Tas, ka darbs daudzās nozarēs Latvijā apstāsies, bija skaidrs jau pašā pandēmijas sākumā – jau 2020. gada 16. martā premjers Krišjānis Kariņš (JV) informēja iedzīvotājus, ka valdība strādā pie dīkstāves pabalstu mehānisma. Valdība aši izstrādāja mehānismu, lai sniegtu atbalstu tiem, kuriem pandēmijas dēļ vairs nebija iespējas strādāt, taču gandrīz katru otro nedēļu regulējumu nācās papildināt, jo izrādījās – kāda nozare bija "palikusi aiz borta". Lai arī tūrisma nozare atbalstu saņēma gandrīz acumirklīgi, nozares pārstāvji valdībai regulāri uzsvēra, ka tas nav bijis pietiekams.

Iebildumus cēla arī citi – skaistumkopšanas nozare, kuru smagi skāra ierobežojumu otrais vilnis, atsevišķi ēdināšanas uzņēmumi, kuri cēla trauksmi par iespējamiem "caurumiem" atbalsta programmās. Der gan piebilst, ka Valsts kontrole pērn novembrī savā revīzijā norādīja, ka tās revidenti nav saskatījuši būtiskus trūkumus dīkstāves pabalstu piešķiršanā, tiesa, revīzijā tika secināts, ka zināmas grūtības pabalsta saņemšanā varētu būt pašnodarbinātajiem.

Vien pirms gada Līga Neilande bija diezgan droša un ar abām kājām stāvēja vietā, kur vēlējās atrasties. Līga ir gide un pirmos soļus profesijā spēra pirms vairāk nekā septiņiem gadiem, un ir strādājusi dažādās vietās – no muzejiem līdz Vecrīgas senatnīgajām ieliņām.

Ja tev jautātu "Kas ir Līga" – ko tu atbildētu?

Es esmu cilvēks, kas cenšas savu dzīvi dzīvot tā, lai lielāko laika daļu darītu to, kas sagādā prieku. Man tās ir dažādas radošas lietas, tekstu rakstīšana, dziesmu radīšana, aktīvs dzīves veids, dārzniecība, kā arī gida darbs, kas man reiz bija. Es esmu cilvēks, kas mēģina papildināt un pārbaudīt savas zināšanas, jo tādā veidā jūtos dzīva. Tas mani visvairāk saistīja gida darbā.

Vai tagadējā normālā ikdiena ir salīdzināma ar to, kas bija pirms gada?

Man bija diezgan skaidrs, kurp es eju. Es nemitīgi centos papildināt savas zināšanas, sekot līdzi aktualitātēm vairākās jomās, centos piedāvāt viesiem kvalitatīvu produktu, bet nu to vairs darīt nedrīkst. Šobrīd esmu sākusi strādāt jaunā darbā, jo nācās pārkvalificēties. Diemžēl, kā mūsu dārgais finanšu ministrs Jānis Reirs to rosināja, gribot negribot – nācās. Esmu iemesta pilnīgi jaunā darba vidē un mācos lietas, ko es nekad neesmu darījusi. Šis ir pirmais punkts manā dzīvē kopš augstskolas pabeigšanas, kad darba ziņā atrodos pilnīgi ārpus savas komforta zonas. No tā es iegūstu daudz, bet tajā pašā laikā tas neizbēgami iedragā manu pašapziņu, jo man darba ziņā ir augstas prasības pret sevi.

LIAA pabalsti tieši tūrisma nozarei?

Jā, tūrisma nozares pārstāvjiem bija iespēja pieteikties LIAA pabalstam. Viņi bija ļoti laipni un pretimnākoši. Tas bija vasaras sākumā.

Jūnija beigās lēnām varēja atsākt vadīt tūres, protams, ievērojot visus ierobežojumus. Tūristu bija stipri mazāk. Es negribu samelot par konkrētiem cipariem, bet statistika liecināja, ka tūristu skaits pret iepriekšējo vasaru ir ievērojami krities. Jūlijs un augusts pagāja diezgan lēni. Lai gan strādāt drīkstēja, ienākumi bija ievērojami mazāki, bet izdevumi, protams, nesamazinājās. Laikam ritot, arvien vairāk valstu iekļuva "sarkanajā zonā". Pēdējās dienās, kad strādāju, pie mums brauca viesi tikai no Somijas un Lietuvas. Septembrī ierobežojumu dēļ viss apstājās pavisam, un tam sekoja milzīga neziņa.

