Cīņā ar dopingu ir kārtība, uzmanība jāpievērš totalizatoriem. Saruna ar Latvijas galveno dopinga apkarotāju  (22)

Berķis par valsts galveno cīnītāju ar dopingu kļuva pirms pusotra gada, kad līdzšinējā Antidopinga nodaļas vadītāja Liene Kozlovska saņēma "paaugstinājumu" – viņa ir Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas līdzsekretāre.

Sarunā par dopinga pārbaudītāju ikdienu, par Lensa Ārmstronga dopinga skandālu un Latvijas vietu dopinga kartē.

Mēdz teikt, ka dopings un totalizatori iznīcinās sportu. Vai var teikt, ka sports pēdējos gados ir kļuvis tīrāks?

Pirms pusgada Pasaules antidopinga aģentūras direktors teica, ka cīņā ar dopingu ir ieviesta kārtība. Tie, kas gribēs šmaukties, tie būs vienmēr un atradīs veidu. Tos neiznīcinās. Vienmēr būs kāds, bet sistēma ir sakārtota, uzlabojumus, protams, vajag. Tagad 2015.gadā mainīsies antidopinga kodekss. Tā kā antidopinga jomā ir kārtība, tagad darbs pie bukmeikeriem. Un tur tomēr tā ir jau sistēma... Tā ir jauna sērga sportā, tur ir jāstrādā.

Savulaik teica, ka dopinga lietotāji ir soli priekšā pārbaudītājiem?

Atceramies Pekinas olimpiādi, kad atklāja jauno EPO veidu CERA (nepārtraukts eritropoetīna receptora aktivizētājs) - tas ir gadu pēc tam, kad to jau lietoja. Pasaule no tā ir mācījusies, tagad WADA ir līgumi ar visiem lielākajiem zāļu ražotājiem. Visas farmācijas firmas, kuras laiž apgrozībā jaunu preparātu, par to informē WADA. Tādiem CERA gadījumiem vairs nevajadzētu būt. Bet problēma būs - mēs nekad nevarēsim apzināt visas laboratorijas. Varbūt blakus mājā ir kāda laboratorija, kurā atklājuši kaut kādas jaunas vielas un metodes. Tādas pagrīdes organizācijas - ir vai nav, to mēs nevaram zināt. Mēs varam būt droši par lielajām farmācijas firmām, ka jaunas vielas netiks laistas bez WADA zināšanas.

Runājot par vienu no lielākajiem skandāliem sportā - par Lensu Ārmstronga lietu. It kā jau sportists oficiāli tomēr nav pieķerts? Ja jau nav pieķerts, tad nav arī vainīgs?

ASV antidopinga aģentūras (USADA) lielajā ziņojumā ir pieminēts (tas gan netiek ņemts vērā, kā pierādījums), ka 1999.gadā velobrauciena "Tour de France" laikā ņemtās Ārmstronga analīzes tika pārbaudītas 2005.gadā. Tas ir gads, kad parādījās eritropoetīna (EPO) atklāšanas metodes. Tad tika pārbaudīts 1999.gada analīzes un tur vairākas analīzes bija pozitīvas. Viņš gan pieaicināja advokātus un apstrīdēja rezultātus, jo tās analīzes netika uzglabātas, kā nepieciešams, kaut kādas manipulācijas teorētiski bija iespējams, un viņš tika attaisnots.

Tad sportisti mēdz meklēt iespējas normatīvajos aktos panākt "aizķeršanos", nevis atzīst savu vainu?

Jā, protams. Dopinga kontroles laikā, ja ir bijusi kāda iespēja to paraugu ietekmēt, tad ir grūti...

Vai mums ir bijuši gadījumi, kad analīzes nav bijušas derīgas vai apstrīdēti rezultāti?

Nē, kopš dopinga pārbaudes veic Sporta medicīnas valsts aģentūras Antidopinga nodaļā, tādu gadījumu nav. Nav prasītas arī B proves rezultāti. Mums visi ir atzinuši savu vainu pēc A proves.

Pēc šādiem lielajiem skandāliem nav, ka tieši tam sporta veidam pievērš lielāku uzmanību pārbaudītāji?

Mēs strādājam pēc noteikta plāna, kas ir apstiprināts, un šādi starptautiski skandāli mūsu plānu neietekmē. Mēs varam izvērtēt, varam ierosināt mainīt plānu, attiecīgi pāris reizes gadā plāns tiek koriģēts atbilstoši situācijai. Bet šāds Ārmstronga gadījums neietekmē. Ja Latvijā tiek pieķerti sportisti, tad uzmanība ir šim sporta veidam, un koriģējam analīžu veikšanu, attiecīgi pielāgojoties.

Ja Latvijā, piemēram, būtu pieķerts kāds riteņbraucējs, tad uzreiz vairāk pārbaudītu riteņbraucējus?

Tas ir ikdienas darbs - plānu koriģēt. Ja plāns tiek sastādīt decembrī  un nekas nemainās līdz nākamam decembrim, tas, manuprāt, nav normāli. Pēkšņi parādās kādā sporta veidā labi rezultāti, bet mums tajā sporta veidā norma jau izsmelta. Tad "paņemam" normu no cita sporta veida. Kaut kur Latvijas rekordi laboti, tas ir iemesls, lai paņemtu citam sporta veidam un pārbaudītu to , kur sasniegts rekords. Tas ir normāli.

Tātad gada sākumā ir sadalīts pa sporta veidiem dopinga analīzes?

Decembrī apstiprina plānu pa sporta veidiem, cik kurā tiek veiktas pārbaudes. Tiek ņemts vērā, cik augsta riska sporta veids vispār ir, pasaulē kādi riski šim sporta veidam, Latvijā kādi pārkāpumi ir. Ja iepriekšējā gadā sporta veidā ir bijuši pārkāpumi, tad nākamgad tam tiks pieliktas klāt pārbaudes.

Kādi ir kritiskie sporta veidi Latvijā?

Protams, bodibildings, kur ir bijuši vairāki gadījumi. Šogad ir tikai viens pozitīvs - cīņas sportā [Iļja Rešetņikovs - marihuāna]. Pagājušā gadā bija enduro motokrosā. Mūsu mājas lapā jau var redzēt visu - pēdējos gados visvairāk grēko bodibildings, pauerliftings...

Vai šie neolimpiskie sporta veidi arī ir jūsu "pakļautībā"?

Mēs varam pārbaudīt visus sportistus, kuri piedalās Latvijā atzītas sporta veida federācijas rīkotās sacensībās. Mēs nevaram pārbaudīt jebkuras SIA rīkotas sacensības, ja tās nav zem kādas oficiālas federācijas un tām nav oficiālu sacensību statuss.

Pēdējā laikā pārbaudēs pieķerti nepopulāro sporta veidu pārstāvji, bet nav augstākās klases sportisti. Tad var teikt, ka šobrīd lielāka uzmanība antidopinga jomā tieši šiem neolimpiskajiem sporta veidiem?

Gadu no gada situācija atšķiras. Mums jau budžets arī ir ierobežots. Ja ir olimpiskais gads, tad, protams, uzmanība tiem, kas brauc uz Olimpiādi. Un pēc tam sadalām pa pārējiem. Ja nav olimpiskais gads, tad, protams, uzmanība šiem riska sporta veidiem, zemāka līmeņa sporta veidiem.

Katru gadu par valsts budžeta līdzekļiem veicam 150 pārbaudes. Starptautisku finansējumu mēs nesaņemam. Bet mūsu augstākā līmeņa sportisti tiek pārbaudīti ārzemēs sacensībās, viņi visi sniedz informāciju par savu atrašanās vietu un pie viņiem brauc starptautiskie kontrolieri. Tādā veidā mūsu sportisti tiek papildus pārbaudīti.

Vēl ir Eiropas un pasaules čempionāti Latvijā, kuros nodrošinām maksas pakalpojumus. Attiecīgās federācijas vēršas pie mums un pieprasa kontroles, tad tas ir vēl papildus.

