Šī gada sākumā tika apstiprinātas "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam". Pamatnostādnes nosaka rīcības virzienus, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju aktīvitāti un līdzdarbošanos valsts attīstībā. Noteikti šādi rīcības virzieni: nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, integrācija.
Viens no pamatnostādņu galvenajiem saliedētības politikas ieviesējiem ir SIF. Pamatnostādņu darbības laikā paredzēts, ka SIF īstenos programmas, kas stiprina iedzīvotāju piederību Latvijai, veicina sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un aktīvu pilsonisko līdzdalību, kā arī ceļ sabiedrības tolerances līmeni.
SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce diskusijā uzsvēra, ka šobrīd sabiedrībā teju ikviens ir saskāries ar viedokļu dažādību un pat polarizāciju – vakcinācija, vides jautājumi, kopdzīves regulācijas aspekti, patvēruma meklētāji un citi jautājumi, kas ir dienaskārtībā, tāpēc šobrīd saliedētības jautājums ir īpaši būtisks. Pūce akcentēja pilsoniski aktīvas sabiedrības nozīmi saliedētas sabiedrības veidošanā un atzina, ka cieņpilna diskusija pirms lēmumu pieņemšanas būtu viens no veidiem, kā veicināt saliedētību. Tāpat arī valsts pārvaldes institūcijām būtu jānodrošina pozitīva pieredze pakalpojumu saņemšanā, lai veicinātu uzticību valstij.
Latvijas Universitātes docents un pētnieks, filozofs un publicists Igors Gubenko norādīja, ka saliedētībai ir jāattiecas uz visiem: "Ikdienā mēs runājam par iekļaujošu saliedētību, taču tā var būt arī izslēdzoša – kādas grupas, minoritātes, atstumšana var kļūt par instrumentu saliedētības veidošanai šaurākā lokā. Lai nevirzītos uz šāda veida saliedētību, ir svarīgi saprast, cik atvērti esam tieši iekļaujošai saliedētībai."
Rīgas Stradiņa universitātes profesors, zinātņu doktors informācijas un komunikācijas nozarē un mediju eksperts Sergejs Kruks aicināja izprast dažādus mijiedarbības veidus, uzsvēra līdzdalības, izpratnes, motivācijas un atgriezeniskās saites lomu saliedētas sabiedrības veidošanā. Kruks norādīja, ka caurmērā sabiedrības attieksme pret saliedētības jautājumiem ir normāla.
Savukārt antīko zinātņu doktore, publiciste, konservatīvo domātāju portāla www.telos.lv galvenā redaktore Agnese Irbe skaidroja, ka saliedētība var būt gan morāli pozitīva, gan negatīva, piemēram, mafija vai bandītiski grupējumi, kas darbojas ļoti saliedēti, bet ar negatīvu mērķi. Viņa atzina, ka vispirms ir svarīgi definēt labu mērķi, uz ko visiem tiekties.
Diskusijā "Vienoti dažādībā: vai tas ir iespējams Latvijā?" piedalījās Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce, Rīgas Stradiņa universitātes profesors zinātņu doktors informācijas un komunikācijas nozarē un mediju eksperts Sergejs Kruks, antīko zinātņu doktore, publiciste, konservatīvo domātāju portāla www.telos.lv galvenā redaktore Agnese Irbe un filozofs un publicists, Latvijas Universitātes docents un pētnieks, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes loceklis Igors Gubenko. Diskusiju vadīja Haralds Burkovskis.
Diskusijas ieraksts pieejams SIF "YouTube" kontā: https://youtu.be/OnQRkN49yzw.
Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina efektīvu sabiedrības saliedēšanas politikas īstenošanu un sniedz nozīmīgu atbalstu nevaldības sektoram, lai stiprinātu valstisko piederību un demokrātiju, atbalstot pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību. Galvenie darbības virzieni: nevaldības sektora, mazākumtautību, ģimeņu, diasporas, sociāli neaizsargāto un mediju atbalsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!