Eksperti atzīst, ka vairāku partiju programmas rada bažas, vai tām vispār ir izpratne par nodokļu sistēmu, kur nu vēl par to, kādas izmaiņas būtu ieviešamas. Daudzas partijas uzmanību pievērsušas PVN un nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanai, kas ir vieni no zināmākajiem nodokļiem un par ko regulāri notiek diskusijas. Bieži vien trūkst skaidrojuma un pamatojuma, kā, mazinot nodokļu slogu, valsts gūs nepieciešamos ieņēmumus.

Eksperti vērtēja partiju īsās programmas.

Iepazīstoties ar nodokļu politikas tematiku partiju programmās, rodas pamatots jautājums vai piesardzība. Proti, ir partijas, kuras ir dāsnas nodokļu atvieglojumu ieviešanā, savukārt ir partijas, kuras nodokļu politiku nepiemin nemaz vai ir visai lakoniskas. Ielūkojos arī šo partiju izvirzītajos sociālos jautājumos, kur neveidojas paralēles. Vairums partiju, kuras ir dāsnas nodokļu atvieglojumos, ir dāsnas arī sociālajos atbalstos (bērnu piedzimšanas pabalsti, kompensācijas, pensijas, brīvpusdienas, mājokļu jautājums reģionos), iekļaujot tajā skaitā pašvaldību atbildībā esošos jautājumus (piemēram, brīvpusdienas, mājokļu jautājumi). Saistībā ar to rodas jautājums, kā tiek sabalansēti valsts ienākumi ar izdevumiem.

Vairums partiju, kuras ir pievērsušas uzmanību nodokļu politikai, ir iezīmējušas nekustamā īpašuma nodokli, PVN atvieglojumus un šī nodokļa samazināšanu. Tāpat partijas norāda uz OIK atcelšanu, kas ir nosacīti neaktuāls jautājums, jo jau šobrīd tā atcelšana ir apstiprināta.

Vislielāko pārsteigumu rada tas, ka arī jau šobrīd valdībā esošās partijas piedāvā NĪN samazināšanu, uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu politiku, arī PVN likmes samazināšanu (piemēram, Latvijai raksturīgiem produktiem). Jautājums, kādēļ līdz šim tas nav izdarīts.

Nav pārsteidzoši, ka nosacīti jaunās partijas (nosacīti, jo vairumā cilvēki ir tie paši, kas ir bijuši citās partijās un ir bijuši arī ievēlēti Saeimā) ir dāsnas ar nodokļu atvieglojumiem, kas pārsniedz loģisko pamatojumu. Piemēram, nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem, kas pieņem darbā bezdarbniekus vai jauniešus. Tas rada nevienlīdzību starp nozarēm, kas var pieņemt darbā jauniešus (gados jaunākus un bez pieredzes vai izglītības), un tām nozarēm, kurās darbinieku iegūtā izglītība ir būtiska un nozīmīgs priekšnosacījums veiksmīgai uzņēmuma darbībai ikdienā.

Izvērtējot partiju pieeju nodokļu politikas jautājumos, tās varētu dalīt divās grupās. Partijas, kas ir piesardzīgas un lakoniskas, jo acīmredzami izprot, ka nodokļu politika ir viena no sarežģītākajām jomām, jo jābūt izvērtētai gan no ieguvumu, gan no zaudējumu aspektiem. Ne vienmēr lielāki nodokļi ir sliktāki un mazāki nodokļi ir labāki. Otrā kategorijā ir partijas, kas vairāk pievēršas iedzīvotāju pamatvajadzībām: ienākumi (finanses, lai uzturētu sevi un savu ģimeni), mājoklis. Tā daļēji ir spekulācija uz iedzīvotāju jūtām, jo pamatvajadzību apmierināšana ikvienam ir vieglāk saprotama. Savukārt nodokļu politika, kas ir dziļāka un ilgtspējīgāka valsts ekonomiskai izaugsmei, finansiālas stabilitātes nodrošināšanai un virzībai uz pašpietiekamu valsts pārvaldību, iespējams, ir mazāk saprotama vairumam iedzīvotāju (kas faktiski nav arī nepieciešams, jo ar to nodarbojas profesionāļi). Taču tieši tam vienlaikus ar iepriekš minēto acīmredzamo nodokļu politiku ir jāvelta padziļināta uzmanība un nodokļu politikas veidošana.

Līdz ar to partiju programmās ietvertajiem nodokļu politikas jautājumiem pietrūkst konkrētas vīzijas, KĀ tiks veidota ilgtspējīga nodokļu sistēma gan acīmredzamā līmenī, kas ir būtiska ikvienam iedzīvotājam, gan valsts līmenī, kas ir būtiski uzņēmējdarbības veicināšanai, attīstībai un jaunizveidei.

Ne mazsvarīgi, bet neviena no partijām nav savā programmā iekļāvusi, ka nodokļu politika tiks veidota, iesaistot nozares speciālistus, profesionāļus un asociācijas, kas vislabāk izprot nodokļu radītās problēmas, iespējas un riskus. Jau šobrīd ir pieņemti nodokļu režīmi, kas nebūt neveicina atsevišķu nozaru attīstību, piemēram, 21% PVN piemērošana medikamentiem. Tas pats attiecas uz energoresursiem, NĪN vienīgajam īpašumam, kas valdības gaiteņos tiek pārrunāts jau ilgāku laiku.

Praktiski neviena no partijām nepievēršas ēnu ekonomikai un tās cēloņu identificēšanai, kas ir primāri, lai ēnu ekonomika samazinātos. Manuprāt, vienmēr ir jāsāk ar cēloņu identificēšanu, tam secīgi radot efektīvu un uz nākotni vērstu politikas ieviešanu. Līdzīgi kā medicīnā - nepietiek ar simptomu novēršanu, ir jāidentificē pati slimība, kura saknē ir jāizārstē.

Nav piedāvāts risinājums, kā veicināt darbadevējiem piemēroto nodokļu smaguma mazināšanu, jo īpaši attiecībā uz darbinieku atalgojuma radīto īpatsvaru uzņēmuma kopējos uzdevumos. Nav iekļauts jautājums par virsstundu apmaksu - faktiski darbadevējs nav ieinteresēts nodarbināt darbinieku virsstundās (pat, ja darbinieks piekrīt), jo tas ir apmaksājams x100%. Tai pat laikā tas pats darbinieks var strādāt citā uzņēmumā, kas faktiski nerisina darbinieka pārstrādāšanās iespējas, gluži otrādi - palielina. Jo, ja darbinieks strādā vienā uzņēmumā, tad darba devējs var mērīt un samazināt pārslodzes iespēju, kas nav iespējams, ja darbinieks strādā divās un trīs darbavietās. Nav arī skaidrs, kā ar īstenoto nodokļu politiku tiks nodrošinātas konkurētspējīgas algas.

Tāpat nav aktualizēti jautājumi nodokļu politikā, kas veicinātu uzņēmumus veidot ilgtspējīgu un zaļāku darbību, kā arī veicinātu ārvalstu investoru, eksporta īpatsvara palielināšanu, kas secīgi labvēlīgi ietekmētu Latvijas ekonomisko izaugsmi. Tikai pāris partijas pieskārušās tautsaimniecību (tajā skaitā lauksaimniecības, zemkopības) veicinošai nodokļu politikai, taču arī bez tālākspējīga un izprotama nodokļu mehānisma.