Tad nāca pārkvalifikācija?

Jā, tad nāca pārkvalifikācija. Sākumā negribēju par to pat domāt, jo mans darbs man tiešām patika un, cerams, arī sanāca.

Kad parādījās finanšu ministra izteikumi, ka dažām nozarēm vajadzētu vienkārši pārkvalificēties, bet daudziem citiem pašnodarbinātajiem, kas pelna visnotaļ maz, vajadzētu nonākt sociālo iestāžu uzraudzībā, – tas bija kā pļauka daudzu sejās.

Esmu ieguldījusi laiku un naudu savā izglītībā. Es cenšos piedāvāt kvalitatīvu produktu. Tūrisms ir viena no tām nozarēm, kas Latvijai līdz šim ienesa diezgan daudz naudas. Manuprāt, būtu labi, ja cilvēki, kas ienes daudz naudas mūsu valsts budžetā [tūristi], būtu apmierināti, ja viņi tiktu izglītoti, ieinteresēti mūsu valstī, tās vērtībās un kultūrvēsturē. Tas ir viens no veidiem, kā viņiem pateikties. Ne velti ir tāds vārds "viesmīlība".

Kad pēkšņi pasaka, ka tas nav bijis svarīgi un "pārkvalificējies, nāks citi gidi", tas ir kā spļāviens sejā veselai nozarei. Tāpat kā situācija ar pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmumiem. Daudzi no viņiem, ja runājam, piemēram, par kultūru, palīdz mums pārciest šo laiku. Ko jūs darāt mājās pandēmijas laikā? Baudāt seriālus, filmas, grāmatas un mūziku?

Kad pēkšņi tiek pateikts, ka šiem cilvēkiem [radošu darbu autoriem] vajadzētu būt sociālo dienestu uzraudzībā vai darīt kaut ko citu, tas ir augstākā mērā aizvainojoši. It kā ar zemo atalgojumu nepietiktu.

Par pārkvalifikāciju runājot – laiks gāja, apkures sezona sākās un iekrājumi sāka iet uz galu, un es sapratu, ka jāsāk darīt kaut ko jaunu. Arī, lai beigtu sevi šaustīt un gaidīt brīnumu. Man ļoti paveicās, ka mani kāds draugs pilnīgi negaidīti informēja, ka Leļļu teātris meklē jaunu darbinieku. Es sacīju, ka nekad agrāk neko tādu neesmu darījusi, bet aizgāju uz pārrunām, un mani pieņēma. Man ļoti paveicās, jo es tieši ielēcu tajā vilcienā. Darbs nāca kā svētība.

Sāku lēnā garā apgūt jauno arodu, bet parādījās jauni ierobežojumi, kuru dēļ īsti nevaru apgūt darbu tik lielā mērā, cik vajadzētu, kas vairo stresu, jo tas palēnina mācību procesu, un arī teātrim tas nav izdevīgi.

Vai no valsts puses bija iniciatīvas, lai palīdzētu pārkvalificēties, piemēram, kursi?

Īsti nebija. Bija finansiālā atbalsta mehānismi, kas ļoti palīdzēja, it īpaši šobrīd, kad tos palielina. Pieļauju, ka daudziem cilvēkiem tagad ir daudz vieglāk nekā pavasarī, kad pabalsti bija mazāki (protams, atkarībā no nomaksātajiem nodokļiem). Taču tādu palīdzības mehānismu, ko tagad darīt cilvēkiem, kas strādā tūrisma nozarē, nebija. Vismaz es tādus neredzēju. Varbūt esmu ko palaidusi garām. Pašā gidu iekšējā komūnā viens otru uzmundrināja, bet no valsts tāda rakstura atbalstu nejutu.

Talkā nāca brīvprātīgās aptaujas par mentālo veselību Covid-19 krīzes laikā, kuras saņēmu e-pastā, jo biju pieteikusies atbildēt uz pāris jautājumiem. Tas palīdzēja grūtākajos brīžos novērtēt savu emocionālo stāvokli.

Kā vispār redzi tūrisma nākotni?

Daudzi cilvēki būs pārkvalificējušies. Pirms gada nešķita, ka cilvēki varētu neceļot un neiet uz muzejiem. Daudzi cilvēki darīs kaut ko pilnīgi citu.

Šie cilvēki atgriezīsies?

Es domāju, ka lielākā daļa neatgriezīsies savā sākotnējā amatā. Iespējams, cilvēkiem ir jauns darbs. Vai viņiem pietiks laika apmeklēt lekcijas un kursus, lai nokārtotu licenci? Nezinu. Nav skaidrs, vai gida licences iegūšanas procesu nesarežģīs. Ir skaidrs, ka nozarē nāks iekšā jauni profesionāļi, ka kaut kas mainīsies visā sistēmā. Es domāju, ka valsts ir pati sev nedaudz iegriezusi kājā ar to, ka pazudīs tik daudzi strādāt griboši cilvēki. Vai es redzu nākotni tūrismam? Jā, tūrisms atgriezīsies, bet vai tas būs šogad? Par to es šaubos.

Kā vari salīdzināt savu finansiālo situāciju starp 2020. gada 1. martu un 2021. gada 1. martu?
Mana mājsaimniecība sastāv no diviem cilvēkiem — es dzīvoju kopā ar draugu. Pērn februārī mēs bijām aizbraukuši atvaļinājumā, no kura atgriezāmies marta sākumā. Es varēju atļauties tajā brīdī aizceļot atvaļinājumā, diži nedomājot, kur iešu ēst, vai pietiks visam nauda. Šobrīd, pat ja atsāktos tūrisms, es īsti neredzu tādu iespēju, ka varētu atļauties ceļot, apmeklēt baseinu, sporta zāli, iegādāties labus apavus — bonusus, kurus es agrāk varēju ar savu algu atļauties. Es agrāk varēju palīdzēt finansiāli saviem vecākiem, vai draugiem, ja radās tāda nepieciešamība. To es pērnajā martā varēju, taču tagad es šādu iespēju neredzu. Drīzāk es kādā brīdī varētu būt tā, kurai nepieciešams lūgt palīdzību, ja atgadītos kas neparedzams. Kad tu esi pāris gadus stāvējis uz savām kājām, tad atsākt lūgt palīdzību ir ļoti grūti.

Kristīne norādīja, ka pavasarī saņēmusi tobrīd maksimālo summu – 700 eiro. Viņa arī atzina – ja nebūtu valsts noteikto atbalsta "griestu", tad saņemtā summa, balstoties uz maksātajiem nodokļiem, būtu bijusi lielāka.

Kristīne arī interesējās par iespējām pārkvalificēties, bet piedāvātās profesijas bijušas tādas, ar kurām viņa nav spējusi identificēties.

Krietni skaudrāku stāstu pieredzēja Ieva, kura strādā kā pašnodarbināta gide. Viņa norādīja, ka pērn divus mēnešus saņēmusi valsts atbalstu, taču 2020. gadā nav bijis neviena pasūtījuma, tādēļ rudenī viņa nekādu pabalstu vairs nav saņēmusi. Viņa arī zvanījusi uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), taču tur uzzinājusi, ka viņa kā pašnodarbināta persona konkrētajā gadījumā nekvalificējas bezdarbnieka statusam. Ieva arī uzsvēra, ka viņai nav tikusi piedāvāta iespēja pārkvalificēties.

Turpretim Andris (vārds mainīts) ir gids un tulks ar pārdesmit gadu stāžu. Viņš kā lielāko problēmu izcēla birokrātisko nodokļu sistēmu, kas pašnodarbinātajiem apgrūtina norēķinus+ ar valsti.

