Foto: LETA

Saeimas deputātu vairākums, visu frakciju deputātiem balsojot par, piektdien, izskatot "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu" galīgajā lasījumā, atbalstīja atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas paredz īpašu atbalstu jaunajiem speciālistiem.

Tas paredz, ka personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, tiesības uz jaunā speciālista pabalstu ir arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār.

Minētajos gadījumos jaunā speciālista pabalstu izmaksā pirmos divus mēnešus 500 eiro apmērā, trešajā un ceturtajā mēnesī 375 eiro apmērā. Pabalstu izmaksā līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

"Iepriekšējā mācību gada augstskolu absolventi, kas ārkārtējās situācijas dēļ palikuši bez ienākumiem, bet nekvalificējas bezdarbnieka pabalstam, divus mēnešus varēs saņemt īpašu 500 eiro pabalstu. Ja šajā laikā darbu neizdosies atrast, vēl divus mēnešus viņiem būs pieejams 375 eiro liels pabalsts. Sarunās ar partneriem esam raduši kompromisu, ar kuru ceram jaunos speciālistus rosināt darbu meklēt Latvijā, nevis ārzemēs," portālu "Delfi" informēja Nacionālās apvienības Saeimas deputāte Ilze Indriksone, pēc kuras ierosinājuma komisija izveidoja un atbalstīja šo priekšlikumu.

Deputāte norāda, ka jauno speciālistu atbalsta instruments būs vienkārši administrējams un bez sarežģītiem nosacījumiem. Atbalsta saņemšanai būtiskākie kritēriji ir iepriekšējā gadā, pirms ārkārtējās situācijas sākšanās, iegūts diploms par augstāko izglītību, kā arī bezdarbnieka statuss – nav algota darba, un viņš neveic saimniecisko darbību. Būtiski gan, ka uz pabalstu var pretendēt gan tie jaunie speciālisti, kuri pazaudējuši darbu ārkārtējās situācijas laikā vai zaudēs darbu pēc dīkstāves pabalsta saņemšanas, gan arī tie, kuri darba gaitas vēl nebija paguvuši uzsākt.

"Atbalsts ir domāts tiem jaunajiem speciālistiem, kuri nevarēja kvalificēties bezdarbnieka pabalstam, kas pieejams, ja pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vismaz 12 mēnešus. Speciālists, kas tikai nesen saņēmis diplomu un nostrādājis vien dažus mēnešus, šim kritērijam nekvalificējas. Tāpēc Nacionālā apvienība rosināja atbalsta mehānismu tiem jaunajiem speciālistiem, kuri ir kļuvuši par bezdarbniekiem, bet nepietiekamo vai vispār neesošo sociālo iemaksu dēļ pabalstam nekvalificējas. Sākotnēji vēlējāmies, lai atbalsts jaunajiem speciālistiem tiek aprēķināts atbilstoši darba algas, kāda saņemta pirms ārkārtējās situācijas, kuras dēļ darbs tika zaudēts, apmēram. Taču esam gandarīti arī par panākto kompromisu – 500 eiro atbalsts divus mēnešus un vēl 375 eiro trešajā un ceturtajā mēnesī ir veids, kā jaunos speciālistus varam rosināt meklēt savai kvalifikācijai atbilstošu darbu tepat Latvijā. Ticam, ka, redzot valsts ieinteresētību un gatavību palīdzēt, kvalificētie jaunieši ar augstskolas diplomu to novērtēs un savas zināšanas izvēlēsies realizēt darba tirgū Latvijā, nevis ārzemēs," akcentē Indriksone.

Labklājības ministrijas sākotnēji izstrādātais priekšlikums paredzēja visiem iepriekšējā mācību gada augstskolu un koledžu beidzējiem, kas ārkārtējās situācijas dēļ palikuši bez ienākumiem, bet nevar kvalificēties bezdarbnieka pabalstam, izmaksāt 180 eiro lielu pabalstu. Pēc Nacionālās apvienības iebildēm, ka šāds atbalsta apmērs neatturēs kvalificētos speciālistus no darba meklējumiem ārzemēs, sarunas tika turpinātas līdz galīgās vienošanās panākšanai, par ko šodien balsoja arī Saeimas deputāti.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotiem augstākās izglītības pārskata datiem 2018./2019. mācību gadā 1. profesionālās kvalifikācijas līmeņa kvalifikāciju ieguvuši jeb koledžu absolvējuši 3354 studenti, akadēmisko bakalaura grādu ieguvuši 2774 studenti, bet profesionālā bakalaura grādu vai 5. profesionālā kvalifikācijas līmeņa kvalifikāciju ieguvuši 4755 studenti.

Pieņemot, ka absolūti lielākā daļa kvalifikāciju ieguvušo jauno speciālistu ir stājušies darba attiecībās, iespējams, ka personu, kas nonākušas šādā bezprecedenta dzīves situācijā, skaits ir ievērojams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!