Vai federācijas arī vēršas pie Jums, lai veiktu papildus pārbaudes un vēlas uzspodrināt savu reputāciju?

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka sporta veida federācija var pieprasīt pārbaudi. Bet, diemžēl, to izmanto reti un arī tikai tad, kad ir kāds čempionāts, kuros dopinga pārbaude ir obligāta prasība. Tad arī vēršas. Bet nu katra dopinga pārbaude arī izmaksā... Nevar teikt, ka federācijām nav interese. Bet, kad uzzina cenu, tad interese zūd.

Cik izmaksā dopinga analīze?

Šajā gadā viena dopinga kontrole izmaksā 238,09 latus, ja tā ir sacensību pārbaude. Tas ietver darbu, inventāru, pudelītes, transportēšanu uz laboratoriju, utt. Ja vēlētos ārpus sacensību kontroli - tas izmaksās 149,69 lati.

Savulaik Antidopinga aģentūrai bija sadarbība ar Latvijas Basketbola federāciju (LBS), rīkojot akciju "Par tīru spēli". Vai vēl kāda federācija veica akcijas un rāda jauniešiem, ka dopings ir slikts?

Esam rūpīgi "pieķērušies" sporta veidu federācijām. Tagad pēc olimpiādes , jo pirms olimpiādes bijām nodarbināti ar olimpiešiem. Pirms olimpiādes ir sportisti, kuri sniedz informāciju par savu atrašanās vietu, bet bija jauni sportisti, kuri iekļuva olimpiādē, un liels darbs bija tieši ar šiem sportistiem - kā jāuzvedas, kā jāsniedz informācija, utt. Tagad pēc Olimpiādes vēršamies pie federācijām, lai rīko seminārus. Tagad tādas publiskas kampaņas gan nav, bet notiek informēšana, lekcijas ir katru nedēļu.

Kā apmeklē šīs lekcijas?

Diemžēl, dažādi. Mums ir sadarbības līgumi ar federācijām, tām ir jāuzņemas atbildība par tīru sporta veidu un jānodrošina antidopinga darbs. Tas ietver arī to, ka reizi gadā jārīko vismaz viens seminārs. Un uz to balstoties pieprasām lekcijas. Sporta federācijām jānodrošina, lai ir, kas klausās. Mēs arī pēc attieksmes redzam, ka dažās federācijās ir tikai "ķeksīša pēc", bet ir arī tādas kurās ir liela interese.

Kā dopinga kontrolētāji izvēlas, pie kura sportista dodas?

MK noteikumi paredz, ka mēs varam izvēlēties, kuram veicam. Vairāk nekas cits nav teikts. Tā kā mēs paši veicam analīzes, paši sastādām sarakstu. Pieturamies pie saviem principiem. Pirms sacensībām kontaktējamies ar rīkotājiem, izrunājam visas ar dopinga pārbaudēm saistītās lietas un tad arī darbojamies.

150 analīzes gadā. Bet cik vajadzētu analīzes veikt Latvijā?

400-500 būtu labi. Bija mums gadi, kad bija tāds apjoms. 2007.gads 400 kontroles, 2006.gadā - 300, 2008.gadā - ap 300. Tas būtu normāls līmenis priekš mūsu sportistu skaita. Bet jārēķinās ar to, ka dopinga kontroles paliek dārgākas, starptautiskie standarti sāk pieprasīt, ka būs obligāti jāveic arī asins analīzes.. Šobrīd vēl tiek prasīts veikt dopinga kontroles - nav teikts kādas, un cik daudz.

Latvijas sportisti izvairās no dopinga analīzēm?

99% neizvairās. Ir gadījumi, kad neatrodas tur, kur vajadzētu būt. Bet atlaides nedodam. Noteikumi paredz, ka pusotra gada laikā var būt divi aizrādījumi, pie trešā gadījuma seko jau sankcijas. Bet sportisti jau pēc pirmās reizes kļūst apzinīgāki.

Vai Antidopinga aģentūra jūt, ka sportisti paliek "tīrāki"?

Ar pozitīvajām analīzēm nevar to atspoguļot, jo veiktās pārbaudes ir ļoti maz, un pieķerti jau arī maz. Bet gandarījumu dod tas, ka sportisti zvana un interesējas, ko "viņi ēd". Te var redzēt, kādi mūsu darba augļi ir. Sportistam jau uztura bagātinātājus dod olimpiskā vienība, komandās - komandu ārsts. Zemākā līmeņa komandās paši pērk. Par to mēs arī brīdinām sportistus, jo antidopinga kodeksā ir teikts, ka sportists ir pats atbildīgs par antidopinga noteikumu ievērošanu.

Augstākā līmeņa sportisti uzticas mūsu ārstiem. Un ārsti nāk pie mums, konsultējas... Bet, kad sportists aizbrauc uz ārzemēm, ārzemju komandām, tad zvana un prasa, ko viņam tur dod. Jo tomēr neuzticas, viņš tur ir ārzemnieks. Latvijas komandās tomēr uzticas.

Vai Latvijā ir kāds ārsts vai treneris sodīts par dopinga pārkāpumiem?

Nav neviens sodīts. Ir bijuši gadījumi, kad ir bijusi nojausma, no kurienes nācis dopings. Varbūt pāris reizes tādas, bet sportists vienmēr uzņēmies atbildību. Lai trenerus un ārstus sodītu, tad jābūt stingrākai likumdošanai. Piemēram, tā kā Francijā vai Itālijā, kur, ja ārstam atrod anabolos steroīdus vai pārliešanas ierīces, tad var sodīt atbilstoši krimināllikumam. Kamēr tā nav, tad varam tikai sodīt, ja sportists norāda. Bet tāda gadījuma nav...

Vai Latvijā ir jēga bargākai likumdošanai cīņā ar dopingu, varbūt ieviest kriminālatbildību?
Pie tā strādā Eiropas Komisija. Lai būtu normatīvie akti, kuri katrai valstij būs jāpieņem. Tieši šobrīd ir izveidota jauna darba grupa šajā jautājumā. Arī mums bija sadarbība ar policija un iestādēm pirms krīzes, bet krīzes iespaidā visas darba grupas apstājušās. Tā kā tagad to dara Eiropas komisija, cerams, ka to pieņems un valstīs būs stingrāka likumdošana.

Igaunijai un Lietuvai dopinga skandāli tomēr bijuši mazāk. Kā mēs izskatāmies uz Baltijas fona?

Ja ņemam vērā procentuāli, tad esam, diemžēl, vadošie. Procentiņš ir daudz lielāks nekā skandināviem vai citās valstīs. Bet mums visi lielie pārkāpumi ir ap 2000.gadu, ap to laiku. Nemāku teikt, vai tad tie bija uztura bagātinātāji vai mērķtiecīgi lietoja. Bet skaidrs, ka tas bija laiks, kad uztura bagātinātāji bija ļoti piesārņoti. Un arī tagad jau nav garantija, ka tas, kas ir burkā, ir tas pats, kas uz etiķetes

SOK veiktie pētījumi liecina, ka 15% gadījumu uztura bagātinātājos ir piejaukts nandrolons. Gribētos ticēt, ka mūsu gadījumi bija nezināšanas pēc, pirkuši lētāk... Tagad ir pieredze šajā jautājumā, daudz rūpīgāk izvēlas, kur pērk.

Savukārt uz Baltijas fona mēs esam varbūt pozitīvāki - jo viņiem tomēr ar pasaules vadošajiem sportistiem tas bija. Mums pēdējos gados neviens vadošais sportists nav pieķerts. Gribas cerēt, ka mūsu izglītojošais darbs, olimpiskās vienības darbs ir devuši rezultātu un sportisti vairs tā neriskēs. Sportisti ir kļuvuši apzinātāki. Mums dopinga gadījumi  ir ar zemāka līmeņa sportistiem. Olimpiskās vienības A un B sastāvā tomēr tiek vairāk strādāts, viņus pārbauda regulāri.

Vai Latvija ir pazīmes, ka regulāri un apzināti lieto dopingu?

Tur jāskatās, kādas vielas konstatē pārbaudēs. Daudz gadījumu ar marihuānu - tas varētu būt kā viena kategorija. Otra kategorija ir tie, kas lieto nezināšanas pēc (lieto zāles, ārstējas, bet nav izņēmuši terapijas atļaujas). Un trešā kategorija - anaboliskie steroīdi. Tur ir bodibildings, bija arī riteņbraukšana. Šajos gadījumos tomēr ir pazīmes, ka regulāri un apzināti lietots.

Pauerliftings un bodibildings ir lielākās problēmas, jo tur sāk rīkot sacensības organizācijas, kuras nav oficiāli atzītas. Un tos nevaram kontrolēt. Viņi ļoti labi zina, ka brauksim pie viņiem. To apzinās, un tie, kas lieto, tie nestartēs atzītas federācijas čempionātā, bet gan "sētas mačos". Un tur nevaram neko ietekmēt.

Vai ir bijis, kad kontrolētājus nelaiž veikt savus darba pienākumus?

Nē, tā nav bijis, jo mēs pirms tam noskaidrojam. Piemēram, ir bijuši gadījumi, kad ejam pa ielu un redzam, ka būs sacensības. Noskaidrojam, ka to tomēr rīko ne federācija, un tad tur nevaram braukt.

Vai Jūsu ikdienas darbu tomēr kādi kuriozi?

Antidopinga nolikums paredz, ka kontrolierim ir jāiet iekšā kopā ar sportistu un jāredz, ka urīna analīze tiek savākta no turienes, no kurienes urīnam vajag tecēt. Lai nav no citas burciņas ieliets. Un tā ir psiholoģiska problēma ar jauniešiem, kuriem ir pirmā reize dopinga analīžu nodošanā. Bet ar citiem, kuri ir jau pieraduši, kad veic vairākas reizes, problēmu nav.

Vēl ir bijuši gadījumi, kad gaidām trīs-četras stundas...

Lai stimulētu, mēs dodam ūdeni. Bet paši sportisti arī var izvēlēties. Ir gadījumi, kad treneris atnes divus alus, sportists izdzer, pačurā, nodod analīzes, viss kārtībā. To mēs nevaram aizliegt un nav jēga arī.

Vai tad alkohols nav aizliegts sportā?

Tas ir atsevišķos sporta veidos. Tas ir autosports, aviosports, motosports, loka šaušana, karatē, ūdensmotosports. Tie ir šie seši. Pārējos tas nav dopings.

Vai sportisti ir labestīgi noskaņoti un sadarbojas ar pārbaužu ņēmējiem?

Jo augstāka līmeņa sportists, jo labāka attieksme. Strādājām tagad Londonas olimpiādē, mums sportisti teica "Super! Malači, ka jūs to darāt". Jo sportisti negrib sacensties ar to, kurš lieto un kurš ir negodīgs. Sportisti zina - ja pārbauda viņu, tad pārbauda arī konkurentu.

Kā Latvijas antidopinga komanda kotējas starptautiskā līmenī?

Latvijai ir ļoti laba reputācija. Bijusī vadītāja Liene Kozlovska tagad ir Eiropas padomē, Londons olimpiskajās spēlēs mēs bijām divi, bet citām (pat lielajām valstīm) bija pa vienam. Ik pa laikam uzstājamies starptautiskos semināros par izglītošanu. Domāju, ka kotējamies pietiekami labi.

1992.gads
Viens gadījums. Vieglatlētika (anaboliskie steroīdi)

1994.gads
Divi gadījumi, abi pauerliftingā (anaboliskie steroīdi)

1995.gads
Jevgeņijs Rimša - bokss (diurētiķi). Sportists attaisnots.
Sportista tēvs iesniedza prasību tiesā pret LAK likumību un vēlāk šo iesniegumu izņēma. Federācija atbalstīja LAK viedokli. IZM Sporta pārvalde noņēma finansējumu sportistam.

1998.gads
Sergejs Lazovskis - svarcelšana (anaboliskie steroīdi). Sportists attaisnots
Latvijas federācija paziņoja LAK par sportista diskvalifikāciju. Starptautiskā federācija atcēla diskvalifikāciju.

