Linda Matisone: Darba grupa kā Latvijas politikas diagnoze  (5)

Pavasarī, kad tika apstiprināts Latvijas valsts 2023. gada budžets, no Saeimas tribīnes paudu savu nostāju, ka atbalstu šo budžetu vienīgi tādēļ, ka tiks sākts darbs pie nodokļu konkurētspējas. Tajā pašā dienā pēc APVIENOTĀ SARAKSTA iniciatīvas notika jau pirmā koalīcijas sanāksme par nodokļu sistēmas pilnveidošanu. Sēdējām pie viena galda ar "Jauno Vienotību" un Nacionālo apvienību, kas ir vienas no ilglaicīgākajām varas partijām Latvijas vēsturē un kas gadiem ir veidojušas valsts politiku, tostarp uzņēmējdarbības vidi. Tomēr cerība bija, jo visi pauda, ka ekonomikas transformācijai no deklarācijām ir jānonāk līdz reāliem darbiem, likumiem un budžetam.

Tagad ir rudens. Cits prezidents, cits premjers, cita koalīcija un citi termini. Ekonomikas transformācija ir zudusi, tā vietā nācis dinamisms. Publiskajā telpā "Jaunā Vienotība" izvēlējās dinamismu, tomēr nodokļu darba grupa ir spilgts apliecinājums, ka patiesībā tā bija vēlme paplašināt varu, nevis sasniegt rezultātus.

Mēs pusgadu katru nedēļu vairākas stundas tikāmies ar koalīcijas partneriem un ministriju ierēdņiem nodokļu darba grupā. Mēs pusgadu uzklausījām informāciju, kas ir zināma ekonomikas pirmo kursu studentiem. Mēs pusgadu ražojām kārtējās papīru kaudzes. Līdz pēkšņi uz galda tika nolikts "Jaunās Vienotības" nodokļu modelis. Bez diskusijām, bet ar TV kamerām, kam Finanšu ministrija aiz "Jaunās Vienotības" muguras prezentēja nodokļu izmaiņas. Koalīcijas partneri pusgadu bija kalpojuši kā dekorācijas Finanšu ministrijas un "Jaunās Vienotības" teātrim.

Labas izrādes ir pelnījušas aplausus, tomēr šeit aktieriem un režisoriem būtu jāmet ar tiem pašiem tomātiem, kas tikko aplikti ar augstākiem nodokļiem. Tā vietā, lai rūpētos par uzņēmējiem, 2024. gadā tiek celts akcīzes nodoklis un dabas resursu nodoklis, kas palielina tikai inflāciju un pasliktina uzņēmumu konkurētspēju.

Valsts apliecināja savas spējas pusgadu novilcināt jebkuru problēmu un tās risinājumu. Ministriju ierēdņi kopā ar "Jauno Vienotību" pierādīja sevi kā varas centru valstī, kur pārējie sabiedrības ievēlētie politiķi tiek uztverti kā gājputni, kas jāpārdzīvo. Sabiedrības un uzņēmēju viedoklis ir nebūtisks. Uzdevums ir savtīgs, nevis valstisks.

Tomēr darba grupas nav vienīgais instruments, kā uzturēt sistēmu un noturēt varu. Tiek radīti arvien jauni pētījumi, plāni un stratēģijas. Latvijā trūkst rīcības, bet netrūkst dokumentu. Kad saprotam, ka stratēģiju nespēsim īstenot, mēs rakstām jaunu stratēģiju. Ja mums nepatīk pētījuma secinājumi, tad aizmirstam to un meklējam citus pētniekus. Latvija ir ierauta dokumentos, nevis rezultātos.

Tikko Vācijas valdība, apzinoties, ka ekonomika stagnē, pēc divu dienu sēdes nolēma samazināt nodokļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par 7 miljardiem EUR gadā un birokrātisko prasību slogu par 2,3 miljardiem EUR gadā. Svarīgi, ka šis lēmums ir mazāk balstīts grāmatvediskā pieejā, sabīdot ciparus budžeta ailēs, bet vairāk kalpo kā politisks signāls, ka valdība apzinās situāciju un rīkojas. Savukārt mūsu jaunā valdība nolēma atcelt samazināto PVN Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Daiļrunīgs politiskais signāls vietējiem zemniekiem un sabiedrībai.

Veiksmīgās valstīs vara ir instruments, nevis mērķis. Veiksmīgās valstīs uzņēmēji rada ekonomisko aktivitāti un maksā nodokļus, lai pēc tam valsts var pilnvērtīgi finansēt drošību, veselību, izglītību, kultūru un citus izdevumus. Tomēr nodokļu slogs Latvijā ir lielākais Baltijā, bet nodokļu ieņēmumi – paši mazākie. Tas liecina gan par milzīgu ēnu ekonomiku, gan par VID darba kvalitāti, gan par neattīstītu uzņēmējdarbības un investīciju vidi, gan par biznesam nedraudzīgu nodokļu sistēmu.

Latvijas uzņēmēji neprasa nodokļu paradīzi. Viņi lūdz vienādus spēles noteikumus Baltijas reģionā. APVIENOTAIS SARAKSTS nodokļu darba grupā piedāvāja mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmam piemērot nodokļu likmi 18% no apgrozījuma, ko Finanšu ministrija pilnībā ignorēja, atstājot 25%, kas ir augstākais nodoklis mazajiem uzņēmējiem Baltijā.

Vienlaicīgi mēs esam sapinušies sarežģītā un grūti administrējamā nodokļu sistēmā. Tas rada problēmas gan uzņēmumiem, kam jāpatērē papildu resursi grāmatvedībai, gan valstij, kur ierēdņiem jāvērtē katrs uzņēmums individuāli. Maziem, vidējiem un dzīvesstila uzņēmumiem nepieciešama loģiska nodokļu sistēma, kas motivē strādāt legāli, vienlaikus nekropļojot konkurenci.

Nodokļu sakārtošana viena pati gan neatrisinās visas Latvijas tautsaimniecības problēmas. Vienlaicīgi ir jāstrādā arī ar birokrātijas samazināšanu, darbaspēka un finanšu pieejamību, izglītības un zinātnes attīstību, kā arī energoresursu cenām. Līdzšinējo valsts politiku un ministriju darbu nevar uzskatīt par sekmīgu. Mums ir jābūt pateicīgiem Latvijas uzņēmējiem, kas šajos apstākļos ir spējuši attīstīt valsts ekonomiku un nodrošināt budžeta ieņēmumus.

Latvijas politikā idejas noslīkst birokrātijā un politiskajos kompromisos. Smagnējais un ierēdnieciskais valsts aparāts kavē ātrus lēmumus. Dinamisms, ekonomiskā transformācija un citi veiksmes stāsti ir tukša politiskā retorika.