Foto: Latvijas Studentu apvienība
Spēja samaksāt par studijām un segt ikdienas tēriņus ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē augstākās izglītības pieejamību – tieši sociālekonomiskie aspekti lielai daļai jauniešu ir šķērslis studiju uzsākšanai vai turpināšanai. Kreditēšanas sistēma nav būtiski mainījusies pēdējo 20 gadu laikā, tāpēc šajā jomā steidzami nepieciešams veikt reformas.

Tuvojas laiks, kad augstskolās sāksies reflektantu uzņemšana un jauniešiem būs iespēja uzsākt savas studiju gaitas vai turpināt studijas jau augstākā studiju līmenī. Rodas jautājums – kāpēc studēt? Augstākā izglītība ir viens no līdzekļiem, kas palīdz veiksmīgāk iekļauties darba tirgū un gūt augstākus ienākumus – tas tiek uzskatīts par efektīvāko veidu, kā nabadzīgie iedzīvotāji spēj iekļūt vidusslānī. Piemēram, bezdarba līmenis Latvijas iedzīvotājiem ar vidējo izglītību ir ievērojami augstāks nekā iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – attiecīgi, 27 % un 12 %. Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kuri ieguvuši tikai vidējo izglītību, ir aptuveni divas reizes lielāks risks dzīvot zem nabadzības robežas nekā augstāko izglītību ieguvušajiem. Vēlos uzsvērt, ka dzīves līmeņa celšana trūcīgākajai iedzīvotāju daļai Latvijā ir īpaši svarīga, jo šobrīd ienākumu plaisa starp trūcīgāko un turīgāko sabiedrības daļu valstī ir trešā lielākā Eiropas Savienībā.

Kā palīdzēt studētgribētājam kļūt par studējošo?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!