Kā portālu "Delfi" informēja Labklājības ministrijā (LM), pakalpojums paredz samazināt vajadzību pēc rīcībspējas ierobežošanas un aizgādņa iecelšanas, jo ar atbalsta personas palīdzību cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem spēs pats pieņemt lēmumus par savu dzīvi. Plānots, ka pakalpojums būs pieejams no šā gada 1. novembra.
"Šis ir solis uz iekļaujošu sabiedrību, kurā katram cilvēkam ir iespēja lemt par savas dzīves būtiskiem jautājumiem. Atbalsta persona būs klātesoša nepieciešamības gadījumā, ja jāpalīdz pieņemt lēmumus ikdienā, piemēram, jāsakārto dokumenti, jārisina savstarpējās attiecības ar saviem ģimenes locekļiem. Tā ir papildus iespēja būt savas dzīves lēmējam un būt aktīvam sabiedrībā," uzsver labklājības ministre Evika Siliņa (JV).
Šī pakalpojuma ieviešanu paredz ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kas nosaka, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir tiesības uz viņu tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, vienlaikus uzliekot valstīm par pienākumu sniegt personām atbalstu lēmumu pieņemšanā.
Atbalsta persona nerīkojas kāda cita vietā, taču sniedz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešamo atbalstu pašai savu lēmumu pieņemšanā, lai tie spētu dzīvot sabiedrībā pilnvērtīgi un neatkarīgi. Atbalsta persona tiesīga sniegt atbalstu juridiskās palīdzības, finanšu, ikdienas dzīves prasmju un attīstības jomā, veselības aprūpes jomā, sociālās aprūpes jomā, kā arī atbalsta loka veidošanā, skaidroja ministrijā.
Pakalpojums ir izstrādāts un aprobēts Eiropas Savienības fondu projekta ietvaros, kura laikā no 2019. līdz 2021. gadam atbalstu lēmumu pieņemšanā saņēma 332 personas ar garīga rakstura traucējumiem. Izmēģinājuma projekts pierādīja šā pakalpojuma nozīmīgumu personu ar garīga rakstura traucējumiem dzīves kvalitātes uzlabošanā. Piemēram, personas atrada darbu, saņēma Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumus, uzsāka savām spējām piemērotas izglītības ieguvi, iemācījās rīkoties ar naudu un spēja plānot budžetu un maksāt rēķinus. Atbalsta persona palīdzēja arī sakārtot dažādus juridiskus jautājumus. Tāpat atbalsts tika saņemts, lai veiktu pierakstu pie ārstiem, tika risinātas problēmas ar atkarībām, uzsākti maksāt vai atmaksāti kredīti, atrisināti parādu piedziņas procesi, nokārtotas saistības pret dažādiem saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem (gāze, telefons utt.), skaidroja ministrijā.
Atbalsta personas pakalpojuma ieviešanas rezultātā paredzams, ka samazināsies vajadzība pēc rīcībspējas ierobežošanas un aizgādņa iecelšanas, jo personas ar garīga rakstura traucējumiem spēs dzīvot sabiedrībā un pašas pieņemt lēmumus par savu dzīvi. Šāda pieeja atbilst cilvēktiesību principiem, kas nostiprināti ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, uzsver LM.
Par nepieciešamo finansējuma apjomu pakalpojuma nodrošināšanai vēl ir jālemj valsts budžeta veidošanas procesā, tāpat ir nepieciešams veikt normatīvo aktu grozījumus, lai pakalpojums varētu tikt nodrošināts, atbilstoši konceptuālajā ziņojumā piedāvātajam rīcības scenārijam, norādīja ministrijā.