Pētījums: ieskats Kremļa troļļu pasaulē  (285)

Latvijas intelektuāļu publiskajās pārdomās šie jēdzieni izmantoti arvien biežāk, tostarp ietverot arī skaudrus un skarbus brīdinājumus. Divu gadu garumā esmu pētnieciski darbojies laukā, kura raksturlielumi minēti ievadrindkopā, tas ir, centies saprast, ko dara un kā darbojas Kremļa troļļi sociālajā tīklā "Facebook". Ieskatu tanī, kā tas notika, kas noskaidrots un kādus secinājumus tas varētu raisīt, piedāvāšu šajā rakstā.

Pirms trīs gadiem, turpinot Austrumeiropas politikas pētījumu centra projektā aizsākto Krievijas propagandas izpausmju analīzi, nolēmu paraudzīties, ar ko tad sociālajā medijā "Facebook" praktiski nodarbojas daudz apspriestie un tā dēvētie Kremļa troļļi. Lai iegūtu priekšstatu par troļļu izpausmēm, divus gadus sekoju 20 kontiem, apkopoju un centos sistematizēt saskatīto. Troļļu aktivitāšu apskats ilga no 2018. gada februāra līdz 2020. gada maijam. Šajā laikā 20 sociālā tīkla "Facebook" kontos pavisam fiksētas un analizētas 7462 aktivitātes.

Jānorāda, ka temats ir aktuāls, un to dažādos veidos pēta vairākas institūcijas un individuāli pētnieki gan Latvijā, gan ārvalstīs. Aizvadītā gada nogalē par to atkārtoti norādīja vairākas augstas Latvijas un starptautiskas amatpersonas. Tostarp Valsts prezidents Egils Levits vērsa uzmanību uz nepieciešamību mācīties operatīvi atbildēt uz arvien jauniem hibrīdkara draudiem, kas tiek izmantoti valsts iekšpolitiskās situācijas destabilizācijai. Levits akcentēja, ka, pārveidojoties komunikācijas formām un arvien izplūstot robežai starp ārējo ietekmi un iekšējiem procesiem, Latvijas iedzīvotājiem jāprot saskatīt mēģinājumus manipulēt ar viņu apziņu vai rīcību: "Tas ir specifisks demokrātijas jautājums. Tas neattiecas tikai uz Latviju. Demokrātiska valstu iezīme ir tā, ka pilsoņi paši veido politiku. Tā var būt kvalitatīvāka vai mazāk kvalitatīva, bet to veido pilsoņi. Ja uzbrucējs ietekmē sabiedrisko domu, tas panāk, ka demokrātisku procesu veidā tiek pieņemti tādi lēmumi, kas ir pretrunā ar valsts un tās sabiedrības interesēm. Šīs problēmas risināšanā visiem ir aktīvi jāiesaistās"¹.

Savukārt kādreizējā Latvijas Kultūras ministre un šā brīža Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde akcentēja nepieciešamību izprast mediju vides problemātiku Latvijā un politiski rīkoties tās stiprināšanai: "Mēs runājam par "tirgu", kurā mūsu medijiem ir jākonkurē ar Kremļa informācijas kanāliem visās platformās, tostarp internetā, un arvien akūtāka ir konkurence ar globālo piedāvājumu"². No vienas puses, pētījuma laikā augošā temata pamanāmība publiskajā telpā arvien deva iespēju rezultātus salīdzināt ar citu pētnieku veikumu, no otras puses, līdzās pētīšanai un fiksēšanai vairāki pētnieki, grupas un institūcijas arī aicināja un paši informēja par fiksētajiem pārkāpumiem. Pētījuma avots, sociālais medijs "Facebook", šajā laika periodā vairākkārt mainīja regulējošos noteikumus un īstenoja viltus ziņu izplatību ierobežojošus pasākumus, kā rezultātā pieci no analizētajiem profiliem uz īsāku vai ilgāku laiku projekta ietvarā tika bloķēti vai slēgti un šobrīd nav pieejami.

Papildus tam "Facebook" vairs nav redzamas izņemtās aktivitātes, kas nākušas no sociālā medija lapas "Baltnewslv", kuras darbība tika apturēta 2019. gada jūlijā³, tādējādi ziņas, kas tika publicētas šajā lapā, vairs nav pieejamas. Būtiski, ka līdz bloķēšanai "Baltnewslv" bija pārliecinoši biežāk izmantotais avots analizētajos troļļu profilos. Pēc tam aina daudz diferencētākā, starp galvenajām Kremļa propagandētāju atsaucēm visbiežāk redzamas tādas vietnes kā "Rusvesna.su", "Press.lv", "Bb.lv", "Gorod.lv", "Rubaltic.ru", "Lv.sputniknews.ru", "Tsargrad.tv".

Starp šiem informācijas avotiem iekļāvies arī tipiski pret valsts amatpersonu un valdošajiem Latvijas politiķiem noskaņotais "Nra.lv", kā arī Latvijas populārākā interneta medija "Delfi" latviešu un krievu valodas versijas. No šiem medijiem pamatā izvēlēti tie vēstījumi, kuros norises Latvijā atainotas kritiski vai konstatētas spilgtas sporādiskas vai būtiskas sistēmiskas nepilnības.

Papildus pozitīvajam faktoram, ka šajā laika periodā slēgtas vairākas Latvijai naidīgas sociālo mediju vietnes, vēl viena labā ziņa ir tā, ka ir izdevies fiksēt "Facebook" profilos un lapās publicēto, pirms tas tika dzēsts vai ierobežots. Lai gan lasītāji visdrīzāk ar šo propagandu sastapušies dažādu atblāzmu formā, koncentrēts apkopojums var piedāvāt gan spilgtu ainu, gan iespēju paraudzīties uz šo procesu kā kopumu.

