Saeima konceptuāli piekrīt apvienot LTV un Latvijas Radio

Saeima atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātos grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas nosaka tiesisko pamatu apvienota sabiedriskā medija darbībai.

Iepriekš Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) izstrādāja koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību. Tāpat deklarācijas par Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 324. punkts atbalsta apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un tā finansēšanas modeli atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldīšanas likumam.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka ar Latvijas Radio un LTV apvienošanu vienā sabiedrisko mediju uzņēmumā ļaus efektīvāk izmantot sabiedriskā pasūtījuma veidošanai atvēlētos valsts līdzekļus, tai skaitā apvienojot satura veidošanas atbalsta funkciju resursus. Tāpat uzsvērts, ka apvienots sabiedriskais medijs mazinās juridiskos šķēršļus kopīgu projektu attīstībā, piemēram, portāla "lsm.lv" izaugsme.

Tāpat likumprojekta anotācijā teikts, ka ar vienotu sabiedrisko pasūtījumu un vienotu digitālo un attīstības stratēģiju tiks labāk nodrošināta lineārā satura pielāgošana digitālo platformu vajadzībām, būtiski palielinot auditorijas sasniedzamību, iespēja veltīt vairāk resursu jauniešu, pusaudžu un bērnu satura attīstībai un vienotas informatīvas telpas stiprināšanai, kā arī nodrošināt ziņu un informatīvi analītiskā satura daudzveidības saglabāšanu atbilstoši Latvijas Sabiedriskā medija misijai.

Vienlaikus likumprojekts neliedz SEPLP nepieciešamības gadījumā, izvērtējot lietderību, dibināt arī citus sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus. Līdz ar to likums nebūs reducēts tikai uz Latvijas Sabiedriskā medija tiesisko regulējumu.

Tāpat likumprojekts paredz stiprināt Eiropas kultūrtelpu un paredz, ka, ja Latvijas Sabiedriskais medijs veido vairākas televīzijas programmas, tad plašsaziņas līdzekļa vienu programmu pilnībā vai daļēji var atvēlēt raidījumiem Eiropas Savienības oficiālajās valodās vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajās valsts valodās, vai Eiropas Savienības kandidātvalstu oficiālajās valsts

valodās, bet citās valodās – tikai programmas daļu.

Sabiedriskā medija izveidei šā gada budžetā nepieciešami 220 600 eiro, ko plānots piešķirt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Likumprojekts vēl jāskata otrajā, galīgajā lasījumā. Plānots, ka likuma izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, savukārt normas, kas attiecas uz Latvijas Sabiedrisko mediju - 2024. gada 1. janvārī.

SEPLP portālu "Delfi" informēja, ka padome strādā pie detalizēta apvienošanas projekta plāna, lai nodrošinātu reorganizācijas procesa sagatavošanu un īstenošanu, tajā skaitā jaunā uzņēmuma valdes locekļu atlasi konkursa kārtībā.

Vienlaikus paredzēts arī darbs vairākās darba grupās, piesaistot ekspertus un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbiniekus, lai sagatavotu un īstenotu abu uzņēmumu apvienošanu saplūšanas veidā, nodrošinot darbības nepārtrauktību, tiesību un saistību pārņemšanu.

Pēc Sabiedrisko mediju juridiskas apvienošanas, sākot ar 2024.gadu tiks nodrošināta pakāpeniska sabiedrisko mediju atbalsta struktūru saplūšanu, nodrošinot efektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu, savukārt līdz 2025.gadam jāpieņem apvienota sabiedriskā medija vidēja termiņa darbības stratēģija.

Piektdien, 17. martā, paredzēta darba grupas vienota Latvijas sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādei pirmā sēde.

Padomes vadītajā darba grupā deleģēti pārstāvji no SEPLP, Latvijas Radio, LTV, Saeimas Juridiskā biroja, Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, biedrības "Latvijas pilsoniskā alianse", biedrības "Neatkarīgo producentu asociācija", biedrības "Latvijas Radošo savienību padome".

Lai nodrošināt darba grupas uzdevumu īstenošanu, pēc nepieciešamības tiks pieaicināti eksperti no Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Eiropas Raidorganizāciju apvienības, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts drošības dienesta, Konkurences padomes, Valsts kontroles, Latvijas Bankas, kā arī finanšu un mediju eksperti.

Darba grupas uzdevums ir izstrādāt detalizētu piedāvājumu modelim un attiecīgus likuma grozījumus, lai nodrošinātu neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegtu Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu. Modelī jābūt skaidri noteiktam, kādi ir regulāri izvērtēšanas termiņi un nosacījumi izmaiņām, lai nodrošinātu, ka nenotiek pārkompensācija vai līdzekļu iztrūkums.

Modeļa izstrādē jāpamatojas uz SEPLP izstrādātās koncepcijas par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu piedāvājumu un, balstoties sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu izstrādātajos piecu gadu attīstības plānos, jāaplēš pārejas perioda ilgums un pakāpenisks budžeta pieaugums līdz brīdim, kad stājas spēkā jaunais modelis.

Padome, analizējot starptautisko pieredzi, un dažādus sabiedrisko mediju finansēšanas modeļus Eiropas valstīs, par piemērotāko sabiedrisko mediju finansējuma modeli uzskata sasaisti ar noteiktu nodokļu ieņēmumiem.

Darba grupas darbam jānoslēdzas ar ziņojuma un konkrētu priekšlikumu SEPLL grozījumiem iesniegšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai līdz Saeimas pavasara sesijas noslēgumam.