Pedagogi valdībai uzstāda ultimātu; Čakša redz risinājumu, tomēr streiks 'nav labākais līdzeklis'  (53)

Komentējot LIZDA lēmumu, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) LTV raidījumā "Šodienas jautājums" kā galveno atzīmēja kopīgo izpratni, ka pedagogu atalgojumam ir jāpieaug, un tādēļ šobrīd tiek skaidri runāts konkrēti par minimālo likmi kā primāro rādītāju.

Politiķe norādīja, ka paralēli izskan, ka pedagogu atalgojuma sistēmai ir jābūt skaidrai, saprotamai un godīgai, jo šobrīd, runājot "par daudz un dažādām stundām un likmēm, man liekas, ka ļoti daudzi apmaldas, klausoties mūs runājam par atalgojuma likmēm". Svarīgi arī esot dot signālu, ka bāzes likme tiks paaugstināta.

Lūkojot pēc finansējuma avota, svarīgi neuzturēt šauru skatījumu, sacīja Čakša, šajā kontekstā pieminot skolu tikla optimizāciju. "Tas, kas notika no 1. janvāra, šī nauda, kas ir ieplūdināta atalgojumos, pašvaldības to ir izmantojušas dažādi – aizvietojot savu naudu ar šo finansējumu, ne visur paceļot likmi, jo nebija skaidrs regulējums," skaidroja Čakša.

Arī IZM šobrīd pārskata iekšējo budžetu, lai nepieciešamo finansējumu atrastu, tomēr Čakša norādīja: "Šobrīd, ja mēs runājam par vispārējās izglītības pašvaldību skolu tīklu, tad tas ir viens no kritērijiem, ko mēs redzam pašvaldību pusē."

Vanaga, savukārt, atgādināja, ka streika vienošanās paredz precīzus punktus, no kuriem viens nosaka, ka valdībai ir jāapstiprina rīkojums par darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Tāpat apstiprinātam jātop likumprojektam par šī gada un vidējā termiņa budžetu. paredzot tam noteiktu finansējumu. Līdz ar to, lai arī daļa punktu izpildīti, citi, tostarp šis, tā arī nav īstenoti.

Kontekstā ar finansējuma avotu, Vanaga atzina, ka netiek izslēgts, ka daļa līdzekļu varētu rasties, optimizējot skolu tīklu. Tomēr aizvien būtiskāk esot, ka tiek pieņemti grozījumi normatīvajos aktos un pedagogiem ir skaidra garantija, ka tiks pildīti spēkā esošie normatīvie akti.

Baltijas valstu vidū finansējuma ziņā situācija ir salīdzināma, skaidroja ministre, argumentējot, ka atšķirība Latvijas gadījumā ir meklējama tajā, ka līdzekļi netiek pietiekami labi izmantoti, proti, daļa naudas tiek novirzīta, piemēram, telpām, un līdz darbiniekiem tā arī nenonāk.

"Pedagogs nevar būt ķīlnieka situācijā," uzsver Vanaga, atzīmējot, ka pedagogu darba atalgojums nedrīkst tikt pakļauts skolu tīkla optimizācijai, proti, apstākļiem, kas nav pilnīgi atkarīgi no pedagogiem, jo pašvaldību skolu tīkla sakārtošana ir tieši vietvaru atbildība. Arodbiedrības vadītāja arī atzina, ka šī situācija iedragā pedagogu uzticību un vēlmi strādāt nozarē.

Ministre šo gan izprot, un, pašas vārdiem, LIZDA redz kā sabiedroto sarunās ar pašvaldībām. Vienlaikus tieši pedagogi spētu dot pienesumu, tiem izprotot savu nozaru un katrā attiecīgajā situācijā arī konkrēto izglītības iestādi.

Čakša arī saskata ceļu, kā situāciju atrisināt, taču streiks viņas ieskatā nebūtu labākais līdzeklis. Politiķe gan izprotot pedagogu noskaņojumu, it īpaši ņemot vērā skolotāju ilgstošās grūtības konkrēti atalgojuma kontekstā.

Savukārt kontekstā ar optimizāciju ministre atzina, ka kritēriji būs "ļoti stingri", tiks skatīts katrs gadījums un tas tiks analizēts pēc dažādiem rādītājiem, piemēram, skolēnu skaita, minimālās likmes un arī mobilitātes aspektiem.

LIZDA vadītāja piekrita, ka "vēl ir kas optimizējams", vienlaikus uzsverot, ka pedagogi neplāno streikot eksāmenu laikā, taču ir gatavi būt pirmajā rindā, iestājoties pret "tiesisko nihilismu" - selektīvu pieeju valstī spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanā.

Kā paziņojumā medijiem norāda LIZDA preses pārstāve, padome trešdien nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15. martam, lai tomēr dažādos normatīvajos aktos iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi.

