Saeima konceptuāli piekrīt atteikties no 'divu grozu' sistēmas veselības aprūpē

Likumprojektu konceptuāli atbalstīja 79 deputāti. Pret balsoja četri, bet atturējās septiņi.

Veselības ministrija (VM) norādīja uz nepieciešamību ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras dzīvo vai strādā Latvijā, atsakoties no veselības aprūpes divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" - "pamata grozu" un "pilno grozu" - principa īstenošanas.

"Visaptveroša valsts obligātās veselības apdrošināšana ir viena no likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" komponentēm, līdz ar to vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu ieviešana īstenojama kopējās nodokļu politikas ietvaros," norāda VM.

Patlaban vispārējā režīmā ir ietverta veselības apdrošināšana viena procentpunkta apmērā no kopējās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes, kas saskaņā ar Likuma par valsts budžetu 2022.gadam plānotajam apmēram ir aptuveni 7,5% no VM resora paredzētajiem budžeta izdevumiem, kurus sedz dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.

Ministrijā norādīja, ka gadījumā, ja veselības resora budžets būtu pilnībā finansēts no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, nevis dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, tad veselības resoram, no likumā par valsts budžetu 2022.gadam plānotām kopējām sociālām iemaksām 2022. gadā būtu bijis jānovirza vairāk par 38%, kas sociālās likmes izteiksmē ir vairāk par 13 procentpunktiem likmes esošās viena procentpunkta likmes vietā.

Tādējādi VM secina, ka patlaban nav iespējams panākt valsts veselības aprūpes finansēšanu tikai veselības apdrošināšanas viena procentpunkta likmes ietvaros, līdz ar to jautājums par nodokļu politikas izmaiņām būtu virzāms kopējās nodokļu politikas konceptā.

Ministrijā informēja, ka likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, un iepriekš norādīto, ka viens procentpunkts no sociālā nodokļa, kas novirzīts tieši veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, veido tikai nelielu daļu no veselības budžeta, tad tas apliecina rezidences principa izraudzīšanās pamatotību, jo ikviena persona, kas deklarējusi Latviju par savu dzīvesvietu, ikdienā te dzīvojot, ir iesaistīta vispārējā nodokļu maksāšanā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa vai citu nodokļu nomaksā.

VM uzskata, ka, atsakoties no divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principa, visiem Latvijā dzīvojošiem būtu vienlīdzīgas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, neatkarīgi no to statusa.

Likumā tiktu saglabāta norma, kas paredz iespējas ikvienai personai saņemt pieejamo neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Vienlaikus iebildes pret likumprojektu pauž Finanšu ministrija (FM), kura neatbalsta piedāvātajā likuma redakcijā tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros personām, par kurām neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet šīm personām tiek noteikts kritērijs - deklarētā dzīvesvieta Latvijā vismaz vienu mēnesi pirms veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas.

Nosakot minēto veselības apdrošināšanas modeli, FM ieskatā, tiek zaudēts valsts sociālās apdrošināšanas koncepts, ka persona var saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, ja par personu ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Ņemot to vērā, FM ieskatā, būtu jāizvērtē, vai ir pamatoti sasaistīt veselības apdrošināšanu ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, proti, vai ir pamatoti saglabāt veselības apdrošināšanu viena procentpunkta apmērā no kopējās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes.