Foto: LETA
Tādas globālas ģeopolitiskas krīzes kā pandēmija vai karadarbība ne tikai nodara pamatīgu postu valstīm, kuras tās skar, bet arī gluži kā ar domino kauliņu efektu izgaismo atsevišķu uzņēmējdarbības jomu ilgi slēptās vai noklusētās problēmas visā pasaulē, tostarp Latvijā. Kravu autopārvadājumu nozare kā viena no eksporta ekosistēmas būtiskām sastāvdaļām nav izņēmums, jo tai nācies saskarties ar vairākiem sarežģījumiem: vēl izteiktāk jūtams šoferu trūkums, izaugsmes plānus ietekmējis energoresursu un degvielas cenu kāpums, turklāt daļai autopārvadātāju ieviesto sankciju dēļ nācies steidzami pārplānot biznesu. Tomēr nozare joprojām sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas valsts ekonomikā. Tādēļ valsts politikas veidotājiem būtu nepieciešams pievērst lielāku uzmanību tieši sauszemes kravu autopārvadājumiem.

Eksporta asinsrite

Latvijas un visas pasaules ekonomika pēdējo gadu laikā saņēmusi vienu triecienu pēc otra, un autoceļu kravu pārvadājumu nozare nav izņēmums. Ja pandēmija radīja piegāžu ķēžu pārrāvumus, kas, lai arī turēja nozari zināmā stresā, tomēr atsevišķos gadījumos ļāva gūt papildu peļņu, tad Krievijas iebrukums Ukrainā kopumā samazināja ražošanas apjomus eksportam dažādu iemeslu dēļ. Izejvielu un materiālu trūkums īpaši novērojams kokrūpniecībā un metālapstrādē, kas Latvijā ražo produkciju praktiski tikai eksportam.

Kā liecina jaunākie dati, gada laikā (2022. gada janvāris pret 2023. gada janvāri) ražojošo uzņēmumu apgrozījums samazinājies par 10%, tādā pašā apmērā sarukušas eksporta kravas. Tas nozīmē, ka kravas automašīnas uz Eiropu ripo pustukšas, kamēr valstī importēts tiek iepriekšējais apjoms. Tiesa, gada griezumā (2021. gads pret 2022. gadu) eksporta kravu apjoms pat palielinājies par 10,5%, taču pēdējo mēnešu tendences liek būt uzmanīgiem. Ja ražošana eksportā ir sirds, tad tās apasiņošanu nodrošina kravu pārvadājumi, un šobrīd sirdsdarbību var raksturot kā kopumā apgrūtinātu. Šī ir būtiska problēma, ko lēmumu pieņēmējiem būtu nepieciešams identificēt laikus, lai tā netiktu ielaista.

Joprojām darbaspēka trūkums

Kravas autopārvadājumu nozare ar katru gadu arvien izteiktāk sastopas ar darbaspēka trūkumu. Patlaban Latvijā trūkst ap 5000 autovadītāju. Līdz karam šis caurums tika lāpīts ar trešo valstu, visbiežāk NVS dalībvalstu, šoferiem. Krievijas un Baltkrievijas pārstāvjiem tagad nodarbinātība Eiropas Savienībā ir liegta. Indikācijas liecina, ka nozare šo problēmu mēģina risināt, rekrutējot autovadītājus no Āzijas valstīm, piemēram, Indijas. Tiek iesaistīts arī darbaspēks no Gruzijas, Uzbekistānas un Kirgizstānas.

Šajā gadījumā administratīvais slogs pilnībā gulstas uz darba devēju pleciem – darba vīzu, apliecību un sertifikātu sakārtošana var aizņemt pat mēnesi, un šajā laikā šofera uzturēšanās un pārējās izmaksas jāsedz uzņēmumiem. Latvijas uzņēmēji šajā ziņā ir daudz sliktākā pozīcijā, jo, piemēram, Lietuva nesen vienkāršojusi darba vīzas iegūšanas kārtību, savukārt Polijā tiek piemērotas dažādas kompensācijas darba devējiem. Šeit mūsu politiķiem būtu, par ko padomāt.

Skaidrs, ka šoferu trūkums kļūs arvien izteiktāks. Lai to risinātu, jāiesaistās ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij. Apsveicama ir Valsts nodarbinātības aģentūras sniegtā iespēja bezdarbniekiem bez maksas iegūt C un E kategoriju. 2022. gadā programmu ar valsts atbalstu pabeidza 280 autovadītāji, un nozare var tikai cerēt, ka tā tiks turpināta un paplašināta. Savukārt mūsu, uzņēmēju, rokās ir padarīt autopārvadājumu nozari pievilcīgāku jauniešiem, ceļot profesijas prestižu, sakārtojot algu caurspīdīgumu un nodrošinot cilvēka cienīgus darba apstākļus. Līdzīgi tam, kā "Miandum" ir iesaistījies loģistikas speciālistu izglītošanā, Biznesa augstskolā "Turība" atverot īpašu apmācību telpu LOGIN un sniedzot mentoringa atbalstu, uzņēmēju iesaiste būtu vēlama arī arodskolās un izglītības iestādēs, kur apmāca autovadītājus.

Jāizsver arvien rūpīgāk

Kravu pārvadājumi uz Krieviju (izņemot atsevišķus segmentus) vairs nenotiek, to kopējais apjoms samazinājies par 80 vai pat vairāk procentiem. Latvijā kopumā reģistrēti ap 4700 autopārvadātāju. Ar Krievijas tirgu strādāja aptuveni desmitā daļa, un liels skaits no tiem uzņēmējdarbību ir beiguši – autoparki izpārdoti, uzsākts likvidācijas process. Pārējie strauji pārorientējas.

Zemās autoparku kvalitātes dēļ daļai autopārvadātāju Eiropas tirgus ir ierobežots. Bet uz Skandināviju šie auto, kas iepriekš apkalpoja pārvadājumu plūsmu uz Krieviju un Baltkrieviju, drīkst braukt. Attiecīgi saasinās konkurence kravu pārvadājumos uz Skandināvijas valstīm. Parādās arī dempinga pazīmes, jo zināmā mērā notiek tirgus pārdale.

Par spīti visiem izaicinājumiem, kravu autopārvadājumu nozare Latvijā joprojām ir spēcīga un sniedz būtisku pienesumu valsts iekšzemes kopproduktā. Sankciju un citu ietekmējošu faktoru dēļ sauszemes un cauruļvadu transportā 2022. gadā gan novērojams samazinājums par 2,8%1, bet var prognozēt, ka kritums būs īslaicīgs un uzņēmēji radīs jaunas iespējas nozares restartam. Ceram, ka arī valsts ieraudzīs kravu autopārvadājumu pozitīvo ietekmi uz valsts ekonomiku un valdības dienaskārtībā nonāks šīs nozares aktuālākie jautājumi.

1 https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-istermina/preses-relizes/12251-iekszemes-kopprodukts-2022

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!