Turpinājumā, iespējams, ne visai tīkams, bet noderīgs ieskats, kā Kremļa troļļi sociālajā medijā "Facebook" ataino un komentē norises Latvijā un pasaulē. Maskavas organizēto troļļu publicitāti iespējams iedalīt piecās tematiskās apakšsadaļās: "Latvija esot neizdevusies valsts", "Latviju vadot neizdevušies politiķi, nacionālisti", "Starptautiskās institūcijas un partnervalstis iznīcinot Latviju", "Krievija esot attīstīta, spēcīga, brīnišķīga valsts", "Brīnišķīgā Latvijas padomju pagātne" un "Fašistiskie ienaidnieki Krievijas kaimiņos".

Galvenais, visbiežāk tiražētais vēstījums troļļu kopienā par Latviju ir kā par neizdevušos valsti. FB troļļu vidē Latvija ir tēlota kā ekonomiski atpalikusi valsts, kuru vada nemākulīgi, nacionālismā slīgstoši politiķi.

Latvijas finansiāli un ekonomiski nožēlojamais stāvoklis esot cieši saistīts ar to, ka vienīgais valsts politikas jautājums ir vērtības, bet tās pašas pārspīlētas, atpakaļrāpulīgas un neveiksmīgi izvēlētas. Principā Latvijai neesot nekā, ko piedāvāt, izņemot nacionālnoskaņojumu, kas visbiežāk apzīmēts kā fašistisks. Šajā troļļu burbulī Latvija ir valsts bez sasniegumiem, bez kapitāla, bez resursiem.

Kā jebkurā propagandā arī Kremļa īstenotajā troļļošanā tiek akcentētas reālas problēmas, visbiežāk gan tās pārspīlējot, izraujot no konteksta, kā arī absolutizējot. Jo īpaši FB troļļu kontos akcentēti sociālās nevienlīdzības jautājumi, jo īpaši tādu grupu kā pensionāru, laucinieku un nepilsoņu, ka arī galu galā: ierindas, vienkāršā cilvēka problēmas un diskriminējošais stāvoklis, ko tikai pastiprina sistēmas nepilnības, amatpersonu nespēja un vispārēja nolemtība.

Par apbēdinošo, Kremļa propagandistu skatījumā pat katastrofālo, stāvokli, kas Latvijā valdot finansiāli, teritoriāli un ainaviski, troļļu laikajoslā sūdzas, brīnās un izrāda sašutumu gan vietējie iedzīvotāji, gan kompetenti ļaudis ar pieredzi ārvalstīs. Ņujorkā dzīvojošā Aļona Butkeviča, piemēram, zinājusi stāstīt, ka "cilvēki pasaulē" uz Latviju raugoties tāpat kā uz Ugandu. Aļona gan nepaskaidro kā "pasaules ļaudis" raugās uz Ugandu, tomēr ir izstāstījusi, kā bija pussoli no kļūšanas par Latvijas prezidenti. Par nožēlu vietējiem iedzīvotājiem saprotamu iemeslu dēļ no šādas iespējas gan atteikusies. FB lietotāji ar šo stāstu dalījušies teju 50 reizes.

Plašu rezonansi Latvijas publiskajā kopienā savulaik raisīja daudzkārt atkārtotie, dekontekstualizētie salīdzinājumi starp plānoto atbalstu patvēruma meklētājiem, no vienas puses, un pabalstiem bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un pensionāriem, no otras. Piemēram, šobrīd jau bloķētā profilā, troļļa Andris Raibkazs 2019. gada 12. maijā no tīmekļa vietnes Theb.lv pārpublicētais ziņu raksts ar vēstījumu "Mēneša pabalsts bērnam: 11,38 eiro, bēglim: 256 eiro, bēgļa bērnam: 76 eiro. Paldies valdībai", līdz profila slēgšanai tika pārpublicēts vairāk nekā 5000 reizes. FB lietotāju ievērību izpelnījās arī vairāki vēstījumi, kas norādīja uz problēmām onkoloģisko saslimšanu aprūpē un ārstēšanā.

Būtiski, ka šādi vēstījumi īpaši tiek akcentēti kontekstā ar Latvijas atzīmējamajām dienām, īpaši simboliski nozīmīgākajos datumos: Latvijas valsts proklamēšanas vai Latvijas neatkarības gadadienās. Tā nedienas onkoloģisko slimnieku ikdienā kontekstualizētas ar Latvijas izdevumiem 18. novembra svētku salūta organizēšanai.

Par it kā Latvijā valdošo vispārējo slīkšanu troļļi atgādina tieši valsts proklamēšanas svinību laikā, veidojot skaudru pretstatu: dzīres uz katastrofas fona. Troļļi īpašu uzmanību veltījuši arī emigrācijas jautājumiem. Tie esot spilgtākā liecība cilvēku pazemojošajam stāvoklim Latvijā: tauta izmirst, tie, kuri spējīgi, izceļo, bet atlikušie mīt nolemtībā. Izceļojušie Latvijā principiāli neatgriežas, bet tie, kas apciemo šeit palikušos radus, vai nedaudzie, kas pieņēmuši kļūdaino lēmumu atgriezties, dzīvi Latvijā salīdzina ar "šausmu filmu". Šī aktivitāte pārpublicēta vairāk nekā 50 reizes.

Galu galā, Latvija, troļļuprāt, tuvojas iznīcībai, acīmredzot visprecīzāk tās formu un būtību ataino peļķe asfalta seguma bedrē.

