""Skola2030" ir izdarījusi ļoti daudzas labas lietas, bet tās dažas kļūdas ir jānovērš", tā projekta "Reformu vaig?" diskusijā pauda vēsturnieks un pedagogs Valdis Klišāns. Viņš norādīja, ka vēstures standartā vidusskolai trūkst "telpas un laika dimensiju", tādēļ skolēniem ir grūtības "salikt pasauli pa plauktiņiem". Vēstures skolotājs un viens no "Skola 2030" izstrādātājiem Ansis Nudiens piekrita, ka "standarts nav piemineklis" un to var uzlabot, tomēr atgādināja – ja skolēniem liktu mācīties pārāk daudz faktu, tad neatliktu laika to daudzpusīgai izvērtēšanai.
Jau vēstīts, ka vienas no lielākajām kaislībām kompetenču pieejas "Skola2030" ieviešanā cēlušās ap vēstures mācīšanu – vidusskolā tā vairs netiek pasniegta kā atsevišķs priekšmets, bet kopā ar virkni citu zinātņu kā ekonomika, politika, filozofija un citas. Pēc vēstures skolotāju un vēsturnieku iebildumiem Izglītības un zinātnes ministrija apņēmusies no nākamā mācību gada vēsturi kā atsevišķu priekšmetu atgriezt visu vidusskolu programmās.
Klišāns raidījumā skaidroja, ka, vēsturnieku ieskatā kļūda bijusi – gatavojot vidējās izglītības standartus praktiski nemaz nav iezīmētas "telpas un laika dimensijas": "Mēs esam vienīgā Eiropas valsts, kurai normatīvajos dokumentos nav pateikts, par ko mēs runājam vēsturē." Viņš atsaucās uz Somijas piemēru, kur nacionālajā izglītības standartā vēsturē iekļauta gan kritiskā domāšanu un līdzdalība kā to paredz kompetenču pieeja, gan arī svarīgāko Somijas vēstures jautājumu plašs apskats. Proti jauniešiem mācot gan par "zviedru laikiem", gan neatkarības karu, gan "finlandizāciju" un citām somu nacionālajai identitātei būtiskām tēmām.
Klišāns atsaucās uz savu pieredzi, pasniedzot vēsturi Teikas vidusskolā – skolēni esot teikuši, ka dzīvojot informatīvi sadrumstalotā laikmetā tieši vēsture palīdz visu "salikt pa plauktiņiem". "Man šķiet, ka ar vēstures ielikšanu daudzu sociālo zinātņu jomā, mēs vēsturi pazaudējam," viņš atzina.
Nudiens savukārt pieļāva, ka "kļūdas noteikti ir atrodamas" un pauda, ka "standarts nav piemineklis, tas nav akmenī cirsts un jebkurā gadījumā ir ik pēc pieciem, septiņiem gadiem jāver vaļā un jāvērtē". Tomēr problēma, ko "Skola2030" centusies risināt vēstures pasniegšanā ir – kā sabalansēt to, cik daudz satura iekļaut programmā, lai tas nekļūtu tikai par faktu nodošanu, kad skolēniem neatliktu laiks mācīties arī dažādas prasmes.
Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:
"Reformu vaig?" projekta diskusijas varat klausīties arī "Apple" vai "Spotify" podkāstos.
Projekta "Kas notiek izglītībā" publikāciju sēriju "Reformu vaig?" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF2023