2017. gada decembrī jeb gadu pirms Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publicēšanas ar skaļu paziņojumu pie sabiedrības nāca Rokpelnis — viņš bijis VDK aģents ar segvārdu "Miķelis". Dzejnieks atklāja, ka vairākkārt ticies ar VDK virsnieku, radošo un preses darbinieku kuratoru Juri Miļevski, kuru interesēja kolēģu – literātu – nodomi. Bet, atverot čekas maisus, Rokpeļņa kartīti sabiedrība neieraudzīja.
Zālīte pieļauj, ka ir vairāki izskaidrojumi tam, kāpēc konkrētās kartītes nav. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka, kad vervētājs jeb Miļevskis aizgāja prom no darba VDK, kartītes ar cilvēkiem, kuri bija viņa pārraudzībā, varēja tikt iznīcinātas.
Uz jautājumu, kā nākas, ka citi Miļevska savervētie aģenti tomēr atrodami kartotēkā, pētnieks norāda, ka jāņem vērā VDK arhīva jauda — ar divām "buržujkām" jeb krāsnīm iznīcināt tonnas papīra neesot nemaz tik ātri. Tāpat ir atsevišķi gadījumi, kuros nolemts, ka kādas personas kartīte jāglabā, jo var vēl noderēt, lai kontrolētu noteiktus procesus.
Kartotēkā atrodama arī kartīte ar režisores Dzintras Gekas vārdu un segvārdu "Velta", kura, kā norādīts, savervēta 1990. gadā jeb īsi pirms VDK likvidēšanas, kas notika gadu vēlāk. Taujāts, kā tas nākas, ka cilvēki, īpaši ''radošie'', tikuši savervēti laikā, kad gaisā jau virmoja brīvas Latvijas vēsmas, pētnieks kārtējo reizi norāda, ka atbildi uz šo jautājumu zina tikai divas personas — pati Geka un kartītē norādītais vervētājs Andris Nadziņš.
Režisore publiski izteikusies, ka viņu neviens nekad nav vervējis, jāatzīmē, ka arī Nadziņš medijiem norādījis, ka to nav darījis. Par savas kartītes esamību Geka uzzinājusi vēl 2002.gadā, vēlāk vērsusies arī tiesā, kura apstiprināja, ka sadarbības fakts nav konstatēts.
VDK dokumentos redzams arī kāds 1957. gada 14. maijā dzimis Valdis Valters ar segvārdu "Stīvs". Bijušais basketbolists Valdis Valters ir dzimis šajā gadā, taču citā datumā – 4. augustā. Bijušais sportists sociālajā tīklā "Twitter" ir noliedzis savu sadarbību ar VDK, jo viņa dzimšanas dati ir citi.
Valters uzsver, ka nav rakstījis nevienu ziņojumu un arī kartītē minētais vervētāja uzvārds viņam esot pilnīgi svešs. "Es brīnos par daudziem, kuri tanī laikā rakstīja par mani, bet tur nav! Mēs nojautām, kuri tie bija, un viņi arī neslēpās. Kartiņa izskatās pēc "fake"," norādīja bijušais sportists.
Zālīte norāda, ka "atslēgas punkti" uz kartītes ir segvārds, personas lietas numurs un datums, pārējās lietas var un bieži arī ir bijušas kļūdainas, bet tam neesot lielas nozīmes. Viņš gan neizslēdz iespējamību, ka kartīte var būt "falša".
Pētnieks par publiski izskanējušiem apgalvojumiem, ka daži nemaz nav neko parakstījuši un tas it kā apliecina sadarbības neesamību, norāda, ka paraksts ne vienmēr ir bijis vajadzīgs. Aģenta paraksts bija tikai viens no veidiem, kā nostiprināt notikušo "vervi".
LPSR VDK struktūra liecina, ka 5.daļa, par kuru visbiežāk runā, kad piemin radošās inteliģences sadarbošanos ar čeku, bija paredzēta "cīņai pret ideoloģisko diversiju". Tā darbojās septiņos virzienos: emigrācijas centru izstrāde, radošā inteliģence, bijušo politieslodzīto uzraudzība, reliģiskās kopienas un garīdznieki, rokrakstu un ieroču eksperti, cionisms, akadēmiskā inteliģence un studējošā jaunatne.
Pilnu Dombura sarunu ar pētnieku Zālīti vari noskatīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!