Milzīga apjoma darbs – vēsturnieki atklāj vēl līdz šim nezināmas lietas par čeku

Latvijas nacionālā arhīva plauktos sarindota simtiem kastes ar mapēm, kurās atrodas Latvijas PSR komunistiskās partijas biedru lietas – starp tām arī personas, kas strādāja čekā. Lai mapes atlasītu, vēsturnieki vairāku gadu garumā materiālu pārskatīja un sašķiroja. Tādā veidā izdevies nonākt līdz simtiem augsta un vidēja līmeņa VDK darbinieku lietām, par kuru saistību ar čeku līdz šim vēsturniekiem nebija zināms.

Kā raidījumam skaidro Latvijas nacionālā arhīva dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadošais pētnieks Gints Zelmenis, VDK un kompartija bija cieši saistītas – visi vadošie VDK darbinieki un vairums operatīvā sastāva bija Komunistiskās partijas biedri. Tā kā arhīvā ir saglabājušies komunistiskās partijas dokumenti, no tiem ir iespējams noskaidrot lielu daļu no VDK darbinieku biogrāfijas.

Atklātie dokumenti arī sniedz informāciju par čekistiem, kas paši sēdušies uz notiesāto sola, kā arī izdevies sākt apkopot arī informāciju par īpašām VDK transporta struktūrām, kas kontrolēja lielāko Latvijas ostu un arī dzelzceļu mezglu darba uzraudzīšanu. Šīs vienības līdz sešdesmitajiem gadiem nebija pakļautas Latvijas čekai, bet gan Maskavas galvenajam VDK birojam.

Uzieti arī dokumenti no īpaša komunistiskā partijas vēstures institūta, kas apkopoja to skaitā bijušo čekistu atmiņas, un atrasts okupācijas pirmo gadu Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas vadītāja Alfona Novika rakstītais. Viņš vēlāk deviņdesmitajos gados notiesāts par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci, vēsta raidījums.

Vēsturniekiem arī izdevies arī rast izskaidrojumu tam, kāpēc daļa no čekistu kompartijas mapītēm pazudušas – 1989. gadā Centrālā komiteja pēc VDK priekšlikuma nolēmusi, ka visas Latvijas čekistu kompartijas lietas vajag centralizēt un nodot pārraudzībā Rīgā, nevis glabāt partiju nodaļās rajonos. Vēsturnieki uzskata, ka tā varētu būt kā gatavošanās, lai čekistu lietas būtu vieglāk no Latvijas aizvest uz Maskavas arhīviem, taču PSRS sabrukums notiek strauji un plāns ar arhīva izvešanu nerealizējas.

Tagad pateicoties šiem materiāliem vēsturnieki gatavo arī VDK reģionālo struktūrvienību sarakstus – mērķis ir iegūt pilnu sarakstu, uzzināt, cik tālu šāda struktūra pastāvējusi un salikt to kopā ar cilvēku biogrāfijām. Zelmanis raidījumam norāda, ka darba vēl daudz, bet pamazām arhīvs varētu sākt daļu publicēt.