Jaunais Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, kurš darbu sāks 2.aprīlī, savas darbības sākumā galveno uzmanību pievērsīs trim lietām – jaunajiem medijiem un sociālajiem Jaunais Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, kurš darbu sāks 2.aprīlī, savas darbības sākumā galveno uzmanību pievērsīs trim lietām – jaunajiem medijiem un sociālajiem tīkliem, imigrantu tiesībām un piecām valstīm, kuru iedzīvotāju sūdzības pārplūdina Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT).tīkliem, imigrantu tiesībām un piecām valstīm, kuru iedzīvotāju sūdzības pārplūdina Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT).
Muižnieks pastāstīja, ka, sākot jaunos pienākumus, viņam paredzētas vairākas iepazīšanās vizītes ar struktūrvienību vadītājiem Eiropas Padomē, ECT, direktorātos un vietējo pašvaldību kongresu. Tāpat viņam jāgatavojas EP prezidentūras rīkotajai konferencei par tiesu reformu, kas notiks aprīļa vidū.
"Jāizdomā, kāds varētu būt cilvēktiesību komisāra pienesums tiesas darba atslogošanā un efektivitātes uzlabošanā," sacīja Muižnieks.
Pašlaik tiek plānotas arī pirmās komisāra vizītes uz valstīm, taču, tā kā tās vēl nav informētas par gaidāmo vizīti, Muižnieks neatklāja, kuras valstis apmeklēs vispirms.
"Es sākšu ar tām valstīm, kurās iepriekšējais komisārs ir bijis sen, pirms kādiem pieciem gadiem," vien atklāja komisārs.
Runājot par prioritātēm jaunajā amatā, Muižnieks informēja, ka pašlaik galveno uzmanību pievērsīs jaunajiem medijiem un sociālajiem tīkliem. "Būs liela konference, prāta vētra ar pašmāju ekspertiem un nozares ekspertiem," teica komisārs.
Tāpat Muižnieks savā darbībā pievērsīsies migrācijas un cilvēktiesību jautājumiem.
"Pašlaik migrācija tiek kriminalizēta, migrantus, ierodoties valstī, uzreiz ievieto īslaicīgās aizturēšanas iestādēs. Migrantiem ir minimālas tiesības, īpaši neaizsargāti ir bērni, kas ir vieni paši ieceļojuši citā valstī," problēmu ieskicēja komisārs.
Tādēļ komisāru interesē, kādas ir aktuālās problēmas un apstākļi patvēruma meklētāju centros. "Centrālaustrumeiropa kļūst no emigrācijas par imigrācijas valstīm," vēl piebilda Muižnieks.
Komisārs pievērsīs uzmanību arī piecām valstīm, no kurām ir aptuveni 60% sūdzību ECT. Tās ir Krievija, Ukraina, Rumānija, Turcija un Itālija, kā arī no tām daudz neatpaliek Bulgārija.
"Esošais komisārs pievērsa uzmanību cēloņiem Krievijā, Ukrainā un Turcijā. Es pievērsīšu uzmanību tam, kādēļ tik daudz lietu nāk no Rumānijas, Itālijas un Bulgārijas," pastāstīja Muižnieks.
Uz jautājumu par nepilsoņu tiesībām Latvijā un Igaunijā, par kuru pārkāpumiem ik pa laikam izskan paziņojumi no Krievijas, Muižnieks atbildēja, ka Latvija nebūs viena no pirmajām valstīm, kuras viņš apmeklēs.
Vienlaikus komisārs uzsvēra, ka aktuālāks par nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības viņam šķiet jautājums par bērniem nepilsoņiem. "Es ceru, ka Latvija šo jautājumu risinās jau pirms manas vizītes," izteicās Muižnieks.
Jau vēstīts, ka Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja jauno cilvēktiesību komisāru – Latvijas pārstāvi Nilu Muižnieku – ievēlēja 24.janvārī. Muižnieks amatā ievēlēts uz sešiem gadiem.
Kopš 2006.gada komisāra amatu ieņēma Tomass Hammarbergs no Zviedrijas.
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs ir neatkarīga amatpersona, kuras uzdevums ir veicināt cilvēktiesību ievērošanu EP dalībvalstīs. Komisāra amats ir dibināts 1999.gadā. Komisārs neizskata individuālas sūdzības par cilvēktiesību pārkāpšanu.
Muižnieks savulaik bijis īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, kā arī bijis ilggadējs Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!