1999.gads
Gundega Sproģe - vieglatlētika (anaboliskie steroīdi). Diskvalifikācija uz diviem gadiem.
Latvijas federācija pieņēma lēmumu par diskvalifikāciju. Termiņam izbeidzoties, Starptautiskā federācija lūdz veikt nepieciešamās formalitātes (dopinga kontroles, lai sportisti atjaunotu dalībai sacensībās).

2000.gads
Andris Reinholds - airēšana (anaboliskie steroīdi). Mūža diskvalifikācija
Latvijas federācija sniedza apelāciju Starptautiskajā federācijā un Starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā, bet lēmums netika mainīts.

2001.gads
1. Staņislavs Olijars - vieglatlētika (anaboliskie steroīdi). Sportists attaisnots
Latvijas federācija, pamatojoties uz sportista paskaidrojumiem, nepiešķīra diskvalifikāciju. Sportists uz laiku tika atturēts no LOV finansējuma.
2. Deniss Čerkovskis - modernā pieccīņa (anaboliskie steroīdi). Diskvalifikācija uz gadiem gadiem.
Latvijas federācija sniedza apelāciju Starptautiskajā federācijā, bet lēmums netika mainīts.
3. Andris Naudužs - riteņbraukšana (anaboliskie steroīdi). Diskvalifikācija uz 6 mēnešiem.
Diskvalifikācijas termiņš beidzies.
4. Nauris Pundors - peldēšana (anaboliskie steroīdi). Diskvalifikācija uz 4 gadiem
Latvijas federācija sniedza paskaidrojumus starptautiskajai federācijai, bet lēmums par 4 gadiem netika mainīts. Latvijas federācija aicināja LAK pārstāvjus informēt trenerus par dopinga problēmām.
5. Viktors Ščerbatihs - svarcelšana (anaboliskie steroīdi) diskvalifikācija uz 2 gadiem
Latvijas Svarcelšanas federācija sniedza paskaidrojumus starptautiskajai federācijai, un tika pieņemts lēmums par 2 gadu diskvalifikāciju. Latvijas federācija pēc sportista paraugdemonstrējumiem Latvijas čempionātā lūgusi LAK konsultāciju par diskvalificētā sportista tālāko darbību. IZM Sporta pārvalde uz laiku apturēja federācijas darbību.
6. Sandis Prūsis - bobslejs (anaboliskie steroīdi). Diskvalifikācija uz 3 mēnešiem
Sportists un federācija sniedza paskaidrojumus starptautiskajai federācijai, un tika pieņemts lēmums par 3 mēnešu diskvalifikāciju. Latvijas federācija lūgusi LAK palīdzību antidopinga programmas izstrādē. IZM Sporta pārvalde uz laiku apturēja federācijas finansējumu.
2002.gads
Inesis Zaporožecs - bobslejs (kofeīns virs 12 mkg/ml). Sportists attaisnots.

2004.gads
Astoņas pozitīvas dopinga kontroles konstatētas trīs sportistiem, kurās ir izmainīts testosterona daudzums. Šiem sportistiem veikti īpaši izmeklējumi un pierādīts dabisks hormona līmeņa paaugstinājums.
Konstatēts viens dopinga kontroles procedūras pārkāpums - izvairīšanās no dopinga kontroles. Normundam Zviedrim (riteņbraukšana) piemērota sankcija - 4 gadu diskvalifikācija.

2005.gads
1. Aivars Krūmiņš (pauerliftings). Aizliegtā viela - metandienons.
Sankcija - diskvalifikācija uz 2 gadiem.
2. Santis Sarkanis (riteņbraukšana). Aizliegtā viela - efedrīns.
Sankcija - brīdinājums.
2006.gads
1. Raimonds Lācis (svarcelšana). Aizliegtā viela – furosemīds.
Sankcija - diskvalifikācija uz 2 gadiem.
2. Edgars Soika (kērlings). Aizliegtā viela - spironlaktons.
Sankcija - diskvalifikācija uz 1 gadu.
3. Vitālijs Aleksandrovs (bodibildings). Aizliegtās vietas – klebuterols, mesterolons, stanozolols.
Sankcija - diskvalifikācija uz 2 gadiem.

