Saeima konceptuāli atbalstījusi 'pēc krīzes' likumprojektu paketi (plkst. 14:40)  (43)

Kā pirmo Saeima atbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums", kas uz nenoteiktu laiku regulēs valsts dzīvi pēc Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Tas izstrādāts, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti un valsts tautsaimniecības drošību, kā arī noteiktu, kuri līdzšinējie atbalsta pasākumi tiks turpināti arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Likumprojekts tiek izskatīts kā steidzams, turklāt par steidzamību nobalsoja vairāk nekā divas trešdaļas Saeimas, tāpēc likuma pieņemšana un izsludināšana iespējama vēl pirms 9. jūnija, kad plānots izbeigt ārkārtējo situāciju.

Steidzamību atbalstīja ne tikai valdošās koalīcijas, bet arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcija, savu lēmumu pamatojot ar to, ka ārkārtējā situācija jāizbeidz un dzīvei jāatgriežas pēc iespējas normālā ritmā. "Saskaņa" balsoja pret steidzamību.

Par likumprojektu 1. lasījumā nobalsoja 58 valdošās koalīcijas frakciju deputāti, ZZS atturējās, bet "Saskaņa" balsoja pret.

Saeimai ceturtdien turpinot darbu pie vēl virknes likumprojektiem, kas saistīti ar šo pēc krīzes likumprojektu un ārkārtējās situācijas beigām, konceptuāli atbalstīja vēl piecus paketē ietilpstošos likumprojektus. Tiem visiem noteikta tā saucamā "lielā steidzamība", kas pieņemšanas gadījumā ļaus tos izsludināt vēl līdz 9. jūnijam.

Diskutējot par likumprojektu "Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums", opozīcijas pārstāvji pauda satraukumu, ka tas paredz valdībai dot pārāk lielas pilnvaras uz nenoteiktu laiku lemt par valsts budžeta jautājumiem, tikai informējot par to Saeimu.

Opozīcijas īpašas bažas raisa likumprojekta 27. pants, kas paredz, ka, lai nodrošinātu finansējumu pasākumiem ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai un ar tiem saistītajiem izdevumiem, kā arī valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai, valsts parāda saistību izpildei un valsts aizdevumu nodrošināšanai, finanšu ministrs ir tiesīgs valsts vārdā ņemt aizņēmumus nepieciešamajā apmērā, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī ir tiesīgs, informējot par to Saeimu, palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās un valsts parāda vadības izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju.

Bažas raisījis arī 56. pants, kas paredz, ka Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai tās draudu gadījumā Ministru kabinets, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti, nosaka pasākumus valsts tautsaimniecības atjaunošanai, veselības nozares stiprināšanai un sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanai.

Vjačeslavs Dombrovskis (S) debatēs teica, ka frakcija atbalsta ekspansīvu fiskālo politiku, lai cīnītos ar krīzes sekām, bet tagad izskatās, ka koalīcija ir "fiskālajā eiforijā un pēc disciplīnas gadiem slūžas ir vaļā". Deputāts atgādināja, ka tā ir aizņemta nauda, ko papildu tērējam krīzes laikā, un ka vēl kopš iepriekšējās krīzes Latvijai ir 10 miljardu eiro parāds.

Dombrovskis pauda bažas, ka saskaņā ar valdības plānu "de facto" tiks turpināta ārkārtējā situācija un tās lēmumu pieņemšanas režīms. Deputāts pārmeta valdībai, ka tā nav pēdējo mēnešu laikā pietiekami atbildīgi rīkojusies ar nodokļu maksātāju naudu, kā piemēru minot, salīdzinoši mazās summas dīkstāves pabalstiem, bet lielas summas un slepenībā atvēlētas "Air Baltic". Joprojām nav tapis arī sakarīgs atbalsta plāns tūrisma nozarei. "Kategoriski nevaram piekrist, ka valdība varēs vienpersoniski lemt par miljardu izmantošanu. Esam par ekspansīvu fiskālo politiku, bet tikai stingrā likumdevēja kontrolē," teica Dombrovskis.

Arī Igors Pimenovs (S) kritizēja likumprojektu, uzsverot, ka tas piešķir valdībai nesamērīgas pilnvaras lemt par valsts budžetu, un to nevar pieļaut.

