Ilze Grase-Ķibilde: Ilgtspējīgas e-mobilitātes veicināšanai nepieciešama vienota Baltijas politika  (2)

Pāreju uz alternatīviem mobilitātes risinājumiem un reģiona enerģētiskās neatkarības stiprināšanu veicina ne tikai pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi un to ietekme uz fosilo energoresursu pieejamību, tostarp cenu kāpumu, bet arī vides piesārņojuma problemātika, kurā transports ieņem nozīmīgu lomu.

Eiropas Savienības ietvaros tieši transporta sektors ir atbildīgs par 20% no kopējiem CO2 izmešiem. Līdz 2050. gadam ar ilgtermiņa plānošanas politikas palīdzību ir iecerēts šo apjomu samazināt, līdz tiek sasniegta pilnīga klimatneitralitāte. Transporta sektorā tas ir ambiciozs, bet reizē arī sasniedzams uzstādījums, kam reālajā dzīvē ir spilgts piemērs – Norvēģija, kas konsekventi ir īstenojusi e-mobilitātes attīstības politiku, kļūstot par vadošo valsti pasaulē e-mobilitātes jautājumos. Norvēģijas labās prakses piemēri politikas plānošanā ir iespēja, ko izmantot vienotai Baltijas reģiona e-mobilitātes veicināšanas politikas plānošanai. Tā, protams, nebūs vienīgā panākumu atslēga, bet sniegs iespēju praktiski piemērot jau pārbaudītus risinājumus un ilgtermiņā veidot veiksmīgāku, mūsu reģionam atbilstošāku pieeju.

Norvēģijas veikmes pamatā ir pārdomāta un sekmīga infrastruktūras attīstības mijiedarbība ar stimulējošu nodokļu un atvieglojumu politiku elektroauto pieejamības un lietošanas veicināšanai. Visā valstī pieejamās un ērtās elektroauto uzlādes iespējas, kā arī valsts sniegtais atbalsts sekmēja elektroauto pārākumu pār iekšdedzes dzinēju spēkratiem gan auto iegādes brīdī, gan lietojot to ilgtermiņā. Tieši ilgtermiņa skatījums ir kritiski svarīgs, lai rosinātu tik apjomīgas sabiedrības mobilitātes izmaiņas. Tas pieprasa mērķtiecīgas politikas plānošanu, kā arī stimulējošus e-mobilitātes veicināšanas pasākumus un sistēmisku atbalstu.

Norvēģijā atbalsts gadu gaitā ir mainījies, sekojot līdzi gan tehnoloģiju attīstībai, gan sabiedrības pieprasījumam un elektrauto popularitātei. Taču vienmēr klātesošs ir bijis uzstādījums padarīt elektroauto finansiāli izdevīgākus to lietotājiem. Tas nozīmē ne tikai sākotnēju atbalstu elektroauto iegādei, piemēram, bezmaksas reģistrāciju un iegādi, kas nav aplikta ar PVN, bet arī finansiālas priekšrocības elektroauto ikdienas lietošanā.

Jāpiemin, ka lielāks efekts ir panākts, palielinot nodokļu likmes iekšdedzes dzinēju auto lietošanai un izveidojot stimulējošu elektroauto nodokļu un atvieglojumu politiku ar mērķi mazināt iekšdedzes dzinēju auto skaitu. Papildus tam Norvēģija elektroauto lietotājiem piedāvā arī mums ierastas priekšrocības, piemēram, pieeju sabiedriskā transporta joslām un bezmaksas autostāvvietas.

Aiz šiem risinājumiem, kas orientēti uz elektroauto īpašniekiem, stāv politiska vienprātība, efektīva sadarbība starp valsts un pašvaldību iestādēm ar uzņēmējiem un nevalstisko sektoru, kas kopīgiem spēkiem izstrādāja valsts nostādnes, lai koordinēti un konsekventi pieietu e-mobilitātes attīstībai. Līdz ar to mācīšanās no Norvēģijas, kas ir līdere ilgtspējīgas mobilitātes ieviešanā un CO2 izmešu mazināšanā, ir svarīga, jo tas mums var nodrošināt ātrākus rezultātus.

Latvija, Lietuva un Igaunija jau spērušas pirmos soļu e-mobilitātes veicināšanā, taču kopumā Baltijas valstis ir pašā ceļa sākumā uz ilgtspējīgu elektromobilitāti. Kopējais elektroauto skaits Baltijā ir salīdzinoši neliels – vien nepilni 0,5% no kopējā auto skaita. Tāpat arī elektroauto uzlādes infrastruktūra šobrīd nav optimāla. Vidēji uz katru auto uzlādes vietu Baltijas ietvaros, šobrīd jau ir vairāk nekā 10 elektroauto, kas ir nevienmērīgi izvietotas visa Baltijas reģiona ietvaros un galvenokārt koncentrējas ap lielpilsētu centriem.

Tas nav pietiekami, lai nodrošinātu maksimāli ērtu elektroauto lietošanu ikdienā, tāpēc mums ir jāstrādā pie vienota uzlādes infrastruktūras tīkla izveides, lai pārvietošanās ar elektroauto būtu ērta gan vienas valsts, gan visas Baltijas mērogā. Lai to veicinātu, ir nepieciešama mērķtiecīga un koordinēta rīcība ne tikai starp publisko un privāto sektoru, bet arī starp galvenajiem lēmumu pieņēmējiem, ieinteresētajām personām un pusēm pāri robežām.

Pieredzes apmaiņas vizīte saveda kopā atbildīgās Baltijas amatpersonas, uzņēmējdarbības un nevalstiskā sektora pārstāvjus, lai saskatītu gan katras valsts individuālo, gan Baltijas kopējo pozīciju e-mobilitātes un klimata ilgtspējas jautājumos un kalpotu par platformu vienotai pieejai izaicinājumu risināšanā. Eksperti vienprātīgi atzina, ka Baltijas mērogā ir steidzami jāveicina vienotas e-mobilitātes atbalstošās infrastruktūras un auto uzlādes staciju tīkla attīstība, lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos ar elektroauto visā Baltijā. Savukārt katrai valstij atsevišķi jāpilnveido valsts atbalsta mehānismu programma gan elektroauto iegādei, gan arī tā ikdienas lietošanai un uzturēšanai.

E-mobilitāte šobrīd ir galvenais auto nozares attīstības vektors, to nosaka arī ES regula par atteikšanos no jauniem auto ar iekšdedzes dzinējiem no 2035. gada. Patērētājiem pieejamo jauno elektroauto modeļu skaits jau pieaug un turpinās pieaugt ļoti strauji, nodrošinot aizvien plašāku piedāvājumu. Līdz ar to valstiski ir svarīgi nodrošināt piemērotu infrastruktūras attīstību un iespējas auto iegādei. Uzskatu, ka Baltijas līmeņa ekspertiem ir jānāk kopā un jāturpina darbs pie pārdomātas un vienotas Baltijas e-mobilitātes veicināšanas, jo tikai kopā strādājot valsts, pašvaldību, uzņēmējdarbības un NVO sektoram, mēs varam veicināt straujāku pāreju uz elektroauto. Citu valstu pieredze, kas līdz šim jau ir sekmīgi īstenojušas e-mobilitātes un klimata ilgtspējas attīstības programmas, ir mūsu starta pozīcija, ko viennozīmīgi ir vērts izmantot.