Līdzās pesimistiskam un nicinošam Latvijas attīstības raksturojumam Kremļa troļļi nepaguruši kritizē Latvijas politiķus: pamatā valsts augstākās amatpersonas, valdības pārstāvjus, Saeimas un Eiroparlamenta deputātus. Opozīcijas deputāti tiek kritizēti izņēmuma gadījumā, krietni biežāk: to varas partijām veltītā kritika tiek izmantota un pārpublicēta Kremļa propagandistu laikjoslās. Atzinību šēru un laiku formā visizteiktāk gūst jebkurš aicinājums atlaist valdību, deputātus (konkrētus vai principā) un viņu algas nodot/ziedot bērniem, pensionāriem, trūkumcietējiem. Klajš populisms, ar ko gan sirgst ne tikai troļļi un ne tikai sociālajā medijā "Facebook".

Visbiežāk kritizētas valsts visaugstākās amatpersonas: prezidents, premjers, ministri. Īpaši šajā ziņā daudz pārmetumu novērojams prezidentam Levitam, par kuru smejas dažādos iespējamos formātos un izpausmēs. Troļļu veidoto Levita tēlu iespējams salīdzināt ar to, kā jau ilgstoši kremliniskajā informācijas telpā tiek konstruēts Ukrainas politiķis, kādreizējais bokseris Vitālijs Kličko: apjucis, neko nesaprotošs, apļveida domugraudus bārstošs tukšgalvis. Jāatzīst, ka mēs, Latvijā, par savu prezidentu brīžam sirsnīgi esam smējuši līdzi. Šķiet, ka prezidenta izsmiešana kopš Vairas Vīķes-Freibergas termiņu beigām kļūst par Latvijas publiskās telpas tradīciju. Kremļa troļļi ar prieku piedalās.

Līdzās valsts prezidentam lielāko kritikas devu saņēmis Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš, kuram pārmests diletantisms, melošana un pat ņirgāšanās par tautu. Īpašu ažiotāžu Kremļa paskvilantu izpausmēs izraisījis premjera Kariņa objektīvajiem datiem precīzi atbilstošais apgalvojums, ka Latvijai šobrīd ir vēsturiski labākie finanšu rādītāji.

Kremļa satura izplatītājus, bez šaubām, mobilizējusi jebkura iespēja pieprasīt kādas amatpersonas demisiju, bet vispopulārākā bijusi ideja "Atlaist Saeimu". Arī tas kļuvis par atpazīstami un nereti piesauktu saukli, tā tiražēšanā ne visi lauri piedēvējami kremlinistiem, tomēr arī nopelnus noliegt nevar. Piemēram, pārpublicētais ziņu raksts vēsta ka pirmajās stundās pēc parakstu vākšanas izsludināšanas par Saeimas atlaišanu parakstījušies vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku.

Šī aktivitāte pārpublicēta 241 reizi. Kā redzams, Latvijas politiķi kritizēti atbilstoši ieņemamajiem amatiem, formula vienkārša: jo augstāks statuss, jo vairāk dezinformācijas. Līdzās valsts augstākajām amatpersonām īpaša loma Kremļa rakstvežu ierakstos FB atvēlēta "Nacionālās Apvienības" politiķiem, kuri ierasti kritizēti kā nacionālisti, fašisti, vēstures pārrakstītāji. Dažkārt NA politiķiem tāpat kā valsts līderiem veltīta grūti kategorizējama ķengāšanās.

Arī Latvijas līdzīgi kā kaimiņvalstu publiskajā telpā būtiska dezinformācijas saturiska sastāvdaļa ir starptautisko institūciju kritika un to izteikti negatīvās ietekmes izcelšana. Kremļa scenārija aprakstītāju tēlojumos Latvija pakļaujas saviem starptautiskajiem politiskajiem partneriem: kā valstīm, tā institūcijām. Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti, nespēj patstāvīgi pieņemt lēmumus, tiek paverdzināta. Gan Latvija, gan tās uzticamie partneri nicina elementāras cilvēktiesības. Jebkurā gadījumā starptautiskie partneri tikai izmantojot Latviju savās interesēs, bet pavārdzinātu un paverdzinātu agrāk vai vēlāk pametīs. Starp troļļu pārpublicētākajiem ierakstiem ierindojusies viltus ziņa, ka Eiropas Savienība ar 2020. gadu pārtrauks atbalstu Baltijas valstīm, kam sekos pašsaprotams krahs.

Latvijas politiskais vadmotīvs un galvenais darbības princips esot akla izdabāšana starptautiskajām institūcijām, paši valsts politiķi lēmumus pieņemt nemāk un arī nevēlas. Ja spiesti pieņemt, tad demonstrē nekompetenci. Kremļa troļļu publikācijās izteikti populāras ir separātisma idejas. Tās sastopas arī ar aicinājumiem pamest starptautiskās organizācijas. Šajā ziņā troļļi parasti sīkumos neiedziļinās: lielākais ļaunums Latvijai esot no dalības ES un NATO. Bet Latgalei, protams, vēlams vienlaikus atdalīties gan no institūcijām, gan no Latvijas Republikas.

Politologs un Krievijas dezinformācijas pētnieks Andis Kudors norāda, ka "Kremļa ārpolitika gan globāli, gan Latvijā saistās ar šķelšanu. Lielā līnija ir Eiroatlantiskās telpas šķelšana – ASV un Kanādu atdalīt no Eiropas. Nākamā šķelšanas līnija ir Eiropas Savienības valstis savstarpēji – "Brexit" gadījums, kā arī notiekošais Ungārijā, Grieķijā, Kiprā, Itālijā, kur ir savi Kremļa "Trojas zirgi". Sabiedrības šķelšana katrā valstī atsevišķi: ir etniskās līnijas, ir konservatīvo pret liberālajiem līnijas un vēl viena līnija, ko Kremlis izmanto, – populisti pret varas institūcijām. Kremlim populisms Latvijā ir izdevīgs. Neuzticies nevienam, neuzticies savas valsts varai – esi pret to!"⁴.

