Tiesa noraidījusi pieteikumu par NEPLP lēmuma atcelšanu, kurā ierobežota tīmekļa vietne 'yandex.ru'

Ar NEPLP šī gada 7. aprīļa lēmumu citastarpā nolemts ierobežot Latvijā pieejamo tīmekļa vietni "yandex.ru", liedzot piekļuvi šīs tīmekļvietnes domēna vārdiem vai interneta protokola adresēm un ierobežot piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamās "yandex.ru" dublējošām spoguļlapām.

NEPLP konstatēja, ka pārbaudes laikā konstatēts, ka "yandex.ru" tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija par notikumiem pasaulē, tajā skaitā arī par karu Ukrainā, attaisnojot Krievijas veiktās darbības. Padome norādījusi, ka šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.

Vietnē "yandex.ru" galvenokārt tiek izplatīta sagrozīta un maldinoša informācija, kas saistīta ar karu Ukrainā, to dēvējot par militāru operāciju, kā arī tiek izplatīta informācija par to, ka Ukrainas robežsargi esot aizturējuši sievieti par "antiukraiņu ziņojumiem" no dēla viņas telefonā.

Tāpat tiek izplatīta informācija, ka īpašo uzdevumu vienība "Azov" esot apšaudījusi mierīgos iedzīvotājus no Mariupoles bērnu dārza logiem, zaldāti, kas esot padevušies krievu karavīriem, stāstot, ka nacisti no "Azov" esot sadalījuši savus karavīrus starp Ukrainas gaisa spēkiem, tas ir, viens "nacists – mīnmetējs" uz desmit ukraiņu karavīriem, lai novērstu padošanos, kā arī ukraiņu nacisti karoja Mariupolē un to iznīcināja pēc NATO sastādīta plāna.

Kopumā "yandex.ru" tiek izplatīts naratīvs, ka rietumvalstis un NATO ir vainīgas pie situācijas Ukrainā, savukārt Krievija tikai vēlas nodrošināt mieru pasaulē, kā arī informācija, kas negatīvi ietekmē dažādu sabiedrības grupu mierīgu līdzpastāvēšanu arī Latvijā, tādējādi apdraudot valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību.

Nepiekrītot NEPLP lēmumam, SIA "Yandex" vērsās Administratīvajā rajona tiesā.

Pieteicēja norāda, ka "yandex.ru" pati nerada un neizplata jebkāda veida saturu. Tīmekļa vietne ir veidota kā meklētājprogrammas sistēma, kas darbojas līdzīgi citām meklētājprogrammām, proti, tīmekļa vietnes darbība ir balstīta nevis uz jaunāko ziņu izplatīšanu, kā to norāda padome, bet gan tā ir meklētāja sistēma, kas piedāvā lietotājiem pašiem meklēt sev piemērotāku saturu un informāciju un secīgi apmeklēt meklētājprogrammā norādītās interneta vietnes.

Tīmekļa vietnes meklētājprogrammas darbības princips ir balstīts uz trešo personu internetā ievietotās publiski pieejamās informācijas automātisku indeksēšanu vietnēs, kas nepieder un ko nekādā veidā nekontrolē pieteicēja. Indeksēšana ir regulārs un nepārtraukts automatizēts tīmekļa lapu apstrādes process, ko veic īpaša programmatūra, kas regulāri veic vietņu apmeklēšanu internetā un veido meklēšanas indeksus.

"Yandex" argumentēja, ka trešās personas publicē informāciju internetā neatkarīgi no pieteicējas, un tās patstāvīgi izvēlas šādas informācijas pieejamības līmeni interneta

lietotājiem, kā arī iespēju indeksēt informāciju no tīmekļa vietnēm ar meklētājprogrammām, tostarp tīmekļa vietnes meklētājprogrammu.

Lietotāji – trešās personas, var lasīt/piekļūt informācijai tieši šajās tīmekļa vietnēs, nevis "yandex.ru", un lietotājs var piekļūt publiski pieejamai informācijai internetā neatkarīgi no tā, vai šādu informāciju ir indeksējusi kāda no meklētājprogrammām.

Tādējādi meklētājprogrammām, tostarp "yandex.ru", nav nekādas saistības ar trešo personu tīmekļa vietnēm, tostarp šajās vietnēs publicēto informāciju un to saturu.

Ievērojot minēto, pieteicēja uzskata, ka padome, pieņemot lēmumu, nav objektīvi izvērtējusi bloķētās tīmekļa vietnes darbības struktūru un sniegtā pakalpojuma būtību, un nepamatoti piemērojusi Elektronisko sakaru likuma normas.

Jau ziņots, ka Krievijas informācijas tehnoloģiju lieluzņēmums "Yandex" ir reģistrēts Nīderlandē, un tam ir Eiropas, Lielbritānijas un ASV apakšstruktūras, tomēr lielākā biznesa daļa, arī kopbraukšanas un pārtikas piegādes uzņēmumi, pamatā ir Krievijā.

Augustā "Yandex" paziņoja, ka pārdod savus mediju projektus ar valsti saistītajam konkurentam VK – Krievijas lielākajam sociālajam tīklam.