Jāatgādina, ka izstādes saturs izsauca sašutumu partijas "Saskaņa" rindās, kas ar iesniegumiem bija vērsusies Valsts policijā un Kultūras ministrijā, lūdzot izvērtēt, vai šāds plakāts drīkst tur atrasties.
Politiskā spēka ieskatā, ar šādu plakātu tiekot veicināts nacionālais naids. Savukārt pats tiesībsargs notikumu vērtējis, jo saņēmis sūdzību. Iesniedzēja skatījumā plakāts bija aicinājums uz genocīdu, nogalināšanu, kā arī tieši draudēja viņa dzīvībai.
Tiesībsargs secinājis, ka subjektīvi aizskarošs mākslas darbs uzreiz nenozīmē naida runu. Karadarbības laikā jebkāda atšķirīga mākslas darba interpretācija var būt subjektīvi aizskaroša, tomēr, respektējot mākslas brīvību, izstādes kopējo politisko kontekstu , autoru izcelsmi un izstādes mērķi, šajā gadījumā vārda brīvības robežas nav pārkāptas un arī naida runas šeit nav, norāda tiesībsargs.
Viņš atgādina, ka vārda, izteiksmes, māksliniecisko un citādu jaunradi aizsargā Satversme. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) savos spriedumos vairākkārt norādījusi, ka vārda brīvībai ir ļoti plašas robežas un tā aizsargā arī tādas idejas, kas šokē un aizskar sabiedrību vai tās daļu.
Savukārt naida runa pārklāj visas izteiksmes formas, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu. Tā ietver arī citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, kas rodas no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.
ANO un ECT normas ļauj identificēt kritērijus, pēc kuriem norobežot naida runu no pieļaujamajiem vārda brīvības izpausmes veidiem. Šos kritērijus veido – izteikumu saturs, ievērojot, kā tos uztvertu neitrāls lasītājs, teksta vērtējums kopumā, konteksts, kādā izteikumi pausti (tostarp, vai izteikumi izdarīti uz saspīlēta sociālā un politiskā fona (piem., politisks saspīlējums, bruņots konflikts, karš), izteikumu publiskums; aizskāruma pakāpe (tostarp, potenciāls novest pie sliktām konsekvencēm; vai tie var novest pie tiešas/netiešas vardarbības, naida, neiecietības); autora mērķis un ietekme uz dažādu sabiedrības grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu. Svarīgi visus šos kritērijus vērtēt kopā, nevis tikai kādu kritēriju atsevišķi.
Kā analizējis tiesībsargs, plakāts vizuāli konfrontē skatītāju ar karadarbības vardarbības sekām – cilvēku nāvi un to, kā karalaukā nomirušā cilvēka līķis neizbēgami kļūst par mēslojumu. Vienlaikus attēlu pavadošais apgalvojums ir pausts provocējošā veidā, norādot, ka krievu karavīrs ir labākais mēslojums.
Tomēr neitrālam skatītājam konkrētais darbs raisītu asociācijas ar karadarbības sākumā 2022. gada februārī pieredzēto kādas Ukrainas civiliedzīvotājas sākto protesta akciju, piedāvājot Krievijas Federācijas karavīriem saulespuķu sēklas, lai pēc nāves viņu vietā augtu saulespuķes, attiecīgi saulespuķes ir kļuvušas par Ukrainas pretestības simbolu, skaidro tiesībsargs, uzsvērdams, ka plakāts šajā gadījumā uztverams kā atbalsts Ukrainas pretestībai pret Krievijas Federācijas īstenoto karadarbību Ukrainā.
Izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija līdz jūnija beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