Politiskā nespēja, problēmas un iekšpolitisks sabrukums vienojot Latviju un tās starptautiskos partnerus. Kremļa dezinformatori nevairās izmantot iespējas destabilizēt situāciju. Kritiku par ārēju ietekmju vainošanu šķietami iekšpolitiskos jautājumos saņēma prezidents Levits. Jau minētajā intervijā Valsts prezidents norādīja: "Tā noteikti ir daļa no hibrīdās karadarbības. Pretmasku kustība noteikti vājina Latvijas valsti, rada haosu un ekonomisku lejupslīdi. Ja tu gribi vājināt pretinieku, tā ir ļoti laba metode. Šis ir viens no hibrīduzbrukuma izpausmes veidiem. Ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji to izprastu. Kādā veidā ļaundari panāk savu? Viņi panāk, ka indivīdi "uzķeras" uz nepatiesajiem vēstījumiem, nonāk manipulētāja ietekmē un tad veic darbības, kas kaitē pašiem pilsoņiem. Tāpēc ir svarīgi, lai sabiedrība apgūst zināšanas, kā šos draudus atpazīt un kā ar tiem cīnīties" ¹. Pētījuma rezultāti apstiprina prezidenta teikto. Kremļa troļļi ilgstoši publicējuši vēstījumus par "Koronavīrusa radīšanu kā sazvērestību, kas īstenota, piemēram, lai čipotu sabiedrību. Turklāt šīs troļļu aktivitātes liecina par būtisku rezonansi "Faceboook" lietotāju laikajoslās šēru un laiku formā.

Galvenais Kremļa troļļu atspēriena punkts starptautisko organizāciju un Latvijas partnervalstu kritikai bijusi ASV agresīvā un militarizētā ārpolitika. Kremļa dezinformācija dažkārt gan ir savstarpēji grūti salāgojama, spilgti tas izpaužas ASV atainojumā, jo ASV gan dominējot starptautiskajās attiecībās un uzspiežot savu gribu pat veseliem reģioniem, gan vienlaikus esot vāja un rīcībnespējīga.

ASV valsts pārvaldi raksturojot dziļa korupcija, Kremļa troļļi lēš, ka tās mērogi Krievijas iedzīvotājiem varētu būt neiedomājami. Starptautiskās organizācijas, kuras raksturo tukša čaula un sazvērestība, saprotams, nav spējīgas vienoties par pozitīvu programmu, tādēļ to vienīgā iespēja savās pašsaprotamajās neveiksmēs esot vainot Vladimiru Putinu un vienoties naida kampaņā pret Krieviju.

Tāpat galvenokārt ASV agresīvās ārpolitikas dēļ, daudzu militarizēto kampaņu un pašiznīcinošo sankciju dēļ tās ekonomika grūst, krahu piedzīvo biržas, nekontrolēti vairojas bezdarbs, zeļ un plaukst korupcija. Pēc Kremļa domām, katastrofālās iekšpolitiskās problēmas ASV politiskie līderi slēpj ar militārajiem laupīšanas reidiem un agresīvo ārpolitiku pret Krieviju.

Jānorāda gan, ka šie iespaidīgie stāsti par Rietumu institūciju un valstu, it sevišķi NATO un ASV, problēmām, to iznīcinošā kritika un norādes uz korupciju, sistēmu iekšējo sabrukumu, nav starp tām tematiskajām sadaļām, kas raisītu lielāko "Facebook" lietotāju atgriezenisko saiti. Acīmredzot stāsts par valstīm ar koruptīvu un degradējošu iekšējo stāvokli un militarizētu, agresīvu ārpolitiku, ja arī ir atpazīstams, varbūt ne vienmēr ļauj to identificēt ar akcentētajām Rietumvalstīm un nekļūst par pamatu, lai vienotos kopīgā pozīcijā. Jebkurā gadījumā gan Latvijas, gan to sabiedroto iznīcinoši kritisku analīzi papildina tādi eksperta statusu ieguvuši vietējo norišu pārzinātāji kā ekspolitiķi Jānis Jurkāns un Vilis Krištopans, kā arī dziesminieks Kaspars Dimiters, kura aicinājums savai tautai beidzot apvienoties ar sev patiesi tuvāko un atbilstošāko krievisko pasauli sastop dzirdīgas atbalsis interneta klikšķu formā.

Kā redzams, kopumā Kremļa troļļi ir kritiski noskaņota grupa, kas reti izceļas ar pozitīviem novērtējumiem, taču Krievija to retorikā gan ir pelnījusi komplimentus. Tā jo īpaši izceļas ar augstām vērtībām, patiesu tradīciju godināšanu, augstākā līmeņa tehnoloģijām un spēcīgo armiju, kā arī rūpniecisko attīstību.

Šis faktoru kopums Krievijai ļauj būtu soli priekšā pārējai pasaulei. Tādējādi Krievija esot militāri spēcīga, attīstīta valsts, kas nav zaudējusi savu identitāti un tiecas aizsargāt vērtības: ģimeni, ticību un tradicionālo dzīvesveidu. Krievija ir lielvalsts, kuras priekšā nobāl ikviens militārs spēks pasaulē.

Raksts "Финальный аккорд от Путина: Россия полностью забирает у Прибалтики всё, а чём еще можно было заработать" savulaik jau bloķētā kontā liecina ne tikai par to, ka Krievija apspēlē Rietumus un pārņem veiksmīgās Baltijas valstu nozares, bet arī galu galā neizbēgamo scenāriju: Baltijas valstu pievienošanu Krievijai. Līdz konta slēgšanai šī prognoze pārpublicēta 147 reizes.

