Eiropas Padome mudina Latviju ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās

"Aptuveni 16% Latvijas iedzīvotāju jeb 370 000 cilvēku ir tā dēvētais nepilsoņa statuss. Neņemot vērā šo nosaukumu, kas viņus netieši izslēdz [no sabiedrības], viņiem "de facto" nav politisko tiesību kā Latvijas pilsoņiem," prezentējot ziņojumu par Latvijas nepilsoņu dalību pašvaldību dzīvē, uzsvēra kongresa viceprezidents, Francijas pārstāvis Žans Klods Frekons.

Ziņojumā teikts, ka lielākā daļa no nepilsoņiem jau ilgi dzīvo Latvijā, ir dzimuši mūsu valstī un lielākoties arī integrējušies sabiedrībā, taču, neskatoties uz to, viņiem ir liegtas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Kā norādīja Frekons, lai arī Latvijas valdība mēģina integrēt nepilsoņus, šie pūliņi tomēr nedod viņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tāpat viņš sacīja, ka Latvijas valdība uzskata par pietiekamu veikto naturalizācijas procesu, taču vairums nepilsoņu nevēlas veikt nepieciešamās procedūras.

Pēc kongresa viceprezidenta domām, ir nepieciešams citādāks ceļš, kā integrēt nepilsoņus sabiedrībā, proti, nepilsoņiem jādod tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās. Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress uzskata, ka politiskās tiesības vietējā līmenī ir jāpiešķir visiem nepilsoņiem, kā arī jāapsver iespēja piešķirt automātisku naturalizāciju vecāka gadagājuma nepilsoņiem un tiem, kas dzimuši Latvijā.

Savukārt Kastēns, piedaloties debatēs, norādījis, ka vēlēšanu tiesību piešķiršana neveicina naturalizāciju, kā piemēru minot situāciju Igaunijā, kurā pēc vēlēšanu tiesību piešķiršanas nepilsoņiem naturalizēto iedzīvotāju skaits ievērojami kritās, sacīja ministrs.

Ministrs arī norādīja uz vairākām nepilnībām Francijas pārstāvja ziņojumā, piemēram, uz apgalvojumu, ka nepilsoņiem Latvijā liegts gandrīz viss, kas pieejams pilsoņiem, uzsverot, ka nepilsoņiem liegta tikai piedalīšanās vēlēšanās un darbs civildienestā. Ministrs oponēja arī apgalvojumam, ka Latvijā naturalizācija notiek lēni, norādot, ka kopš 1995.gada Latvijā naturalizēti vairāk nekā 130 000 cilvēku.

Kastēns neatbalstīja arī viedokli, ka iemesli, kādēļ cittautieši atsakās naturalizēties, bieži vien ir psiholoģiski, atsaucoties uz Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta veikto pētījumu, kas atklājis, ka galvenie cēloņi slēpjas motivācijas trūkumā, nepietiekamās valodas zināšanās. Daudzi cittautieši nevēlas iziet naturalizācijas procedūru un liela daļa nepilsoņa statusu uzskata par priekšrocību, kas, piemēram, ļauj bez vīzas doties uz Krieviju, norādīja ministrs.