Otrdien "Delfi" nacionālo ziņu žurnālists Raivis Spalvēns publicēja ziņu par Ministru kabineta sēdi, kura jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka ("Apvienotais saraksts") vārdu noveda Latvijas "Twitter" trendu pirmajā vietā. Precīzāk sakot, viņš pats sevi tur noveda, valdības sēdē izsakot stipri apšaubāmas idejas.
Tiem, kas palaida garām: valdība uzklausīja Labklājības ministrijas pamatnostādņu projektu "Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.–2027. gadam". Sprindžuks pauda viedokli, ka varbūt der ņemt vērā padomju laika praksi par bezbērnu nodokli, kas būtu "sava veida signāls, ka jāražo nākotnes nodokļu maksātāji". Ministrs piebilda, ka arī "bezbērnu nodokļa" ieviešana ir "ģimeņu politika".
Teiktais ir vismaz traģikomisks, nerunājot par Padomju Savienības perioda nepamatotu romantizēšanu, kas liek uzdot jautājumu par minētā politiķa vērtību skalu. Bet ne par to stāsts. Sprindžuks nākamajā dienā atvainojās tiem, kurus viņš esot sāpinājis. Viņš nepateica, kurus tad viņš sāpinājis un kuriem tad konkrēti atvainojas. Vai viņš atvainojas arī visiem tiem cilvēkiem, kuriem nemaz nevar būt bērni un šādi publiski vēstījumi ir emocionāli sāpīgi? Atvainošanās tekstā viņš min, ka viņa teiktais esot izrauts no konteksta. Tie bija meli, jo nekas no konteksta netika izrauts.
Šeit ir video ar Sprindžuka teikto, bet pilns valdības sēdes ieraksts ir redzams šeit.
Otrkārt, Sprindžuks, sakot, ka "tika izrauts no konteksta", vainu par saviem nepārdomātajiem vārdiem populistiski cenšas pārvelt uz medijiem. Viņam vēlāk piebalsoja partijas biedri – Juris Viļums un netieši arī jaunais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
Viļums pateica "paldies" žurnālistiem par skaļu virsrakstu izvēli. "Ka tik ļaužu uzmaneibu pīvērst... Eh," viņš sacīja.
Jā, Viļuma kungs, mūsu uzdevums ir pievērst sabiedrības uzmanību apšaubāmām idejām, kas tiek izteiktas valdības sēdē. Tikai ironijai šeit nav vietas. Tautai ir tiesības zināt savus varoņus. Īpaši, ja tie valdības darbā vēlas teikt visu, kas ienāk prātā.
Savukārt Smiltēns, 14. Saeimas priekšsēdētājs, norādīja: "Otra Latvijas īpatnība ir, ka ļoti daudzi no mums sākuši lasīt tikai virsrakstus un to pašu paveic ļoti pavirši. Savukārt no vienas tēzes šādā virsrakstā attīsta tālāk savu viedokli izvērstā formā."
Tas ir konkrēts mēģinājums attaisnot sava kolēģa teikto, implicējot, ka virsraksts neatbilst Sprindžuka teiktajam. Ja kādam par Sprindžuka teikto vēl ir šaubas, piemēram, arī Smiltēna kungam, tad atgādinu, ka šajā materiālā (augstāk) ir iespējams noskatīties arī videoierakstu.
Sprindžuks Ministru kabineta sēdē pieminēja konkrētu ideju, kuras realizācijai būtu tieša ietekme uz milzīgu sabiedrības daļu, kas skartu valstiski politiskus, tiesiskus, ekonomiskus aspektus. Mēs nevaram zināt, kurā brīdī ministra pateiktais ir vienkārši neapdomāti izmesta frāze, kas galvā nav pārdomāta divreiz, bet kurā brīdī tā reprezentē gan viņa, gan partijas pārliecību un var novest pie konkrētām politiskām darbībām. Tāpēc "Delfi" un visu mediju pienākums ir par to ziņot, lai par šādām idejām uzzina pēc iespējas lielāka iedzīvotāju daļa.
Tas ir mediju darbs, nevis izraušana no konteksta. Ja politiķa pirmā reakcija pēc pateiktām aplamībām ir mēģināt sevi attaisnot un ja viņam pievienojas partijas biedri, kas cenšas PR krīzi risināt, noveļot vainu uz medijiem, tas raida bīstamus signālus par vairāku "Apvienotā saraksta" politiķu demokrātijas izpratnes un atbildības spēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!