Baltijas sešdesmito un septiņdesmito gadu disidentu draudzība un partnerība sākās jau Sibīrijas spaidu darbu nometnēs. Pēc atgriešanās no gulaga likteņbiedri pagrīdes kontaktus saglabāja, un šī mijiedarbe 1979. gada augustā vainagojās ar tobrīd skandalozā un skaļā dokumenta – Baltijas hartas jeb Baltiešu memoranda – parakstīšanu. Dokumentu parakstīja 45 cilvēki, pamatā no Lietuvas, bet bija arī pieci latvieši, četri no kuriem tobrīd dzīvoja Latvijā un bija aktīvi disidentu kustības pārstāvji. Ja formāli skatās uz bijušās LPSR Valsts drošības komitejas publiskoto aģentūras kartotēku jeb tā sauktajiem čekas maisiem – trim no viņiem – Uldim Ofkantam, Ivaram Žukovskim, Jurim Ziemelim – tobrīd bija noformētas čekas aģenta kartītes.

No šiem visiem trijiem aģentiem, līdzās kartītēm, LPSR Valsts drošības komitejas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" ("Delta") ir atrodami arī ziņojumi par 70to gadu dažādiem notikumiem. Ofkants un Ziemelis ir miruši, Žukovskis jau iepriekš ir atteicies runāt ar portālu "Delfi", savukārt vēl viens no Baltijas hartas parakstītājiem Ints Cālītis piekrita "DELFI TV ar Jāni Domburu" studijā atbildēt uz jautājumiem saistībā ar ziņojumiem par viņu un citiem disidentiem, un drīzumā sekos pilns intervijas video ar viņu, kurš bija arī viens no tiem Augstākās padomes deputātiem, kas 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas neatkarību.

Cālītis intervijā nenoliedza, ka čeka uzraudzīja baltiešu disidentus arī pēc atgriešanās dzimtenē un, iespējams, arī centās virzīt šo kustību sev vēlamās sliedēs. Intervijā Cālītis gan uzsver, ka viņš uz savas ādas to neesot izjutis un darījis savu darbu, bet pieļauj, ka čekas klātbūtne procesos bija. "Tas notika ļoti profesionāli," viņš secina. "Es pieļāvu situāciju, ka kāds no maniem biedriem ir saistīts ar čeku. Nevarēju izskaitļot. Es arī dikti neuzspiedu uz to ziņošanu. Es sapratu, ka vienalga čeka tam, ko es daru, seko. Kas dara, kas seko, kas informāciju sniedz, tas man likās otršķirīgi. Es daru, ko daru, un neskatos uz to. Tāds liktenis, tur neko nevar darīt. Gunārs Astra jau arī precīzi pateica pēc viņa otrā aresta, ka neko neparakstīs, ja gribam izmantot viņa zināšanas, fenomenālo atmiņu, viņš – lūdzu, nāciet, bet pats neko nedarīšu," atceras Cālītis.

Disidents par disidentu

Čekas aģentu ziņojumu atreferējumu datubāzē "Delta Latvija" var atrast desmitiem ierakstu par un ap disidentiem, viņu plāniem un tikšanās reizēm, turklāt bieži vien ziņotāji ir paši disidenti, kuri sevi uzraugošajiem čekistiem izklāstījuši savu šķietamo sabiedroto ieceres.

Piemēram, 1976. gadā, tikai pusotru mēnesi pēc jau aprakstītās disidentu tikšanās pie Ernesta Laumaņa kapa viena no tikšanās dalībniekiem Viktora Kalniņa mājvietā notika kratīšana. Pret viņu arī bija ierosināta čekas operatīvās izpētes lieta ar nosaukumu "Nacionālists". Informācijas vākšanā, lai sagatavotos šim notikumam, iesaistīts teju vai rekordskaits - seši - čekas aģenti. Gan kontekstā ar Laumaņa kapu jau minētie "Ozols", kura aģenta kartītē ir disidenta Uldis Ofkanta vārds un "Pols", kas kartītē fiksēts kā disidents Ivars Žukovskis, gan tādi, kuru uzvārdi skaļi nosaukti nav joprojām.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!