Pēteris Skudra: Visplašāk apmeklētais starptautiskais pasākums pasaulē

Kas notika Lisabonā?

Lisabona pulcēja jauniešu pūļus uz pasākumu, ko sauc par Pasaules jauniešu dienām (PJD). Tas ir viens no lielākajiem jauniešiem veltītajiem pasākumiem pasaulē, kura aizsākumi rodami 1984. gadā pēc pāvesta Jāņa Pāvila II iniciatīvas. Parasti šo festivālu rīko ik pēc 2–3 gadiem, katru reizi citā pilsētā. To raksturo daudzskaitlīgs apmeklējums, prieks, personiska pieredze, kas nereti maina jauniešu dzīvi, kad viņi atklāj katoliskās baznīcas universalitāti un Dieva klātbūtni tajā.

PJD skaitļos

Organizatori norāda, ka šogad PJD bija reģistrējušies dalībnieki no visām pasaules valstīm, izņemot Maldivu salas. Kopumā festivālam bija reģistrējušies 600 000 dalībnieku, starp kuriem bija arī 1700 jauniešu ar invaliditāti. Savukārt uz noslēguma pasākumiem 5. un 6. augustā esot pievienojušies vēl 900 000 cilvēku. Pasākumā bija klātesoši 5000 žurnālisti. Tā organizēšanai un raitai norisei palīdzēja 25 000 brīvprātīgo, kuri paralēli pasākuma apmeklētāju uzņemšanai veltīja laiku, lai ciemotos slimnīcās, dienas centros, veco ļaužu pansionātos, ieslodzījuma vietās un vietās, kas rūpējas par bezpajumtniekiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai nestu PJD sajūtu un noskaņu tiem, kas nevar šo festivālu apmeklēt paši.

Lielākais skaits, kāds apmeklējis PJD, ir vairāk nekā 5 miljoni svētceļnieku, kas ieradās uz noslēguma Sv. Misi kopā ar pāvestu Jāni Pāvilu II Manilā, Filipīnās, 1995. gadā. Filipīnieši gan šo rekordu ir pārspējuši, izrādot savu mīlestību pāvestam Franciskam 2015. gadā, apmeklējot viņa svinēto Misi, – viņš bija ieradies Filipīnās, lai sniegtu savu atbalstu tolaik notikušo dabas katastrofu upuriem. Dievkalpojumā piedalījās vairāk nekā 6 miljoni cilvēku.

Jāatzīst, ka šie svētki nav vienīgie, kas pulcē tik daudz cilvēku vienuviet. Par lielāko tikšanos pasaulē uzskata "Kumbh Mela" svinības Indijā, kuras norisinās katrus 12 gadus. 2013. gadā šie svētki pulcēja ap 30 miljoniem hinduistu. Tāpat saskaņā ar Vikipēdijas datiem svētceļojumu vieta Kerbela Irākā pulcē 20–30 miljonus cilvēku vienlaicīgi.

Tas, kas jauniešu dienas padara unikālas, ir šo svētku universalitāte. Iepriekš minētie pasākumi, kaut pulcē ievērojami lielāku skaitu ļaužu, tomēr apvieno cilvēkus vien dažu nāciju ietvaros. PJD varam redzēt ļoti garu valstu sarakstu, kur vieglāk ir uzskaitīt tās valstis, no kurām nav ieradies neviens svētceļnieks.

Vēl kāda būtiska lieta, kas raksturo šo festivālu, ir miers. Katrs noteikti var iedomāties, cik sarežģīti ir organizēt šāda apmēra pasākumu, koordinējot cilvēku plūsmu, ēdināšanu (Lisabonā 1800 ēdināšanas uzņēmumu nodrošināja 2,7 miljonus maltīšu), loģistiku utt. Lai arī nereti vietējo pašvaldību sabiedriskā transporta uzņēmumi mēdz "uzkārties," pārvadājot svētceļnieku pūļus, un vietējiem nākas sastapties ar skaļi dziedošiem un instrumentu pavadībā dejojošiem jauniešu bariem (parasti viskolorītākie ir latīņamerikāņi, bet arī citas tautas prot sev pievērst uzmanību gana skaļi), tomēr šis ir viens no vismiermīlīgākajiem jauniešu festivāliem. Kāds no Lisabonas policijas augsta ranga virsniekiem žurnālistiem esot sacījis, ka viņš nekad nav saskāries ar tik lielu, bet reizē arī labvēlīgi noskaņotu pūli.

Visbeidzot, Portugāle tiek uzskatīta par vienu no viszaļākajām valstīm Eiropā. Tāpat arī pāvests Francisks pēdējā laikā aicina sabiedrību pievērst uzmanību vides jautājumiem, kam viņš pirms septiņiem gadiem ir veltījis visai apjomīgu dokumentu. Tā visa kontekstā PJD organizatori kopā ar brīvprātīgajiem par godu šim pasākumam ir iestādījuši 18 000 koku.

