Līdz šā gada oktobrim Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāiestrādā savos tiesību aktos direktīva par adekvātu minimālo algu, bet Latvija to vēl nav izdarījusi. Cik liela ir adekvāta minimālā alga Latvijas darba ņēmēju un darba devēju ieskatā, vai ir steidzami jāceļ arī neapliekamais minimums un kādas ir valsts budžeta iespējas izpildīt sociālo partneru vēlmes, par to 19. augusta raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu, Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes ekspertu Pēteri Leiškalnu un Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktoru Imantu Lipski.
Eiropas Padome 2022. gada 4. oktobrī pieņēma direktīvu par adekvātu minimālo algu, dodot Eiropas Savienības dalībvalstīm divus gadus, lai direktīvu transponētu savos tiesību aktos.
Dalībvalstīm, kurās ir likumā noteikta minimālā alga, ir jāievieš regulējums, lai noteiktu un atjauninātu šo minimālo algu saskaņā ar skaidru kritēriju kopumu. Tostarp paredzēts, ka likumā noteiktās minimālās algas atjaunināšana notiks vismaz reizi divos gados (vai ne vēlāk kā reizi četros gados valstīs, kurās izmanto automātisku indeksācijas mehānismu).
Tomēr jāuzsver, ka direktīvā nav noteikts konkrēts minimālās algas līmenis, kas dalībvalstīm jāsasniedz.
Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka darbinieki saņem minimālo algu atbilstošu cienīgai dzīvošanai, neatkarīgi no tā, kur tie ir nodarbināti. Sociālo partneru ieskatā minimālajai algai ir jābūt tādai, kas var nodrošināt cienīgu dzīves standartu, samazināt darbinieku nabadzību, kā arī veicināt sociālo kohēziju un augšupejošu sociālo konverģenci, un ierobežot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka, lai panāktu atbilstošu minimālās algas līmeni, tā būtu jānosaka 50% līmenī no vidējās darba samaksas valstī. Ja tiktu izpildītas arodbiedrību prasības, tad 2025. gadā minimālā alga būtu jāpaaugstina līdz 810 eiro.
Vienlaikus LBAS atzīst, ka jau 2025. gadā paaugstināt minimālo algu līdz 810 eiro būtu pārāk straujš lēciens, kas izdarītu spiedienu ne tikai uz uzņēmējiem, atsevišķu reģionu un nozaru attīstību, bet arī publisko sektoru. Tādēļ LBAS rosina 2025. gadā noteikt minimālo bruto algu 750 eiro apmērā. Arodbiedrības arī aicina vienlaikus paaugstināt divus gadus "nekustināto" neapliekamo minimumu no 500 līdz 600 eiro un pārskatīt tā piemērošanas robežas.
Savukārt darba devēji iepriekš piedāvājuši noteikt minimālo algu 40% līmenī no pēdējiem pieejamiem datiem par pilnu gadu, kas nozīmētu 40% no vidējās darba samaksas 2023. gadā – 1537 eiro, kas veido 615 eiro un ir zemāka par jau šobrīd noteikto minimālo algu Latvijā.
Tikmēr Labklājības ministrija vēl pavasarī piedāvāja kompromisu – 45% no vidējās bruto algas.
LBAS gan atzīmē, ka jau šobrīd minimālā alga Latvijā ievērojami atpaliek no Baltijas kaimiņiem. Saskaņā ar arodbiedrību vēstīto, Lietuvā panākta vienošanās par minimālās algas paaugstināšanu līdz 1070 eiro bruto mēnesī jeb 782 eiro neto. Savukārt Igaunija turpinot virzīties pēc sociālo partneru saskaņotā grafika, kas šobrīd 2025. gadam iezīmējis bruto minimālo algu 1100 eiro līmenī jeb 998 eiro "uz rokas".
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