Ja mēneša laikā tas netiks izdarīts, tad 24. aprīlī ar vērienīgu protesta gājienu tiks uzsākts pedagogu streiks visā Latvijā.

LIZDA Sabiedrisko attiecību departamentā papildināja, ka Padomes ārkārtas sēdē trešdien piedalījās un savus viedokļus pauda vairāk kā 90 pārstāvji, tostarp LIZDA Padomes locekļi no visiem Latvijas reģioniem, LIZDA tiešās uzskaites arodorganizāciju priekšsēdētāji, Jauno izglītības darbinieku padomes un LIZDA Izglītības iestāžu vadītāju padomes locekļi.

Atbalstu LIZDA centieniem sēdē izrādījuši skolu, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji, augstskolu pārstāvji, tostarp RTU, LU, LBTU līderi. Atbalstu pedagogiem apliecinājusi Rektoru padome, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egīls Baldzēns, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs Rūdolfs Kalvāns, Vecāku alianses pārstāvji un citi.

Lemjot par izglītības nozares reakciju uz valdības nevēlēšanos pildīt iepriekš dotos solījumus, LIZDA Padomes ārkārtas sēdē izskanēja divas galvenās atziņas, proti, likumdevēju politiskās atbildības nihilisms.

Vairums runātāju uzsvēra, ka ir nepieļaujama tik klaja necieņa, ko pedagogiem izrādījusi valdība un nozares ministri, kas septembrī – pirms draudošā pedagogu streika – ar saviem parakstiem, rokasspiedieniem un lēmumiem apliecināja gatavību sadzirdēt nozares lūgumus un novirzīt budžeta līdzekļus pedagogu prasību izpildei, norāda LIZDA.

Taču, izpildījuši tikai daļu no solījumiem, politikas veidotāji patreiz klaji ignorē to vienošanās daļu, kas attiecas uz budžeta līdzekļu novirzīšanu algu grafika izpildei un darba slodzes sabalansēšanai visiem pedagogiem, teikts arodbiedrības paziņojumā medijiem.

LIZDA akcentē, ka streika prasības tika izvirzītas par darba samaksas paaugstināšanas grafiku un par darba slodzes sabalansēšanu. Daļa no streika prasībām tiek pildīta, proti, piešķirti papildu 74 miljoni eiro no šā gada 1. janvāra, kas paredzēti pirmsskolas pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstināšanai un slodžu balansēšanai atsevišķām pedagogu grupām, kā arī neapmaksāto darba pienākumu apmaksai.

Toties būtiska daļa izvirzīto prasību pildītas netiek. LIZDA uzsver, ka Ministru kabinetam 7. februārī bija jāapstiprina rīkojums par algu paaugstināšanas grafiku, kas netika izdarīts.

Arodbiedrība nevar piekrist, ka nauda grafika izpildei tiek saistīta tikai ar skolu tīkla optimizāciju un netiek pārskatītas viena skolēna vidējās izmaksas. Tas nozīmē, ka 2022. gada algas pielikums (daļai pedagogu no 01.01.2023.) būs pēdējais algas pielikums, savukārt slodžu balansēšana tiks uzsākta tikai trīs pedagogu grupām, pārējās grupas atstājot novārtā. Tāpat slodzes sabalansēšana tiks uzsākta tikai trīs pedagogu grupām.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, uzrunājot ārkārtas sēdes dalībniekus, uzsvērusi, ka politikas veidotāji nepilda kā minimums piecus pašu akceptētos normatīvos aktus, norāda arodbiedrībā.

Netiekot pildīta Izglītības likuma 53. panta trešā daļa, Ministru kabineta iekārtas likuma 22. un 23. pants, Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2021.–2027. gadam uzdevums Nr.146 un Nr.154, Ministru kabineta rīkojums Nr. 436 "Par izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam", Ministru kabineta 2022. gada 17. septembra sēdē pieņemtais lēmums – Informatīvais ziņojums "Par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu".

Jau ziņots, ka pērn LIZDA draudēja ar streiku, ja netiks palielināts pedagogu atalgojums un sabalansēta skolotāju slodze.

Streika priekšvakarā arodbiedrība un tā laika valdība nonāca pie kompromisa un vienojās, tāpēc noteiktais streiks tomēr nenotika.

Tomēr 2023. gada valsts budžeta projektā arodbiedrība neatrod skaidru un nepārprotamu finansējumu izteikto solījumu īstenošanai, iepriekš norādīja LIZDA.

Iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktajiem finanšu ietekmes aprēķiniem, LIZDA patreiz secina, ka finansiālais segums pedagogu darba samaksas pieauguma un darba slodzes sabalansēšanas nodrošināšanai ir nepietiekams.