Ko jaunieši atrod PJD?

Var rasties jautājums, kāpēc starp visiem jauniešiem pieejamajiem pasākumiem un iespējām viņi izvēlas mērot milzīgus attālumus, lai piedalītos pasākumā, ko rīko Baznīca, kas nereti cilvēkiem liekas novecojusi organizācija.

Kad pāvests Francisks ieradās Lisabonā, viņš uzrunā Portugāles autoritātēm un diplomātiem sacīja: "Jaunieši no visas pasaules, kuri sapņo un ilgojas pēc vienotības, miera un brālīguma, mudina mūs piepildīt viņu sapņus. Viņi iziet ielās ne tādēļ, lai izkliegtu dusmas, bet lai dalītos Evaņģēlija cerībā, cerībā par dzīvību. Laikā, kad daudzviet piedzīvojam protesta un nemiera klimatu, auglīgu vidi populismam un konspirācijas teorijām, Pasaules jauniešu dienas piedāvā iespēju veidot kopā."

Ir pārsteidzoši redzēt, ka laikā, kad saskaramies ar aizvien vairāk polarizētu sabiedrību, ir iespējams sanākt kopā tik daudziem un dažādiem cilvēkiem, kopā svinēt un priecāties, un domāt par labāku nākotni visiem. Viens no festivāla aizkustinošākajiem brīžiem bija pāvesta Franciska tikšanās ar PJD dalībniekiem 3. augustā, kuras laikā uz skatuves katras dalībvalsts pārstāvji iznesa savas valsts karogu. Par spīti visiem militārajiem konfliktiem un spriedzei starp dažādām pasaules valstīm, šī festivāla laikā visu tautu karogi ar lepnumu var plīvot viens otram līdzās.

Jauniešu dienu laikā festivāla dalībnieki ne tikai kopīgi lūdzas un tiekas ar pāvestu un bīskapiem, bet arī piedalās semināros un darbnīcās, kas pievērš uzmanību vides jautājumiem, sniedz atbalstu sociāli mazāk aizsargātiem cilvēkiem, studē ekonomiku integrālā veidā, kas ņem vērā ekoloģiju un solidaritāti ar nabadzīgajiem un atstumtajiem.

Pāvesta Franciska aktivitātes šīs nedēļas laikā parādīja, ka PJD pievērš uzmanību cilvēkam visā viņa veselumā, kā arī dažādībā, īpaši izceļot mazāko un visvairāk neaizsargāto. Pāvests tikās privāti ar grupu no Ukrainas, studējošiem migrantiem un bēgļiem, grupu no Turcijas, kas nesen piedzīvoja smagu zemestrīci, kā arī seksuālās vardarbības upuriem no Portugāles.

Tāpat PJD ir iespēja piedzīvot kopību un solidaritāti ne tikai vienas konfesijas vai reliģijas ietvaros. Starp šī festivāla dalībniekiem atrodami arī citu konfesiju un reliģiju dalībnieki, kā arī tādi, kas neidentificējas ar organizētu reliģiju. Lisabonā PJD dalībniekiem bija iespēja piedalīties citu konfesiju vadītos dievkalpojumos, "Benfica" stadions uzņēma 45 000 koncerta "The Change" klausītāju, ko rīkoja lielākoties evaņģēliskie kristieši. Tāpat notika arī starpreliģiju dialoga veicināšanas tikšanās, kurā piedalījās 17 dažādu reliģiju pārstāvji. Viņiem uz brīdi pievienojās arī pāvests Francisks.

2018. gadā pāvests Francisks aicināja Baznīcu un sabiedrību kopumā pievērst uzmanību jauniešiem, izaicinājumiem, ar kuriem viņi saskaras, un veidiem, kā rūpēties par jauniešiem. 86 gadus vecajam pāvestam jaunieši ir viena no galvenajām prioritātēm. Pirms tikšanās ar visiem katoliskās baznīcas bīskapiem Francisks Vatikānā saaicināja 300 jauniešus no visas pasaules (starp viņiem bija arī viena pārstāve no Latvijas), lai viņos klausītos, lai iesaistītu viņus lēmumu pieņemšanā un risinājumu meklēšanā. Šī tikšanās rezultējās ar Vatikāna jauniešu padomi, kuru veido 20 jaunieši no visiem 5 kontinentiem. Šai padomei bija nozīmīga loma Lisabonas PJD organizēšanā.

Lisabonas PJD bija labs piemērs tam, ka jaunieši nav tikai pasīvi patērētāji produktam, ko piedāvā pieaugušie. Centrālo festivāla pasākumu norisi un horeogrāfiju plānoja un gatavoja 50 jauniešu grupa, kas pārstāvēja 21 tautību, sadarbībā ar dažiem profesionāliem producentiem. Starp organizatoriem tika iekļauti jaunieši, kuri varēja praktizēt savas zināšanas komunikācijā, loģistikā, producēšanā, organizēšanā un izpausties radoši.

