2009. gada krīzē licencēto azartspēļu operatoru ieņēmumi samazinājās vairāk kā uz pusi. Savukārt šogad otrā un trešā ceturkšņa finanšu rezultāti rāda, ka Latvijā licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru ieņēmumi jau ir samazinājušies teju par 10% - šī gada trešajā ceturksnī tie bija 28,759 milj. eiro, pretstatā pirmā ceturkšņa 31,382 milj. eiro.
Nozares ieņēmumi samazinās, neskatoties uz to, ka operatoru skaits ir palielinājies. Pieļauju, ka šī gada trešajā un ceturtajā ceturksnī ieņēmumi nepieaugs vai pat mazināsies arī citām izklaides industrijām - kino, bāriem, resrtorāniem.
Jāatgādina, ka licencētās interaktīvo azartspēļu vietnes nodrošina valsts obligātos atbildīgas spēles rīkus spēlētājiem, savukārt LIAB biedri nodrošina arī papildu rīkus un izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas, lai nodrošinātu maksimālu atkarību prevenciju. Tikai licencēto operatoru vietnēs darbojas pašatteikušos personu reģistrs. Dalība azartspēlēs ir liegta alimentu parādniekiem, un arī šis liegums darbojas tikai licencētajās vietnēs.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju zina par pašatteikušos personu reģistru, izriet no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultātiem. 62% respondentu norādīja, ka zina par pašatteikušos personu reģistra esamību, 37% respondentu nezināja par reģistru, savukārt 1% aptaujāto bija grūti sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Kā zināms kopš 2020. gada Latvijā darbojas pilnvērtīgs pašatteikušos personu reģistrs. Kopš reģistra darbības sakumu tajā sevi bija iekļāvuši vairāk nekā 37 tūkstoši cilvēku, tai skaitā vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku, kuriem patlaban ir aktīvs liegums piedalīties azartspēles.
Vienlaicīgi aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa cilvēku neprastu atšķirt Latvijā licencēto azartspēļu vietni no nelicencētās, proti tādas, kas Latvijā darbojas nelegāli. 71% respondentu atbildēja, ka neprastu atšķirt licencēto vietni no nelegālās, 16% ka prastu, bet 13% bija grūtības sniegt atbildi. Vienlaicīgi 45% aptaujāto vispār nezina, ka mēdz būt licencētās un nelegālās interaktīvo azartspēļu vietnes, 44% to zina, bet 11% bija grūtības sniegt savu atbildi par šo jautājumu.
Informācijas trūkums par to, kādas interaktīvo azartspēļu vietnes Latvijā darbojas atbilstoši valsts regulējamam un drošas, un kādas strādā nelegāli, apgrūtina atkarību prevenciju un rada drošības riskus spēlētājiem. Tikai licencēto operatoru vietnēs darbojas pašatteikušos personu reģistrs, un tikai licencētās vietnes pielieto virkni atbildīgas spēles rīku, nodrošinot atkarību prevenciju un drošu spēles vidi. Bet nokļūstot nelegālajā, jeb Latvijā nelicencētajā vietnē, piedalīties azartspēlēs var gan tas, kurš ir ievietojis sevi pašattiekušos reģistrā, gan alimentu nemaksātājs.
Tāpēc informācijas trūkumus rada tiešus draudus spēlētāju drošībai un valsts līmenī tas būtu jārisina, pārskatot pilnīgu reklāmas liegumu, ļaujot licencētajiem operatoriem informēt patērētājus par drošu spēles vidi un atbildīgas spēles principiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!