Gatis Roze: Kompleksi risinājumi samērīgam mājokļu pārvaldīšanas izmaksu pieaugumam

Pirms nepilniem trim gadiem pasauli satricināja globāla pandēmija, kas mūsu dienaskārtību un paradumus izmainīja kardināli. Taču mēs pielāgojāmies situācijai un iemācījāmies dzīvot pēc jaunajiem noteikumiem. Tam sekoja prātam neaptveramais karš Ukrainā. Turpat jau gadu pasaule ir mainījusies. Taču Zeme turpina griezties, lai vai kas.

Tas, ko piedzīvojam šobrīd, ir tikai šo notikumu likumsakarīgs iznākums. Un iznākums jeb "sausais atlikums" ir tāds, ka dzīve kļuvusi dārgāka. Turklāt pamatīgi. Latvija piedzīvojusi straujāko cenu kāpumu pēdējā desmitgadē. Jāpiebilst, ka straujāks izmaksu pieaugums Latvijā bijis tikai krīzes gados, proti, 2007.–2008. gadā.

Pašreizējo patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka ārējie faktori – naftas un pārtikas cenu pieaugums pasaulē, kā arī transporta izmaksu pieaugums, ko ietekmē gan augstākas degvielas cenas, gan piegādes traucējumi saistībā ar ierobežojumiem visā pasaulē. Pasaules enerģētiskās krīzes dēļ izmaksas ir augušas visās nozarēs. Cenu sadārdzinājumu jūtam ik uz soļa – pārtikas veikalā, gādājot iepirkumus ģimenes vakariņām, ikdienā, mērojot ceļu uz un no darba, kā arī mājās, veicot uzkopšanas, uzturēšanas darbus.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2022. gada oktobrī, salīdzinot ar 2021. gada oktobri, palielinājās par 21,8%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada oktobrī, salīdzinot ar 2021. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupām, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un, par nožēlu mums, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Neapšaubāmi, straujais cenu kāpums rada galvassāpes lielākajai daļai sabiedrības. Pētījumu kompānija "Kantar" 2022. gada septembra nogalē ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujāja 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem un noskaidroja, ka 82% iedzīvotāju Latvijā ir noraizējušies par gaidāmo cenu pieaugumu komunālajiem pakalpojumiem. Tiesa, ar satraukumu vien nekas vēl nav līdzēts.

Apzinoties nesamērīgo cenu pieaugumu, Saeima vasaras izskaņā apstiprināja likuma grozījumus, paredzot dažādus atbalsta pasākumus siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām. Tāpat paplašinātas iespējas saņemt mājokļa pabalstu, kā arī palielināts atbalsts senioriem, personām ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušām personām. Piemēram, ar 1. oktobri valsts kompensē elektroenerģijas cenas kāpumu. Proti, visām mājsaimniecībām pirmajām 100 kWh ik mēnesi tiek piemērota fiksēta maksa 0,16 eiro/kWh. Ar 1. oktobri mājsaimniecībām, kuru mēneša patēriņš pārsniedz 221 kWh mēnesī, ir noteikts vienots dabasgāzes cenas slieksnis 0,1087 eiro/kWh. Laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim tiek sniegts valsts atbalsts, kompensējot daļu no siltumenerģijas sadārdzinājuma.

Lai arī turpmāk spētu nodrošināt teicamas kvalitātes pakalpojumus, no 2023. gada mums ir jāpārskata pakalpojumu izmaksas, kas, nenoliedzami, bija grūts lēmums, taču jāatzīst, ka šāds lēmums bija likumsakarīgs un neizbēgams, ņemot vērā, ka gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija tieši ar mūsu darbības jomu saistītām nozarēm – siltumenerģijai, cietajam kurināmajam, dabasgāzei, elektroenerģijai, dārgāki kļuvuši arī kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.

Prognozēju, ka apkures izmaksu pieaugums šogad būs divreiz lielāks nekā pērn – pēc jau tajā ietvertā valsts atbalsta. Tāpēc mūsu uzņēmuma eksperti intensīvi strādā pie izdevumu optimizēšanas un mūsu sniegto pakalpojumu efektivizēšanas, lai sniegto pakalpojumu apjoms nesamazinātos un klienti varētu turpināt baudīt mūsu pakalpojumu nodrošināto komfortu. Saprotam, ka celt pārvaldīšanas pakalpojumu izmaksas proporcionāli kopējam patēriņa cenu pieaugumam (21,8%) būtu mūsu klientiem papildu finansiālais slogs, tāpēc veicam individuālus aprēķinus, lai izmaksu paaugums būtu pēc iespējas nesāpīgāks.

Šādu pieeju ilustrē mūsu atrastais veids, izvērtējot namam nepieciešamo darbu apjomu un to izmaksas, cenu pieaugumu no kopējā patēriņa cenu sadārdzinājuma 21,8% apmērā minimizēt līdz izmaksu palielinājumam 10,6% apmērā.

Tāpat mums visiem – pakalpojumu sniedzējiem un arī saņēmējiem – ir jāsaprot un jāpieņem, ka energoresursu izmaksas mazākas nekļūs. Vienīgā iespēja ietaupīt, turklāt nemazinot komforta līmeni, ir izmantot viedās tehnoloģijas.

Allaž esam raduši maksu par komunālajiem pakalpojumiem uztvert kā pašsaprotamu, taču tagad lielie tarifi ir iemācījuši ekonomēt resursus, turklāt ekonomēt tos viedi. Proti, arvien biežāk tiek izmantotas viedās mājas tehnoloģijas, piemēram, iespēja regulēt temperatūru, ieslēgt un izslēgt apkuri attālināti, tādējādi siltumenerģiju nepatērējot bezjēdzīgi. Droši varu apgalvot, ka šāda veida ieguldījums ilgtermiņā atmaksājas.

Es patiesi ticu un saskatu potenciālu kompleksiem risinājumiem samērīgam mājokļu pārvaldīšanas izmaksu pieaugumam, ko iespējams sasniegt, kombinējot valsts sniegto atbalstu ar mājokļu apsaimniekotāju patieso vēlmi atbalstīt savus klientus, mērķtiecīgi optimizējot namu pārvaldīšanas izdevumus, kā arī kopīgās sarunās ar klientiem meklējot labākās iespējas izdevumu mazināšanai. Uzskatu, ka šāda pieeja ir laba alternatīva sabiedrībā progresējošajai panikai, domājot par gaidāmo bargo ziemu. Galu galā dzīve piespēlē dažādas grūtības un turpinās to darīt, taču mūsu rokās ir spēles kauliņi, un pārlieku liela nervozēšana nepalīdzēs šo spēli uzvarēt, taču spēles noteikumu pārzināšana gan.