Kā saka, katrs vārās savā sulā, diemžēl. Kā reiz alķīmija un ķīmijas zinātne. Ņemot vērā vēstījuma plašo publicitāti, prasītos izķidāt visu rakstu. Tomēr laika un enerģijas trūkuma dēļ paņemšu tikai pirmos divus teikumus kā nelielu piemēru.
Citēju: "Šis ir stāsts par senlatviešu vikingu valsti. Tā bija starptautiski atzīta un tās neatkarība uz mūžīgiem laikiem bija nostiprināta līgumā ar Senās Romas impēriju".
Apskatāmajā laika periodā – 9.-13. gs. – nebija nekādu "senlatviešu". Bija Baltijas somu un baltu etniskas grupas, ko kādreiz dēvē par ciltīm vai maztautām (I. Šterns): igauņi, līvi, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, žemaiši, lietuvieši, prūši u.c.
Kurši, zemgaļi un sēļi, tāpat kā prūši, lietuviešu tradīcijā var tikt pieskaitīti "senlietuviešiem", jo latvieši un lietuvieši mūsdienu robežās ir krietni vēlākas vēstures procesu rezultāts. "Vikingi" bija Skandināvijas iedzīvotāju agregātstāvoklis 8.-11.gs. – skandināvi, kas devās vikingā (kuģot, laupīt, tirgoties, kolonizēt).
Skandināvijā dzīvoja nevis vikingi, bet sveju, gutu, dāņu, norvēģu u.c. ciltis/maztautas, kuru viena daļa bija vikingi – piekopa vikingiem raksturīgu dzīvesveidu. Savā veidā "vikingā" devās arī kurši un Sāremā salas igauņi, bet, lai viņus skaitītu par īstiem vikingiem Skandināvijas vikingu kultūras izpratē, trūkst ziņu gan par vikingiem raksturīgo literatūru (skaldiem, sāgām), gan citu zemju kolonizācijas mēģinājumiem.
Diez vai jebkuru jūras laupītāju vai karotāju grupu ar lielām laivām būtu korekti dēvēt par vikingiem (V.Pāvulāns, A. Šnē). Runājot par valstiskumu baltu un somugru sabiedrībās viduslaiku izpratnē, vairāk argumentu ir pret (H. Moora, E. Tarvels, A. Šnē, A.Levāns), nekā par (A.Švābe, P.Dreimanis, R.Ērglis).
Valstiskuma kritēriji ir rakstība, valdnieka mantojama vara, ideoloģija, kodificēti likumi u.c. Nenoliedzami, ka baltu maztautas bija labi organizētas militārā ziņā (līdzīgi kā ģermāņu ciltis Lielās tautu staigāšanas laikā), bet tas ir par maz viduslaiku "kuršu valstij" (P.Johansens, V.Pāvulāne, A. Šnē). Vārdu salikums "senlatviešu vikingu valsts" ir nonsenss, protams, ja lietojam kaut cik precīzu vēstures zinātnes terminoloģiju.
Tas, tāpat kā "starptautiski atzīta" (?) ir dikti teorētiski jautājumi viduslaiku kontekstā, ko izlaižu apjoma dēļ. Senās Romas impērijas jēdziens tiek attiecināts uz senajiem laikiem. Viduslaikos Romas "imperium" (kas pēc būtības ir tikai un vienīgi Romas varas fenomens) bija Austrumroma jeb Romeju impērija ar centru Konstantinopolē, mūsdienās impēriju nereti dēvē par Bizantiju (visumā neveiksmīgs apzīmējums).
Viduslaiku Vācijā un Ziemeļitālijā pastāvošajai Svētās Romas (vācu) impērijai, protams, bija sakars ar Romas "imperium" tradīciju, bet tā nekādi nav uzskatāma par Senās Romas impēriju. Klajās faktoloģiskās aplamības jau tika apskatītas komentāros. Dikti gribētos redzēt Roskildes uzrakstu par "sargāšanu no kuršiem".
P.S. Relaksēti skatoties, varbut nemaz nav slikti, ka "Facebook" uzmanības lokā nonākuši arī senākas vēstures jautājumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!