 24. februārī tika pieņemti MK noteikumi Nr.198, kas būtiski mainīja un regulēja visus priekšnoteikumus atļauju izsniegšanai. Tajā skaitā tika samazinātas kvalifikācijas prasības OIK komersantiem, tika atcelts konkurss obligātajam iepirkumam, tika noteikta formula, ka ir noteikta cena, pēc kuras uzņēmēji nāca un prasīja atbalstu. "Cena bija neadekvāti augsta. Procedūra bija acīmredzami negodīga, un jau pirmajā piegājienā to izmantoja negodprātīgi ierēdņi," stāstīja Kampars.

Otri noteikumi, kas pavēra "slūžas" OIK atļauju birumam bija MK noteikumi Nr. 221, kas pieņemti 10. martā jeb divas dienas pirms Dombrovska stāšanās amatā. "Divu nedēļu laikā atkāpusies valdība veido politiku, kas būtiski maina principus," uzsvēra Kampars.

Par šo noteikumu darbības sekām Kampars uzzinājis aprīļa sākumā no preses, kad saistībā ar biogāzi bija izsniegtas 12 atļaujas par fiksētu cenu pēc kārtas firmām ar līdzīgu nosaukumu un mainīgu kārtas skaitli ("Taka -1" utt.), kas bija saistītas ar uzņēmēju Andri Griģi.

Situācija bijusi nopietna, tāpēc Kampars 15. aprīlī uzdevis ministrijas valsts sekretāram Anrijam Matīsam izveidot darba grupu, kurai divu nedēļu laika jāsniedz priekšlikumi situācijas risināšanai. 12. maijā ministrija piedāvāja pilnīgi jaunus noteikumus, kas mainīja kārtību, par 30 % samazinot cenas no vēja, biogāzes un ūdens caurteces ražotai enerģijai un uzliekot pienākumu stingrāk kontrolēt šos pasākumus un radīt iespēju anulēt atļauju, ja noteiktā laikā netiek iesniegti apstiprinājumi par finansējuma pietiekamību, nav saņemta būvatļauja un sākta elektrostacijas celtniecība.

Jau 2010. gada martā tika grozīti arī noteikumi, lai OIK atļaujas iegūtu konkursa kārtībā par zemāko cenu, un ministrijai radās iespēja kvalitatīvi vērtēt pieteikumus. Augustā ticis apturēts atbalsts koģenerācijas stacijām, kas tika darbinātas ar dabasgāzi. Atbalsts tika saglabāts tikai atjaunojamiem energoresursiem. Kampars atzina, ka tas nav bijis viegls lēmums, jo bijušas diskusijas ar pašvaldībām, kurām tas izmaksāja lētāk.

Kā svarīgu brīdi Kampars minēja tā laika prezidenta uzdoto uzdevumu ministrijai veidot savādāku pieeju atjaunojamo resursu enerģijai. Jauns likums par atjaunojamiem energoresursiem tika sagatavots, apstiprināts valdībā, bet Saeimā tā arī netika pieņemts. "Cerējām ar šo likumu nomainīt OIK sistēmu, bet tas palika nepieņemts," atzina Kampars. Vēl savas darbības laikā 2011. gada 26. martā Kampars panācis arī moratorija ieviešanu kvotu izsniegšanai, kas attiecas uz vēja enerģiju.

"Man bija ļoti smags mantojums, sabiedrības izpratne par to, kas ir labs un slikts, bija pretēja tam, kāda ir šobrīd. Eksperti un autoritātes toreiz runāja par ātrāku virzību atjaunojamo resursu izmantošanā, lai aizvietotu importētos," atcerējās Kampars.

OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt vainīgos, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu nākotnē šādu sistēmu veidošanos.

Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību.

Izmeklēšanas komisiju vada Ieva Krapāne, par komisijas sekretāru ievēlēts Mārtiņš Šteins (AP). Komisijas sastāvā ir deputāti Atis Lejiņš (JV), Romāns Naudiņš (NA), Sandis Riekstiņš (JKP), Viktors Valainis (ZZS) un Jānis Ādamsons (S).