Sērga. Skolās kontrolē tualešu apmeklējumu veipošanas apkarošanai

Kalvāns sasauca vecāku padomi, kurā rada risinājumu – pirms doties ārā no stundas, skolēnam jāpierakstās speciālā lapā un jānorāda iemesls. "Tas, kas patlaban notiek skolās, ir sērga. Pieķert veipotājus ir grūti, jo salti smaržo pēc avenēm, vaniļas un tos var smēķēt arī telpās," skaidro Kalvāns, kurš ir arī galvenais Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā, tāpēc zina stāstīt, kā ar saltiem cīnās citur. "Delfi" aptaujāja vairāku skolu direktorus. Lūk, daži no cīņas veidiem: Madonas Valsts ģimnāzijā kontrolē ar 37 videokamerām, Ādažu vidusskolā garajā starpbrīdī slēdz ārdurvis, Rīgas 40.vidusskolā starpbrīžos dežurē skolotāji, ķerstot veipotājus. No aptaujātajām skolām tikai Rīgas Katoļu ģimnāzijā salti nav sērga.

Salts ir elektroniskā smēķēšanas ierīce. Resna flomāstera lieluma, kas to padara tik veikli iebāžamu kabatā. Par saltiem tos sauc kāda elektronisko cigarešu zīmola dēļ. Kā valstisks risinājums tiek apsvērta saltiņu aromātu aizliegšana, par ko pirms nedēļas Saeimā diskutēja eksperti. Viens no viņiem, pneimonologs un Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Alvils Krams, izcēlās ar frāzi: "Valsts pilda sutenera lomu, ievelkot bērnus caur garšiņām smēķēšanas pasaulē." Šajā rakstā apskatām dažādus cīņas veidus, kas palīdz sērgas apkarošanā.

Saltu slēpj griestos

Kalvāns pats nav sajūsmā par to, ka skolā ir pierakstu lapas, jo "līdz šim pret skolēniem izturējāmies kā pret pieaugušajiem, taču sāka kāpt uz galvas un izmantot to ļaunprātīgi". Pierakstīšanās norāda, kuriem skolēniem pievērst uzmanību, un pagaidām šis cīņas veids darbojas. Mazāk efektīvi ir policijas reidi