Dana Reizniece-Ozola (ZZS) debatēs sacīja, ka sabiedrībai pirmais krīzes šoks pārgājis, tagad ir nepieciešama skaidrība cilvēkiem, kā atgūsimies pēc krīzes, tomēr šajā likumprojektā tas nav. " Dīkstāves pabalsti beigsies 30. jūnijā, un nav ne vārda, kā izlietos līdzekļus, kas piešķirti, lai atgūtos no krīze. Tomēr valdībai tiek piešķirtas milzīgas pilnvaras budžeta jautājumos. Neierobežoti tēriņi neierobežotā laikā, jo likums nenosaka termiņu, cik ilgi tas ilgs," teica Reizniece-Ozola, piebilstot, ka ZZS atbalstīja steidzamību, bet sniegs virkni priekšlikumu uz otro lasījumu.

Deputāts un bijušais valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS), kurš reti piedalās debatēs, sacīja, ka uz šodienu kopumā viss kārtībā ar krīzes pārvarēšanu un valdības darbu, bet satrauc, kas notiks turpmāk. Kučinskim ir bažas par likumprojekta pantu, kas dod neierobežotas pilnvaras valdībai uz nenoteiktu laiku ieviest dažādus pasākumus tautsaimniecības stabilizēšanai.

"Tuvojas ballīte ar vairāk nekā diviem miljardiem, ko sašķērēsim piecās daļās," teica deputāts, norādot, ka termins "informēsim Saeimu" ir kaut kas jauns. Kučinskis teica, ka pret šo valdības ieceri būtībā nobāl savulaik no Satversmes izslēgtais 81. pants, kas deva valdībai atsevišķos gadījumos lielākas pilnvaras, un tas ir bīstami. Deputāts atgādināja, ka parlaments ir radījis e-Saeimu un gatavs darbam attālināti, bet tam tiek pateikts, ka "varat iet mājās". No pasaules un Latvijas krīžu pieredzes un Latvijas tautsaimniecības struktūras vadoties, Kučinskis brīdināja, ka krīzes ekonomiskās sekas Latvijai vēl tikai priekšā.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko debatēs valdošajai koalīcijai pārmeta, ka netiek viesta pietiekama skaidrība, kas plānots jaunajā mācību gadā septembrī, un ka, pēc ārkārtējās situācijas atjaunojot azartspēles, tiek izdabāts sponsoriem.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) likumprojektu nodēvēja par Saeimas atlaišanu valdības gaumē un pārmeta Saeimas opozīcijas pilnīgu izslēgšanu no valstij būtisku jautājumu apspriešanas. Deputāts Aldis Gobzems, kritizējot likumprojektu, atgādināja par 1934. gada 15. maija valsts apvērsumu un "valsts nozagšanas" briesmām.

"KPV LV" deputāts un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens, ka uz otro lasījumu iesniegs priekšlikumus, lai vairāk tiktu kontrolēti iepirkumi, kā arī valsts budžeta tēriņi.

Rihards Kozlovskis (JV) pateicās opozīcijas pārstāvjiem par atbalstu steidzamībai un prognozēja, ka uz otro lasījumu tiks iesniegti daudzi priekšlikumi, ko atbildīgā komisija rūpīgi izskatīs.

Deputāts un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (JKP) sacīja, ka ne viss varbūt izdevies perfekti krīzes laikā, tomēr uzskata, ka valsts sniegusi būtisku atbalstu ministrijas pārziņā esošajām nozarēm.

Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais "Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likuma" projekts izstrādāts, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti un valsts tautsaimniecības drošību, kā arī noteiktu, kuri līdzšinējie atbalsta pasākumi tiks turpināti arī pēc koronavīrusa izraisītās ārkārtējās situācijas beigām, teikts likumprojekta anotācijā.

Tāpat anotācijā norādīts, ka visus iepriekš noteiktos ierobežojumus nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, tādējādi ieviestie atbalsta pasākumi turpināsies, kamēr Covid-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai tie būs nepieciešami.

Plānots, ka līdz šī gada beigām uzņēmumi neatkarīgi no nozares varēs pieteikties līdzšinējiem atbalsta instrumentiem, ko administrē finanšu institūcija "Altum". Tāpat paredzēts saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī gada beigām.

Pēc ārkārtējās situācijas beigām plānots saglabāt arī dīkstāves pabalstu, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām savienībām, kā arī turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem. Tāpat plānots, ka līdz gada beigām pašvaldības varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu iedzīvotājiem.

Likumprojektā paredzēts turpināt arī citus līdzšinējos atbalsta pasākumus un plānots, ka jaunais likums pēc ārkārtējās situācijas beigām aizstās līdzšinējo likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".

Lielākas debates raisījās arī par likumprojektu "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums", par kura steidzamību nebalsoja "Saskaņa". Likumprojekts konceptuāli tika atbalstīts, ZZS atturoties un "Saskaņai" balsojot pret.

Likumprojekts "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums" izstrādāts, lai atjaunotu vispārējo tiesisko kārtību, paredzot atbilstošus piesardzības pasākumus, kas nodrošina ar sabiedrības drošības un veselības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību valstī, teikts anotācijā.

Tā kā, šobrīd nav iespējams prognozēt turpmākos riskus Covid-19 infekcijas izplatībai, tādējādi tiesiskās stabilitātes un sabiedrības drošības nolūkā nepieciešams izstrādāt likuma līmeņa tiesību aktu, kas pēc ārkārtējās situācijas beigām noregulē privātpersonu tiesību un institūciju kompetences un darbības jautājumus, norādīts anotācijā.

Plānotais likums būs spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Pēc Ministru kabineta ierosinājuma likumu atzīst par spēkā neesošu ar atsevišķu Saeimas lēmumu, teikts likumprojektā.

Deputāts Ivars Zariņš (S) teica, ka ar šo likumprojektu paredzēta reāla Latvijas kā demokrātiskas valsts demontāža, tāpēc to nedrīkst izskatīt steidzami, bet ir rūpīgi jādebatē. Paredzēt, ka Ministru kabineta rīkojumi ir svarīgāki nekā likums, ir ceļš uz autoritāru, nedemokrātisku valsti, uzskata Zariņš, paužot bažas, ka ar šādu likumu tiek atvērta Pandoras lāde, kas graus tiesiskumu un demokrātiju Latvijā.

Deputāts un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP), norādot uz Saeimas debatēs izskanējušo informāciju, ka pasaule par Covid-19 pandēmiju ir aizmirsusi, ir viltus ziņas un apzināta sabiedrības maldināšana. Deputāts aicināja opozīcijas kolēģus attapties un atbalstīt likumprojektu, lai valsts vajadzības gadījumā ir gatava slimības izplatības ierobežošanai.

Deputāts, kas debatēs apšaubīja termina pandēmijas izmantošanu Latvijas gadījumā, bija Aldis Gobzems, kurš piebilda, ka šajā sezonā Latvijā no gripas nomiruši vairāk cilvēku nekā pēc inficēšanās ar Covid-19.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) atzina, ka projektā ir trūkumi, bet opozīcijai nav jāmaldina sabiedrība, ka tiek likvidēta demokrātija, jo tie nav Satversmes grozījumi. Rancāns aicināja likumprojekta autorus iesniegt labojumus, lai noteiktu konkrētu likuma darbības beigu termiņu, uz kā trūkumu pamatoti arī norādot opozīcija.

Deputāts Armands Krauze (ZZS), aicinot koalīciju apzināties savas darbības sekas, debatēs apšaubīja no Covid-19 mirušo statistikas veidošanas metodoloģiju, kā arī brīdināja, ka pret šo slimību varētu nebūt ne vakcīnas, ne zāļu, tādēļ ar to būs jāiemācās sadzīvot.

Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā pieņēma arī grozījumus likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli". Tie paredzēti, lai saglabātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto administratīvo atbildību par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu un par informācijas nesniegšanu ārkārtējās situācijas laikā arī pēc 2020. gada 1. jūlija, kad spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

Likumprojekts attieksies uz personām, kas pārkāps ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteiktos ierobežojumus vai aizliegumus, kā arī uz personām, kuras nesniegs informāciju saistībā ar infekcijas slimības izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā par to, ka persona ir inficējusies ar attiecīgo infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar inficētu personu vai ir bijusi infekcijas slimības perēklī, ja no personas šāda informācija tiek pieprasīta.

Saeimas vairākums konceptuāli atbalstīja arī grozījumus "Epidemioloģiskās drošības likumā", kas papildina likumu ar normām, kas izriet no 2020. gada 12. marta Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", jo likumā ir nepieciešams pārņemt tās iepriekšminētā rīkojuma prasības, kuras vispārēji var attiecināt uz epidemioloģisko drošību valstī, paredzot iespēju, ka valstī arī nākotnē var veidoties sabiedrības veselības apdraudējums kādas citas no jauna parādījušās infekcijas slimības izplatīšanās dēļ.

Saeimas atbalstu pirmajā lasījumā guva arī grozījumi Maksātnespējas likumā", kas paredzē iespēju tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā kreditoru sapulces noturēt arī attālināti, ne tikai klātienē, kā to šobrīd noteic spēkā esošais Maksātnespējas likuma regulējums.

Saeima konceptuāli atbalstīja arī grozījumus "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas paredz noteikt administratīvo atbildību par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu un iestāžu kompetenci attiecīgo pārkāpumu izskatīšanā.