Kā noprotams, troļļuprāt, Krievijas sasniegumi dažādās jomās izraisa greizsirdību tajās iekārtās, kas arī tiecas uz lielvalsts statusu. Bet, skaidrojot būtiskāko atšķirību starp dažādajiem veiksmes vektoriem, troļļu vidū valda vienprātība: visvairāk neveiksmīgajām rietumvalstīm pietrūkstot tāda līdera kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Kremļa dezinformatori aktīvi propagandē sociālekonomiskās problēmas ASV, gan ironiski norāda uz Vladimiru Putinu kā grēkāzi, ko Rietumvalstis it kā izmantojot savu problēmu piesegšanai un attaisnošanai, piemēram, ar tādiem virsrakstiem kā "Līdz kam Putins ASV novedis!"

Lai gan Kremli ne pārāk interesējot starptautisko politisko spēlētāju problēmas un pret Krieviju vērstā dezinformācija, tās iekšpolitiskais un ārpolitiskais spēks pat bez tiešas pretdarbības esot iznīcinošs. NATO un partnervalstis, turpinot uzbrukt Krievijai, cieš grandiozus zaudējumus.

Troļļu publikācijās īpašs žanrs, kurā apvienojas stāsti par Latviju kā neizdevušos valsti un Krieviju kā plaukstošu tradīciju citadeli, ir Latvijas padomju pagātnes slavināšana. Šajā kategorijā ietilpst stāsti par brīnišķīgo dzīvi Latvijas PSR: plaukstošu rūpniecību, burvīgo bērnību.

Nostalģisko jūtu spilgtākais piemērs ir Jūrmalas kā plaukstoša PSRS tūrisma galamērķa un padomju populārās kultūras slavinājums.

Spilgts liecinājums padomju dzīves progresivitātei ir rūpniecība, viens no tā ievērojamākajiem elementiem esot padomju autobūves sasniegumi. Piemēram, vai kāds vēl tiešām nezina padomju auto kvalitāti pretstatā mūsdienu neuzticamajai, brāķētajai globālajai produkcijai? Vai padomju autobūves kvalitātes latiņai var būt vēl spilgtāks pierādījums kā dizainiski un funkcionāli brīnišķīgais "Moskvič", kas pat pēc 30 gadiem esot ideāls auto.

Kremļa troļļi savās laikajoslās aktīvi svin kādreizējos PSRS un tagadējās Krievijas svētku un atzīmējamās, kā arī piemiņas dienas. Absolūtos pirmrindniekos šajā ziņā ir Uzvaras diena jeb 9. maijs. Latvijas padomju pagātne Kremļa troļļu publikācijās ir vieta un laiks, kad bijusi iespēja piederēt pasaules lielvarai, politiskās un sociālās dzīves centram, taču būtiskākais: tas bijis brīnumjauks periods, kurā politiskā iekārta nodrošinājusi lielisku dzīves apstākļus, kulturāli un izglītojoši bagātīgu dzīvi, kuras viens no spilgtākajiem elementiem esot "padomju cilvēka bērnība", ko mūsdienu fašistiskā iekārta cenšoties pārkonstruēt par briesmīgajiem okupācijas gadiem.

FB troļļiem arī ir zināms, ka ebreju tauta esot visgudrākā, bet, kā liecina vairs nepieejama pārpublikācija "Взгляд с Израиля: В Советском Союзе было самое лучшее образование в мире", raugoties no Izraēlas pozīcijām, izglītība PSRS bijusi labākā pasaulē un ne sistēmiski, ne kvalitatīvi nav salīdzināma ar mūsdienu atklāti neveiksmīgajiem centieniem šajā laukā. Šī aktivitāte līdz tās dzēšanai pārpublicēta 667 reizes.

Dažādu padomju dzīves priekšrocību uzskaite, ar ko dalās FB putiniski orientētie konti, var aizņemt neierobežotu laiku un vietu, tāpēc noslēgsim šo sadaļu ar to, ka tādiem cilvēkiem kā sabiedriskais aktīvists un publicists Vladimirs Lindermans padomju iekārta, ne vairāk, ne mazāk, bet glābusi dzīvi.

Kremļa troļļu skatījumā ārpolitiski visbriesmīgākie notikumi tomēr risinās kaimiņvalstīs, kur fašistiski noskaņotie vietējie līderi vai apmāti opozicionāri cenšas iedibināt noziedzīgās vērtībās balstītus bezprincipu režīmus. Ja šobrīd Putina režīma dezinformatori gribēdami nespēj slēpt savu sašutumu par opozīciju Baltkrievijā un šobrīd vishistēriskāk: par ārvalstu specdienestu un to roklaižu sazvērestību pašu mājās, tad pētījuma gaitā visvairāk uzmanības kremlinisti veltīja Ukrainai. Te daži uzskatāmi piemēri.

Ukrainas revolucionāriem, tāpat kā šī brīža Kremļa oponentiem Baltkrievijā un Krievijā veltītās troļļu publikācijas nebalansē pelēkajās toņkārtās. Šajā sadaļā iederīgs ir jebkurš joks, katra asociācija: jo rupjāk un diskreditējošāk, jo derīgāk, lasi, vairāk laiku un šēru pelnošāk.

Fašistiski, sazvērnieciski noskaņotie opozicionāri tāpat kā Kremlim netīkamo reģionālo režīmu līderi esot noziedznieki, vērtību iznīcinātāji, rietumvalstu konspirāciju aģenti, bet visvairāk: intelektuāli mazattīstīta, kultūras neskarta masa, kura neapzinoties ne savas vērtības, ne mērķus un tieši tāpēc kļūstot par viegli manipulējamu kopumu totalitāri, varaskāri un fašistiski noskaņotajiem putinistu oponentiem.