Ne tikai PJD organizatori iekļāva jauniešus atbildīgos darbos. Arī daudzu valstu grupas gatavošanās procesā ļāva jauniešiem pašiem plānot un koordinēt reģistrāciju, biļešu iegādi, nokļūšanu festivālā, naktsmājas, piesaistīt sponsorus to jauniešu atbalstam, kuri paši nevar atļauties šādu ceļojumu.

Šāda attieksme saskan ar to, ko pāvests Francisks ir rakstījis jauniešiem veltītajā dokumentā "Kristus ir dzīvs", – ka vecāki, skolotāji, sabiedrība kopumā nav tikai tie, kas dod jauniešiem, bet jaunieši saņem, ka var notikt savstarpēja paaudžu sastapšanās, pieredzes apmaiņa un jaunieši var būt aktīvi procesu dalībnieki, tādējādi mācoties apzināties savu vērtību, talantus, spējas, ar kurām tie var dalīties, padarot pasauli par labāku, brālīgāku un solidārāku vietu.

Tāpat jauniešu dienas kalpo kā vide, kur jaunieši var dalīties ar saviem izaicinājumiem, grūtībām un problēmām, nodoties jēgas meklējumiem. Jaunieši ir tie, kas uzdod jautājumus, piemēram: "Kāpēc? Kāda tam jēga? Kāpēc mēs esam?" PJD laikā viņiem ir iespēja par šiem jautājumiem reflektēt. Viņi var tikties un diskutēt par šiem jautājumiem, dalīties savos priekos un bēdās un tikt uzklausīti. Tam ir veltīta liela uzmanība jauniešu dienu laikā.

4. augustā kopīgā krusta ceļa laikā, kura priekšnesumus un meditācijas bija gatavojuši paši jaunieši, bija iespēja dzirdēt daudzu jauniešu pieredzes stāstus, ar kādām grūtībām viņi saskaras, tika pievērsta uzmanība fiziskajai, psihiskajai, garīgajai un seksuālajai vardarbībai, bezdarbam, izglītības nepieejamībai, vientulībai, depresijai, traumām, nosodījumam, diskriminācijai un daudzām citām mūsdienu jauniešu problēmām. Tajā pašā laikā tas nebija ar nolūku radīt pūli ar upuriem, kuri ir savu grūtību iegrožoti. Tieši otrādi. Caur šiem pieredzes stāstiem tiek dota cerība katram jaunietim, ka viņš nav viens. Viņam nav jāslēpjas vienam ar savu nepilnību, problēmu, atkarību vai kādu citu likstu. Viņš var vērsties pie citiem, saņemt atbalstu, tikt uzklausīts, atklāt, ka arī citi saskaras ar tām pašām grūtībām un izaicinājumiem, un kopīgi, viens otru atbalstot, meklēt risinājumu.

Pāvests Francisks savās uzrunās, kurās bieži vien novirzījās no iepriekš sagatavotā teksta, vairākkārt uzsvēra, ka katrs no mums ir mīlestības vērts. Dievs mīl katru cilvēku un tiecas būt ar viņu attiecībās neatkarīgi no viņa dzīves gājuma, pieredzes, grēkiem, nepilnībām. Un tāpēc viņš vairākkārt uzsvēra, ka Baznīcā ir vieta visiem, visiem, visiem.

Tas atbalso pāvesta iepriekš izteikto salīdzinājumu, ka Baznīca ir kara lauka slimnīca. Tur nevar sastapt tīrus, kārtīgi ģērbtus, veselus cilvēkus. Baznīca ir domāta visiem. Tajā ir vieta ikvienam. Lai cik tu pats sevī nebūtu vīlies, Dievs ir tev līdzās un tev ir vieta Baznīcā!

Tāpēc arī jaunieši atkal un atkal pulcējas uz Pasaules jauniešu dienām, lai piedzīvotu to, ka viņi var būt tādi, kādi ir, neizliekoties, satikties ar citiem, viens otru uzklausīt, viens otru iedvesmot un būt līdzās. Tajā pašā laikā atklāt, cik visā šajā dažādībā mēs varam būt vienoti. Ka, par spīti atšķirībām, mēs varam būt kopā. Atšķirības mūs nevis šķir vai sanaido, bet bagātina, paplašina redzesloku, atklāj pasauli. Šis festivāls ir iespēja redzēt, cik dzīva un dinamiska ir Baznīca, ka ir iespējams rast atbildes uz dzīves jēgas lielajiem jautājumiem un atklāt, ka katram no mums ir vieta pasaulē un mēs neesam nejaušības rezultāts.

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka pēc 4 gadiem Seulā (Korejā) sapulcēsies tikpat daudz jauniešu kā Lisabonā un tur valdīs tāds pats prieks, miers un savstarpējas solidaritātes atmosfēra.

Uz tikšanos "Pasaules jauniešu dienās 2027" Korejā!