Līdzīgas sūdzības ir Baibai, kura uzskata, ka LIAA pabalsta saņemšana bijusi sarežģīta, bet dīkstāves pabalsts ticis aprēķināts pēc 2020. gada ienākumiem, kas tūrisma nozarē strādājošajiem bija krietni mazāki nekā citos gados. Arī Baiba ir vīlusies pārkvalificēšanās iespējās.

Savukārt informatīvajā ziņojumā par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju ieviešanas statusu lasāms, ka Labklājības ministrija Finanšu ministrijai atzinusi, ka 2022. un 2023. gadā nepieciešams turpināt finansiāli atbalstīt pārkvalifikāciju, vidēji tai rodot 13 miljonus eiro gadā. Līdz šim bezdarbnieku izglītības atbalsta jomā ir noslēgti līgumi 25,3 miljonu eiro apmērā, bet maksājumi veikti vien 4,2 miljonu eiro apmērā.

Covid-19 krīzes pārvarēšanai gada laikā līdz šī gada februāra vidum kopumā iztērēti 1,749 miljardi eiro, taču šī summa aug ik nedēļu atkarībā no valdības pieņemtajiem atbalsta pasākumiem. Starptautiskajos finanšu tirgos Latvija kopumā piesaistījusi 2,230 miljardus eiro. Īpaši būtiski šie aizņemtie līdzekļi būs 2021. gadā, jo budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atlikums ir vien 77,6 miljoni eiro.

Lauvas tiesa jeb 406,36 miljoni eiro no šiem līdzekļiem novirzīti Satiksmes ministrijai un tās kontrolētajām kapitālsabiedrībām. Proti, 250 miljoni eiro tika AS "airBaltic", seši miljoni – VAS "Latvijas Gaisa satiksme", 49,9 miljoni eiro – lidostai "Rīga", bet vēl 32,4 miljoni eiro atvēlēti VAS "Latvijas dzelzceļš". Visiem šiem uzņēmumiem bija nepieciešams palielināt pamatkapitālu, lai tie spētu pārdzīvot Covid-19 krīzes laiku.

Veselības ministrija Covid-19 seku likvidēšanai pagaidām iztērējusi 192 miljonus eiro, no kuriem, piemēram, 40,3 miljoni eiro iztērēti medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei, operatīvā datu paneļa izveidei un piemaksām par observācijas gultām un intensīvās terapijas gultām, bet 69,3 miljoni eiro, lai nodrošinātu piemaksas šī gada pirmajos trīs mēnešos atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā. Nauda novirzīta arī vakcinācijai, IT risinājumiem un citām sabiedrības veselībai būtiskām lietām. Savukārt Veselības ministrijas kontrolētajām slimnīcām kopā novirzīti 52,4 miljoni eiro.

Labklājības ministrija Covid-19 seku likvidēšanai raksta tapšanas brīdī bija novirzījusi 329,08 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa jeb 182,08 miljoni eiro atvēlēti 500 eiro atbalstam par katru audzināšanā esošo bērnu. Savukārt 67,6 miljoni eiro novirzīti slimības palīdzības pabalstam gada pirmajiem sešiem mēnešiem.

Ekonomikas ministrija šiem mērķiem pagaidām iztērējusi 120,6 miljonus eiro, no kuriem 59,2 miljoni eiro nepieciešami eksportējošiem nodokļu maksātājiem un atbalstam tūrisma nozarei, bet 50 miljoni novirzīti alternatīvo ieguldījumu fonda finansēšanai.

144,6 miljoni eiro atvēlēti arī finanšu institūcijai "Altum".

Zemkopības ministrija lauksaimnieku atbalstam novirzījusi 91,2 miljonu eiro, no kuriem 45,5 miljoni eiro tika izmaksāti pērn jūlijā, bet vēl 45,5 miljoni eiro atvēlēti Covid-19 krīzes seku mazināšanai un kapacitātes stiprināšanai lauksaimniecībā.

Aizsardzības ministrijai piešķirti 52,1 miljoni eiro, kas nepieciešami individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei un transportēšanai.

Valsts ieņēmumu dienestam piešķirti 204,6 miljoni eiro, lai nodrošinātu dīkstāves pabalstus.