Apkopojoši – Kremļa oponenti, ne vairāk ne mazāk, esot deģenerāti, bandīti, kurus vada starptautiska sazvērestība pret Krieviju. Uz vietas tos reprezentē nekompetenti ielikteņi, kuri patiesībā neesot spējīgi vadīt valsti. Nespējīgi arī tāpēc, ka to darbību reglamentējot vēlme vērsties pret Krieviju, iznīcināt reģiona bagātīgās kultūras un morālās orientācijas pamatus, bet vietā tie spējot piedāvāt tikai savu nemākulību un bezatbildību.

Ja cits arguments nav pa rokai, troļļuprāt, vienmēr ir vērts atgriezties pie kremliskiem pamata skaidrojumiem par šo politisko oponentu un aktīvistu izcelsmi. Spēcīgi, tieši, bet auditorijai acīmredzot uztverami: šie "zelta argumenti" acīmredzot ļauj apkopot priekšstatus, sakoncentrēt domas un izveidot viengabalainu stāstu par Kremļa ienaidnieku darbības principiem, motivāciju un pasaules uzskatu.

Iepriekš demonstrētajos piemēros redzams, ka Kremļa propagandas saturiskās kategorijas ir savstarpēji saistītas, tās, lai arī dažkārt ietvar klajas iekšējas pretrunas (pagrimušas, iznīkstošas un vājas, bet draudīgas Rietumvalstis; attīstīta un visvarena, bet apdraudēta Krievija), caurauž cita citu, veidojot ciešu tematiskas mijiedarbības tīklu.

Starptautiskā Stratēģiskās Rīcības Tīkla Drošībai (The International Strategic Action iSANS Network for Security) pētnieks Andrejs Jeļisejevs publicējis detalizētu pētījumu par Kremļa propagandas pamatprincipiem Baltkrievijā. Pētījumā identificēti 25 "vaļi", uz kuriem balstās Kremļa propaganda, prokremliskais naratīvs apkopots šādi: "Rietumi visās savās manifestācijās ir slikti un agresīvi pret Baltkrieviju, Krieviju un citām valstīm tās kontrolē. Valsts nākotne ir iespējama tikai aliansē ar labo Krieviju vai tās daļu"⁵.

Arī citās kaimiņvalstīs prokremliskajai propagandai vērojama līdzīga uzbūve un izpausmes. Domnīcas "Visegrad/Insight" pētnieks Aliksejs Kažarskis (Kazharki) norādījis, ka sev vēlamu propagandas naratīvu izplatīšana ir kļuvusi par neatņemamu Kremļa ārpolitikas instrumentu, taču, lai arī šo pasākumu tūlītējais mērķis varētu būt ārvalstu auditoriju mulsināšana, autoraprāt, nevajadzētu nenovērtēt to, cik ļoti šīs propagandas saturs balstīts prokrieviskā pēcpadomju pasaules redzējumā, kuram gan Krievijā, gan Kremlī ir ne mazums adeptu⁶.

Ar šo atziņu skaidrojama līdzība ne tikai Kremļa lietotajās metodēs, bet arī saturiskajos vēstījumos neatkarīgi no kaimiņvalsts, kuras auditorijai propaganda paredzēta. Minētajā pētījumā A. Jeļisejevs identificējis tipiskos Kremļa propagandas veidotos naratīvus arī par Baltijas valstīm, kas tiek izplatīti Baltkrievijā. Būtiskākie vēstījumi un raksturojumi, kas identificēti, tostarp par Latviju, ir: a) rusofobija; b) sociālekonomiska degradācija; c) atkarība no ES, NATO un ASV; d) totalitārisms un neonacisms⁵. Domājams, ka šie raksturlielumi skaidri saskatāmi arī rakstā demonstrētajos Kremļa troļļu komunikācijas piemēros sociālajā medijā "Facebook".

Velns slēpjas detaļās. Kā norādīts, propaganda nereti balstās atsevišķos faktos, bet ievieto tos citā kontekstā, sagroza vai pārspīlē. Vēsturnieks un diplomāts Gints Apals pamatoti norādījis, ka "kritiska domāšana par vēsturi cilvēku viegli var ierindot politiski neuzticamu personu kategorijā. Ja mēs tagad presē publicētu vienu otru citātu no Edgara Andersona plašā darba par Latvijas ārpolitiku, tad 30. gadu nogales norišu vērtējums vienam otram varētu atgādināt nedraudzīgas valsts dezinformāciju"⁷.

Lai šādu kritisku un paškritisku domāšanu nošķirtu no mērķtiecīgas dezinformācijas, patiesi nepieciešams laiks un iedziļināšanās. Būtiskās atšķirība ir toņi un pustoņi, vērtējumu daudzpusība, kritiskums pret savu pozīciju: tās ir pozīcijas, kuras Kremļa propagandā neatrast. Vēl jo vairāk, iedziļināšanās vēstījumos, to uzbūvē, saturā, dažkārt arī nepieciešamo skaidrību var neieviest. Propagandas darbības izprašana dažkārt pieprasa visplašākās pieejamās informācijas apkopojumu, galu galā liekot uzdot būtisko jautājumu: kādas vērtības aizstāv un kāda ir tā iekārta, kas dalās ar vienu vai otru, vai trešo, vai visām ziņām.

Nav šaubu, ka Latvijas valsts kopš neatkarības atgūšanas nav apmierinājusi visu iedzīvotāju gaidas, vēlmes un cerības. Tomēr trīs desmitgades ilgušo posmu izvērtēt un novērtēt var palīdzēt tieši Krievijas salīdzinošais piemērs. Taisnība, ka ne visas norises pēcpadomju Latvijā ir dēvējamas par veiksmes stāstiem, grūtības bijušas, turklāt daudzviet tās joprojām ir sistēmiskas. Cīņā ar grūtībām, un, vēl jo vairāk, savstarpējo rēķinu kārtošanā ik pa brīdim parādās arī aicinājumi pārskatīt kādas tobrīd šķietami liekas regulas, noteikumus, galu galā: pat valsts pamatlikumus jeb Satversmi vai tādas konstitucionāli būtiskas institūcijas kā Satversmes tiesa.