2007.gads
1. Sandis Silavs (basketbols).
Aizliegtā viela: Cannabis.
Sankcija: diskvalifikācija uz 6 mēnešiem.
Diskvalifikācijas periods: 23.01.2007. - 23.07.2007.
2. Stephen Rich (basketbols).
Aizliegtā viela: Cannabis.
Sankcija: diskvalifikācija uz 6 mēnešiem.
Diskvalifikācijas periods: 20.02.2007. - 20.08.2007.
3. Jānis Kārkliņš (autosports).
Aizliegtās viela: Cannabis metabolic.
Sankcija: diskvalifikācija uz 6 mēnešiem.
Diskvalifikācijas periods: 02.09.2007. - 02.03.2008.
4. Leons Kozlovskis (motokross).
Aizliegtā viela: 19-norandrosterone, 19-noretiokolanolone
Sankcija: diskvalifikācija uz 6 mēnešiem.
Diskvalifikācijas periods: 06.10.2007. - 06.04.2008.
5. Ineta Rijniece (bodibildings).
Aizliegtā viela: Metobolit of stanozolol and nandronole
Sankcija: diskvalifikācija uz 2 gadiem.
Diskvalifikācijas periods: 24.11.2007. - 24.11.2009.

2008.gads
1. Artis Caics (volejbols)
Aizliegtā viela: cannabis
Sankcija: diskvalifikācija uz 6 mēnešiem
Diskvalifikācijas periods: 16.02.2008. - 16.08.2008.
2. Kristaps Zīle (kikbokss)
Aizliegtā viela: nandrolone
Sankcija: diskvalifikācija uz 2 gadiem
Diskvalifikācijas periods: 09.03.2008. - 09.03.2010.
3. Germans Grekovs (bokss)
Aizliegtā viela: cannabis
Sankcija: diskvalifikācija uz 6 mēnešiem
Diskvalifikācijas periods: 22.03.2008. - 22.09.2008.
4. Aigars Rozenbergs (bodibildings)
Aizliegtā viela - metabolites of nandrolone, metab. of metandienone
Sankcija: diskvalifikācija uz 2 gadiem
Diskvalifikācijas periods: 01.05.2008. - 01.05.2010.
5. Maksims Selickis (pauerliftings)
Aizliegtā viela - metabolites of nandrolone, metab. of trembolone
Sankcija: diskvalifikācija uz 2 gadiem
Diskvalifikācijas periods: 20.11.2008. - 20.11.2010.

2009.gads
1. Reinis Andrijanovs (riteņbraukšana)
Aizliegtā viela: Endogēns testosterons
Sankcija: diskvalifikācija uz 2 gadiem
Diskvalifikācijas periods: 24.05.2009. - 24.05.2011.

2010.gads
Gundars Ašmanis (bodibildings)
Aizliegtā viela: Stanozolol
Sankcija: diskvalifikācija uz 2 gadiem
Diskvalifikācijas periods: 02.05.2010. - 02.05.2012.
Juris Ribakovs (bodibildings)
Aizliegtā viela: Methandienone
Sankcija: diskvalifikācija uz 1 gadu
Diskvalifikācijas periods: 02.05.2010. - 02.05.2011.
Līga Tēra (džudo)
Aizliegtā viela: Furasemide
Sankcija: diskvalifikācija uz 2 gadiem
Diskvalifikācijas periods: 12.11.2010 - 12.11.2012
Bruno Rožkalns (motošoseja)
Pārkāpums: Atteikšanās no dopinga kontroles
Sankcija: diskvalifikācija uz 2 gadiem
Diskvalifikācijas periods: 12.09.2010 - 12.09.2012

2011.gads
Edgars Siliņš (Enduro motokross)
Aizliegtā viela: Cannabis
Sankcija: Brīdinājums

Statistikas avots: Sporta medicīnas valsts aģentūras Antidopinga nodaļa