Nereti, kad Latvijas publiskajā telpā tiek uzsākta diskusija par dzimumu līdztiesību vai feminismu, runātājs tiek apklusināts ar frāzi: "Priecājies, ka nedzīvojam X (lasīt – valsts planētas dienvidu puslodē), tur sievietes patiesi ir apspiestas." No vienas puses – nav melots. Kā zināms, Latvijā ir stingri dzimumlīdztiesības principi – mēs visi esam vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. No otras puses – tikai tāpēc, ka kaut kur ir "sliktāk", nenozīmē, ka, nu, "jāsēž biksēs", klusējot par aspektiem, kur progress mums krietni pieklibo.
Atgādinājumam tikai daži – joprojām aktuāls ir jautājums par atalgojumu. Proti, vidēji par katru eiro, ko nopelna vīrietis, sieviete Latvijā saņem vien 78 centus. Tāpat skaudra statistika, no kuras nekādi netiekam vaļā, attiecas uz vardarbību. Latvijā sieviešu īpatsvars, kuras kopš pusaudža gadiem ir pieredzējušas fiziska vai seksuāla rakstura vardarbību no saviem vīriešu partneriem, ir 33%, kas ir sliktākais rādītājs ES.