Mēs varētu sacīt, ka diskusijas, kas savērptas ap tiesību jautājumiem, demokrātiskā sabiedrībā norāda uz būtiskām problēmām tiesiskuma izpratnē. Pat tādā mērā, ka Satversmes tiesas bijušajai vadītājai Inetai Ziemelei nācās atgādināt gandrīz pašsaprotamo: "Latvija ir demokrātiska tiesiska valsts. Tas nozīmē, ka Latvijas konstitucionālā iekārta balstās varas dalīšanas principā. Proti, varas atzaru starpā ir jābūt līdzsvara un atsvara attiecībām. Kāpēc tas ir svarīgi? Varu ir viegli uzurpēt, ja tās īstenošanu nekontrolē un nelīdzsvaro. To, kas notiek, ja vara tiek uzurpēta, Latvijas vēsture parāda ļoti skaidri"⁸.

Visnotaļ skaidri to parāda arī šā brīža notikumi Krievijā, kur mirst un tiek indēti politiskie opozicionāri, iedzīvotāji tiek tvarstīti un arestēti: režīms konsolidē varu ar brutālu represiju un iebiedēšanu palīdzību. Pirms mēs kopā ar šī paša režīma troļļiem iznīcinoši nokritizējam savas valsts ekonomikas stāvokli vai nākotnes perspektīvas un iesmejam par savas valsts augstākajām amatpersonām, ir būtiski iepauzēt un aiz vārdiem, izteikumiem un troļļu bildēm mēģināt saskatīt atšķirību starp problēmām, kas sasāpējušas un risināmas, no vienas puses, un mērķtiecīgiem, visaptverošiem centieniem iznīcināt savus oponentus, to cilvēktiesības un līdz ar to demokrātiju, no otras.

Lai kāda būtu mūsu subjektīvā attieksme pret atsevišķiem politiskajiem spēkiem un tos pārstāvošajiem politiķiem, kā arī cik veiksmīgs vai neveiksmīgs joks būtu padevies propagandistiem, vērts atcerēties, ka stāsti un bildītes ir par Latvijas demokrātisko iekārtu, mūsu deleģētajiem priekšstāvjiem un indivīdu pamattiesībām, kuras gan sistēma, gan izsmietie tautas priekšstāvji atšķirībā no vērienīgā Austrumu kaimiņa tomēr tiecas aizstāvēt.

Paraudzīšanās uz Kremļa troļļu izsmējīgajiem mēģinājumiem iznīcinoši kritizēt Latvijas valstiskumu kontekstā ar norisēm Krievijā, iespējams, var dot citu atskaites punktu šo aktivitāšu vērtējumā. Minētajā intervijā profesore Ziemele arī norāda, ka totalitārisms tiecas uz cilvēka brīvības un radošuma iznīcināšanu, piebilstot, ka "tehnoloģiju laikmets zināmā mērā negaidīti arī rada līdzīgus izaicinājumus cilvēka radošumam, viedokļu brīvībai un neatkarībai, līdz ar to šis fenomens ir ikvienas demokrātiskas tiesiskas valsts šā brīža izaicinājums"⁸. Aiz Kremļa tiražētājiem tekstiem un attēliem, kas paredzēti, lai veicinātu nožēlu par Latvijas attīstību un turpmākajām prognozēm, nevajadzētu pazaudēt kopainu un priekšstatu par pašu troļļu reāli nožēlojamo un bezcerīgo stāvokli pašu slavētajā režīmā.

Kremļa pasaules skatījums mums ir ne tikai kaimiņos. Vērts atcerēties, ka šāda vīzija pēdējos trīsdesmit gados ir bijusi arī potenciāla Latvijas realitāte, kas būtu daudz skaudrāka pat salīdzinājumā ar troļļu mēģinājumiem konstruēt Latvijas tēlu. Kremlinistiskas ainavas realizēšanos Latvijā ir ierobežojusi tieši troļļu izsmietā turēšanās pie demokrātijas ietvara, cilvēktiesību stiprināšana, kas notikusi ciešā sadarbībā ar rietumvalstīm. Publicists Vilis Seleckis raksta, ka "Dažādas starptautiskās organizācijas mudināja sakārtot pārvaldi, aizstāvēt brīvības, cilvēktiesību principus, preses neatkarību, apkarot korupciju, gatavoties tam, lai Latvija varētu iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Šis spiediens ietekmēja politiskos procesus, deputātu orientāciju. Ne velti putiniskā režīma atklātie un slepenie pielūdzēji vēl līdz pat šim laikam apņirdz visu to, ko dēvējam par eiropeiskajām vērtībām, to atbalstītājus zākā par liberastiem, sorosīdiem. Ja tā visa nebūtu, Latvija tagad līdzinātos Krievijai. Tāpat kā Baltkrievija, tāpat kā Ukraina, kurai jāizcīna asiņainas kaujas par savu teritoriālo integritāti un pašcieņu⁹".

Tikmēr jaunās komunikācijas formas, to pielietojums tik tiešām liek uzdot arvien jaunus jautājumus gan politikas veidotājiem, gan to ikdienas lietotājiem. Aizkavējusies kritiskā refleksija par sociālo tīklu darbības principiem un iespējamajām sekām dažbrīd pārvēršas tehnokrātiskā apokalipses ainā, kā to liecina "The Social Dilemma" un nu jau plaši, līdzīgā formā veidotie un izplatītie aicinājumi, piemēram, izdzēsties no visiem lietotajiem sociālajiem medijiem.¹⁰

Šādi piemēri visdrīzāk liecina par to ilgstošo vienaldzību, kas valdījusi pret jauno komunikācijas formātu ēnas pusēm un nespēju momentā piedāvāt vairāk vai mazāk saprātīgus un efektīvus risinājumus pēkšņi apzinātajām problēmām. Scenārijs, ka pasaule tagad pēkšņi attapsies, pārdomās un pārstās lietot mūsdienu tīklošanās metodes, laikam jau ir utopiska. Tā vietā visdrīzāk norādītie piemēri jāuztver kā aicinājums censties izprast un mācīties atbildīgi izmantot arvien mainīgos komunikācijas kanālus, nopietni apzinoties to potenciālās sekas.

