Kintija Barloti: Pie ārsta tikai par maksu – joprojām reāls scenārijs Latvijas rudenim  (1)

Marta izskaņā notika Latvijas Slimnīcu biedrības kopsapulce, kurā secināts, ka apmēram šā gada augustā, septembrī beigsies pacientu ārstēšanai paredzētais finansējums. Turklāt valsts jau par pagājušo gadu slimnīcām nav samaksājusi 88 miljonus eiro. Tika pieļauts, ka, visticamāk, rudenī pakalpojumi būs pieejami tikai par maksu. Ne viens vien slimnīcas vadītājs atzina – lai slimnīcas varētu pastāvēt, tās regulāri tiek dotētas no ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem, jo ar valsts finansējumu nepietiek pašreizējo vajadzību segšanai, nemaz nerunājot par ieguldījumiem slimnīcas attīstībā.

Dzirdot šādas prognozes veselības nozarei, ikvienam iedzīvotājam rodas pamatots jautājums: kāpēc tieši Latvijas veselības aprūpe ir nonākusi tik kritiskā situācijā? Strādājam, maksājam nodokļus, bet pie ārsta nokļūt kļūst arvien grūtāk. Pirmkārt jau – veselības un sociālajā nozarē gadiem ilgi valsts ir ieguldījusi vismazāko daļu no mūsu maksātajiem nodokļiem. Šī situācija nav radusies pēkšņi, bet gan vismaz aizvadīto 20 gadu garumā. Vienmēr ir atradušās svarīgākas vajadzības par iedzīvotāju veselības stāvokli. Turklāt pasaulē pēdējo desmit gadu laikā, attīstoties zinātnei un tehnoloģijām, izmeklējumu un medikamentu cenas ir krietni augušas.

Risinājums būtu konkrētas valsts budžeta daļas procentuālā izteiksmē novirzīšana veselības un sociālajai nozarei. Iedzīvotājam ļoti svarīgi būtu beidzot zināt, kur viņa samaksātais sociālais nodoklis tiks tērēts un cik cilvēks, strādājot algotu darbu, pats nopelnījis savas veselības aprūpei. Iespējams, cilvēks kā nodokļu maksātājs patiesībā par daudz svarīgāku uzskata ieguldījumu savas un tuvinieku veselības aprūpē, nevis neaptverami dārgas izstāžu zāles celtniecībā. Līdzīgi iedzīvotājiem katrā čekā ir jāredz, cik patiesībā izmaksā viņu 20 minūšu vizīte pie ārsta un kāda ir valsts dotējamā rēķina daļa. Pašlaik rodas sajūta, ka ģimenes ārsta darbs maksā četrus eiro, bet izmeklējumi, uz kuriem nosūta ārsts, vispār ir bez maksas.

Aprīļa sākumā Nacionālais veselības dienests (NVD) informēja savus sadarbības partnerus par šā gada divos mēnešos valstī izveidojušos 5 miljonu eiro līgumu pārstrādi, tostarp Jelgavas poliklīnikai tie ir 31 500 eiro, kas nozīmē – esam snieguši krietni vairāk valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, nekā līgums to paredz. Šāda situācija ir izveidojusies nieka gada pirmo divu mēnešu laikā. Kādi cipari būs gada beigās?! NVD sniegtā informācija apliecina mūsu bažas – ļoti iespējams, rudenī naudas pacientu ārstēšanai vairs nebūs. Diemžēl cilvēki šobrīd ļoti daudz slimo un daudz sastopamies ar hroniskām slimībām. Šāda situācija ir sekas gadiem nepietiekamajam veselības budžetam, ko vēl vairāk ietekmēja Covid-19 pandēmijas laika aplamie lēmumi par aizliegumu apmeklēt ārstus.

Lai arī sākotnēji NVD uzsvēra, ka dienesta rīcībā šobrīd nav brīvu finanšu līdzekļu, lai novirzītu papildu finansējumu pārstrāžu segšanai, pateicoties veselības ministres Līgas Menģelsones aktivitātei, aprīļa sākumā NVD izplatīja publisku apgalvojumu, ka tomēr "dienests apmaksās ārstniecības iestādēm 5 miljonus eiro par pacientiem sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem". Rudenī saslimstība atkal pieaugs un problēma Latvijas veselības aprūpē saasināsies.

Nepārskatot medicīnas finansējumu, tiks radīts papildu spiediens uz ambulatorās ārstniecības iestādēm. Brīdī, kad slimnīcā valsts apmaksātus pakalpojumus nespēs piedāvāt, ambulatorās aprūpes darba slodze tikai pieaugs. Arī ambulatorajām iestādēm pienāks brīdis, kad kvotas būs izsmeltas un ārsts būs pieejams tikai par maksu.

Vēlos pievērst uzmanību vēl vienam satraucošam apstāklim. Ja veselības aprūpe nonāks situācijā, ka pakalpojumi pieejami tikai par maksu, daļai iedzīvotāju ievērojamā maksājuma dēļ šie pakalpojumi vispār vairs nebūs pieejami. Šādas situācijas dēļ atkal pieaugs hronisko slimību daudzums un sociālās aprūpes pakalpojumu nepieciešamība.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāsaprot, ka Latvijā briest smaga veselības nozares krīze. Šajā kontekstā es vēlētos atgādināt visiem ministriem, ne vien premjerministram, ka laba veselība ir ieguvums visām nozarēm un sabiedrībai kopumā, tāpēc uzskatāma par nozīmīgu resursu. Laba veselība ir izšķiroši būtiska ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un ir īpašs rūpju objekts katra cilvēka kā indivīda, visu ģimeņu un vietējās sabiedrības dzīvē.

Ambulatorā aprūpe spēj nodrošināt augstvērtīgu ārstēšanu. Ambulatori var ļoti daudz ko paveikt cilvēka veselības stiprināšanā, un tas izmaksā mazāk nekā ārstēšanās slimnīcā. Ambulatorās ārstniecības iestādes ir vieta, kur laicīgi var diagnosticēt slimību un novērst vai mazināt slimības sekas, taču tam ir vajadzīgs valsts finansiāls segums un profesionāli darbinieki.