Foto: DELFI

Aktīvs komjaunietis, Vēstures fakultātes students un vienlaicīgi arī Valsts drošības komitejas (VDK) aģents ar segvārdu Štirlics. Vairāku sīkpartiju līdera un "eiroskeptiķa" Normunda Grostiņa vārds parādās ne tikai pirms kārtējām velēšanām saistībā ar skaļiem paziņojumiem, bet arī VDK aģentu uzskaites žurnālos. Lai arī nav saglabājusies aģenta Štirlica kartīte, par viņa darbību aģenta statusā stāsta astoņi ziņojumu atreferējumi, kuros aģents ziņo gan par kursabiedriem augstskolā, gan trimdas latviešiem.

Pēc ilgstošiem portāla "Delfi" mēģinājumiem sazināties ar Grostiņu un noskaidrot viņa versiju par iespējamo saistību ar VDK Grostiņš īsziņā atbildēja, ka ar VDK nav sadarbojies.

Kartītes nav, ir ziņojumi

2018. gada decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā
publicētais VDK izslēgto aģentu un rezidentu arhīva un darba lietu reģistrācijas un nenotikušo vervēšanu materiālu inventārais žurnāls liecina, ka Normunds Grostiņš ir bijis VDK aģents ar segvārdu Štirlics un personīgās lietas numuru "20197". Viņa personīgā lieta arhīvā ir nodota 1989. gada februārī. Ieraksts žurnālā liecina, ka aģents ir vervēts VDK 5. daļā.

Savukārt VDK aģentūras reģistrācijas žurnālā lasāms, ka 1983. gada februārī savervēts aģents Štirlics un vervēšanu veicis VDK 5. daļas 7. nodaļas darbinieks Guntis Indriksons. Arī šeit parādās aģenta personiskās lietas numurs "20197". Kā liecina LPSR VDK struktūra, 5. daļa bija paredzēta cīņai pret ideoloģisko diversiju, bet 7. nodaļa – darbam ar akadēmisko inteliģenci un studējošo jaunatni.

LNA norāda, ka VDK izslēgto aģentu un rezidentu arhīva un darba lietu reģistrācijas un nenotikušo vervēšanu materiālu inventārajā žurnālā ir fiksēts datums, kurā attiecīgā aģenta darba lieta tiek nodota arhīvā, aģenta arhīva un personas lietas numurs, VDK struktūrvienības nosaukums, kas nodeva arhīvā attiecīgos dokumentus, norādīta aģenta kategorija un pseidonīms, kā arī viņa īstais vārds. Te arī norādīts termiņš, līdz kuram attiecīgā aģenta dokumenti ir jāglabā arhīvā, kā arī atzīmes par šo dokumentu iznīcināšanu vai citām darbībām ar to. Žurnāla titullapā ir minēts, ka tas ir 13. sējums. Pēc arhīva rīcībā esošās informācijas, izslēgtās aģentūras žurnāli bija to dokumentu skaitā, kas 1980. un 1990. gadu mijā tika izvesti uz Krieviju, un šis 13. sējums Latvijā, visticamāk, palicis nejaušības dēļ.

Savukārt VDK aģentūras reģistrācijas žurnālos ir fiksēti tikai savervēto aģentu pseidonīmi un lietu numuri, taču tajos nav atrodami aģentu īstie vārdi. Tādēļ šajos žurnālos reģistrētos aģentus ir iespējams identificēt tikai ar citu dokumentu – piemēram, aģentūras kartotēku, izslēgtās aģentūras reģistrācijas žurnālu, operatīvo lietu dokumentu – palīdzību.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!