Medijpratības eksperte Klinta Ločmele izstrādājusi vairākus projektus, lai veicinātu kritisku attieksmi pret patērēto informāciju, un norādījusi, ka šis jautājums būtu skatāms plašāk, tostarp kontekstā ar mediju vidi Latvijā, vidējo un augstāko izglītību, kā arī vispārēju diskusiju kvalitāti. Pēc K. Ločmeles domām, vairākas sistēmiskas problēmas ir sarežģīti atrisināt ar dažu mazbudžeta projektu palīdzību: "Darbs lielākoties balstījās uz visu iesaistīto entuziasmu, apzinoties – kādam kaut kas šajā jomā ir jādara. Tāpēc, atbildot uz jautājumu par politisko izpratni, jāraugās, kāds finansējums tiek novirzīts šiem jautājumiem. Viena lieta ir skaisti runāt par to, ka jāattīsta medijpratīga sabiedrība, ka tas ir valsts drošības jautājums, ka ir nepieciešams stiprināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju, bet otra – reāli piešķirt finansējumu aktivitātēm, pētījumiem"¹¹.

Tikmēr NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs "StratCom" pētījumā par interneta troļļošanu kā hibrīdkara instrumentu secināja, ka Kremļa troļļi ir Latvijas publiskās telpas realitāte: apmēram 4% interneta komentētāju dēvējami par Krievijas hibrīdtroļļiem, kas propagandē oficiālo Kremļa pozīciju un cenšas panākt, ka to radītajā maldīgās informācijas plūsmā faktu nošķiršana no izdomājumiem kļūst arvien sarežģītāka¹². Nav pamata uzskatīt, ka laikā kopš pētījuma veikšanas Kremļa troļļošana kļuvusi mazāk izplatīta. Drīzāk pretēji. Kā norāda ieskats putinisko troļļu daiļradē, to vēstījumi atpazīstami pēc šādām saturiskajām pamattēmām:

Kremļa troļļu un to labticīgo sekotāju vēstījumu atpazīšana un kritiska pieeja to izvērtēšanā varētu būt vērtīgs solis medijpratības veicināšanas procesā. Kā norādīts, tas nebūt nav un nebūs vienkāršs. Dezinformējoša vēstījuma atpazīšanai ir nepieciešams laiks, tomēr balstoties uz mūsu pētījumā apskatīto saturu, varam piedāvāt pazīmju kopumu, kuru pamanot, būtu vērts pārdomāt nepieciešamību dalīties ar šo vēstījumu tālāk:

Diemžēl dažu punktu sistēmas vai īsu paņēmienu kopums hibrīdtroļļu darbības atpazīšanai ne vienmēr sniegs vēlamās atbildes. Tomēr šādu principu ievērošana var dot iespēju aizdomāties un precīzāk meklēt to robežlīniju, aiz kuras savas valsts kritizēšana ir fundamentāla demokrātijas izpausme ar mērķi veidot pievilcīgu, cilvēktiesībās balstītu institucionālu iekārtu, un kur sākas bezperspektīva, pēc būtības klaji naidīga, izsmējīga un kaitīga, savas valsts pamatvērtību un līdz ar to mūsu katra pilsoniskās pamattiesības apdraudoša kritika. Tās ir pamatvērtības, kas mums atšķirībā no Kremļa skribentiem joprojām ir un uz kurām mēs varam paļauties tik ilgi, kamēr neesam pārliecināti par pretējo.

[1]. Delfi.lv/LETA (2020). Aizsargmasku nevalkāšanas aicinājumi ir daļa no hibrīdkara, uzsver Levits. Pieejams šeit.

[2]. Melbārde D. (2020). Dace Melbārde: Pandēmijas laikā ir jāstiprina mediju politika Latvijā. Pieejams šeit.

[3]. Jauns.lv/LETA (2019). Apturēta pieeja Latvijā reģistrētam portālam ""baltnews.lv". Pieejams šeit.

[4]. Citēts pēc: Burve-Rozīte, A. (2018, 9.-15. aug.). Nepakļauties šķelšanai. Ir, 32 (433). 31. lpp.

[5]. Yeliseyeu A. (2020). Pro-kremlin propaganda in Belarus: classification of narratives. Pieejams šeit. Bet kopsavilkums pieejams šeit.

[6]. Kazharski A. (2020). Prisoners of Their Own Propaganda. Pieejams šeit.

[7]. Brikmane. E. (2020). Intervija ar Gintu Apalu. "Brīvība pieņemt pagātni". Pieejams šeit.

[8]. Ziemele I. (2021). Ineta Ziemele: Konstitucionālās kontroles jēga demokrātiskā tiesiskā valstī. Pieejams šeit.

[9]. Seleckis V. (2021). Vilis Seleckis: Putins ir tepat blakus... Pieejams šeit.

. Interneta veikala "Amazon" piedāvātā – Lanier J. (2018). Ten Arguments for Deleting Your Social Media Accounts Right Now. Pieejams šeit.

. Brikmane. E. (2020). Intervija ar Klintu Ločmeli. "Medijpratībai nav galējā punkta". Pieejams šeit.

. NATO StratCom COE. (2016). Internet Trolling as a hybrid warfare tool: the case of Latvia. Pieejams šeit.