Par nozīmīgiem pārkāpumiem, kas ir konstatēti Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētāja darbā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) 2. novembrī parakstījusi rīkojumu par pašvaldības vadītāja Aleksandra Bartaševiča atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, portāls "Delfi" uzzināja ministrijā.
Ministrijā skaidroja, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
"Pašvaldības vadītājam jādarbojas likuma ietvaros. Rēzeknes gadījumā ir pieļauti apzināti un nopietni pārkāpumi, kas skar pašvaldības budžeta plānošanu un izpildi. Šādi pārkāpumi nav pieļaujami, mēram ir jāatbild par savu rīcību. Mans pienākums ir atbilstoši likumam atstādināt mēru no amata, tādejādi nodrošinot Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības turpmāku tiesisku darbību, pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības interešu ievērošanu," preses paziņojumā citēta Bērziņa.
Tāpat ministrijā norādīja, ka pašvaldības mērs, kā atbildīgais par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, organizējot un vadot 2023. gada budžeta pieņemšanu, apzināti nenodrošināja tajā visa nepieciešamā finansējuma iekļaušanu, tostarp paredzot apkures izdevumus un atalgojumu darbiniekiem nevis pilnam gadam, bet tikai 11 mēnešiem, tā radot apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomu funkciju izpildi. Arī pēc veiktajiem budžeta grozījumiem šī gada jūnijā, iztrūkstošais finansējums novērtējams gandrīz 4 miljonu eiro apmērā.
Domes priekšsēdētājs arī pieļāvis, ka dome lemj par saistību uzņemšanos bez finansiāla seguma, kā arī slēdzis līgumus par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu bez domes pilnvarojuma. 2023. gada 15. augustā ir pieņemti pieci domes lēmumi par aizņēmuma ņemšanu, kas, kā norāda Finanšu ministrija, pieņemti bez finansiāla seguma.
Tāpat ir konstatēts, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs, pārkāpjot savas ar likumu noteiktās pilnvaras, 2022. gada 9. septembrī ir vienpersoniski pieņēmis lēmumu un parakstījis līgumu par būvdarbu turpināšanu vairāku miljonu eiro vērtībā Eiropas Savienības fondu projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" ietvaros. Līguma projekts pirms tā noslēgšanas nav ticis skatīts domes sēdē, un tādējādi līgums noslēgts bez domes akcepta jeb pozitīva atzinuma.
Savukārt šī gada 5. oktobrī Bartaševičs parakstījis domes lēmumu "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības dotāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iestādēm pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām", ar kuru apstiprināts pedagogu nedēļas darba slodzes nekorekts aprēķins. Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā – ar šādu lēmumu dome ne tikai nav nodrošinājusi Ministru kabineta noteikumu ievērošanu, bet arī pasliktinājusi Rēzeknes pedagogu nodarbinātības apstākļus.
Pašvaldības domes 2023. gada 11. augusta sēdē tika apstiprināts Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plāns finanšu krīzes pārvarēšanai. Viens no pašvaldības piedāvātajiem risinājumiem bija atlaist aptuveni 60 pašvaldības, tostarp Sociālā dienesta, darbiniekus. Tādejādi pašvaldības pārvaldes "Sociālais dienests" kopējie izdevumi 2023. gadā samazinātos par 168 775 eiro. Taču jau ilgstoši pašvaldībā sociālo darbinieku skaits ir bijis zemāks nekā to paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Parakstot šādu lēmumu, domes priekšsēdētājs ir pieļāvis minētā likuma pārkāpumu, lielākam riskam pakļaujot sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas un negatīvi ietekmējot sociālo situāciju pašvaldībā, atzīmēja ministrijā.
Saskaņā ar likumu "Par pašvaldību budžetiem" pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību.
Ar pilno Bērziņas rīkojumu, kurš aizņem 34 lappuses, iespējams iepazīties šeit.
"Delfi" jau vēstīja, ka Rēzekne saskārusies ar finanšu grūtībām – šogad prognozēts budžeta iztrūkums teju četru miljonu eiro apmērā.
Neesošās naudas dēļ apdraudēta ir vairāku infrastruktūras objektu būvniecība, kas varētu rezultēties ar Eiropas Savienības finansējuma zaudēšanu.
Redzamākais piemērs pilsētā ir S SPA centrs – pašvaldība pati centra būvniecību pabeigt nevar, tāpēc meklēs investoru, kurš pabeigs projektu. To vietvara var darīt līdz 2028. gada beigām – ja investoru neatradīs, centrs jāpabeidz pašvaldībai vai jādod atpakaļ saņemtais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums vairāk nekā piecu miljonu apmērā.
Taču pašvaldībā top vēl vairāki objekti, kur pastāv šaubas par spēju tos pabeigt – bērnudārza remonts, industriālās zonas attīstība un citi.
Kopumā Rēzeknes budžetā trūkst 3,9 miljonu eiro un pilsēta ir pieteikusies finanšu stabilizācijas procesam. To joprojām izvērtē Finanšu ministrija, jo secināts, ka Rēzeknes domes vadība sniegtajās atskaitēs bieži maina informāciju, nesniedzot skaidru priekšstatu par patieso finanšu situāciju vietvarā.
Tikmēr pašvaldība jau sākusi budžetu lāpīt, atceļot atsevišķas atlaides sabiedriskajā transportā, nododot izsolē zemesgabalus un atceļot pabalstus.
Situāciju Rēzeknes pilsētā patlaban pēta arī Valsts kontrole.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
