Vējš, bitumens, kūdra un astronomiski zaudējumi: kā dega VEF

VEF ražoja dažādas preces, kas bija vitāli svarīgas padomju ekonomikai: no telefona aparātiem līdz radioiekārtām, no datoriem un spuldzēm līdz medicīnas ierīcēm. Uzņēmuma ražojumi PSRS iedzīvotāju acīs daudzējādā ziņā personificēja tā laika Latviju. Dzīve kvartālā, ko joprojām aizņem rūpnīcas ēkas, kūsāja: savas darbības kulminācijā, 1991. gadā, VEF nodrošināja darbu 20 000 cilvēku.

1989. gada 18. jūnijā rūpnīcas teritorijā izcēlās ugunsgrēks, kas Rīgas vēsturē iegāja kā viena no postošākajām katastrofām. No pilnīgas ražošanas iznīcināšanas un cilvēku upuriem bija iespējams izvairīties, pateicoties ugunsdzēsēju pašaizliedzīgajam darbam un laimīgai sakritībai.

"Trīs devītnieku" plāns

Svētdien, 18. jūnijā, ražotnes administratīvās ēkas jumtam tika mainīts jumts. Kooperatīva, kas noslēdza līgumu ar rūpnīcu, darbinieki strādāja brīvdienā: viņi nedrīkstēja atpalikt no grafika.

Plkst. 11.54 apsardzes dienesta ekipāža, kas brauca pa Brīvības ielu (toreiz – Ļeņina iela 214), uz jumta pamanīja dūmus. Informācija tika nodota rūpnīcas kontrolpunktam, no turienes sazinājās ar ugunsdzēsības dienesta dispečeru, un plkst.12.00 notikuma vietā ieradās rūpnīcas ugunsdzēsēju brigāde sešu cilvēku sastāvā. Tobrīd ugunsgrēka platība uz jumta bija aptuveni 20 kvadrātmetri. Zem jumta pārklājuma gāzās dūmi, sāka tecēt karsts bitumens.

Uguns no piebūves jumta ātri izplatījās uz blakus ēkām. VEF dežurējošā ugunsdzēsēju komanda mēģināja tikt galā saviem spēkiem, taču veltīgi. Drīz vien notikuma vietā ieradās ugunsdzēsēju brigādes ne tikai no visas Rīgas, bet arī Jūrmalas un Jelgavas. Izziņojot trauksmi, tika izsaukti visi ugunsdzēsēji, kuriem todien bija brīvdiena, pievienojās arī dzelzceļa glābēji. Ieradās arī Jurijs Kisļaks, kurš pēc 34 gadiem sarunā ar "Delfi" atceras tās jūnija dienas notikumus