EP ģenerālsekretārs bažījas par Latvijas deputātu lielo imunitāti  (19)

Jaglanns uzsvēra, ka parlamentam ir jābūt brīvam, bet ne tādam, kurš slēpjas aiz šīs imunitātes. Rinkēvičs norādīja, ka valdošā koalīcija jau vēlējusies mazināt parlamentāriešu imunitāti, taču opozīcija nav ļāvusi virzīties uz priekšu šajā jautājumā. Ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka Latvijai nāksies atgriezties pie lēmuma par Saeimas deputātu imunitātes mazināšanu.

Šis jautājums aktualizēts arī tikšanās laikā ar Saeimas EP Parlamentārās Asamblejas (PA) Latvijas delegāciju, informēja delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (RP). Viņa skaidroja, ka iepriekš Satversmes grozījumiem nav izdevies iegūt divu trešdaļu klātesošo deputātu vairākumu. Deputāte netieši atzina, ka šis jautājums parlamenta sēdē varētu tikt skatīts vasaras beigās vai rudenī, jo pašreizējā Saeimas sesijā diezin vai to izdosies sakārtot.

Lībiņa-Egnere plāno par šo jautājumu vēlreiz runāt Saeimas Juridiskajā komisijā, un viņa pieļauj dažādus risinājumus. Piemēram, šoreiz izskatīšanai parlamentā varētu virzīt konstitūcijas grozījumus, kuri skars tikai imunitātes jomu. Iepriekšējā reizē līdz ar izmaiņām administratīvo sodu imunitātes jomā Satversmes grozījumu likumprojektā bija paredzēts arī atcelt Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu aizklātu ievēlēšanu.Tāpat EP ģenerālsekretārs atkārtoti pauda bažas par lielu nepilsoņu skaitu Latvijā, savukārt Rinkēvičs uzsvēra, ka naturalizācijas process Latvijā ir pietiekami labi organizēts un tas, vai kļūt par valsts pilsoņiem un iet naturalizācijas ceļu, ir pašu nepilsoņu lēmums.

Tikšanās laikā Rinkēvičs ar EP ģenerālsekretāru pārrunāja arī EP reformu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas reformu. Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu EP reformai, lai organizācija vairāk atbilstu tās risināmajām problēmām - cilvēktiesību, demokrātijas principu un likuma varas ievērošanai. Rinkēvičs pauda bažas par EP principu ievērošanu Krievijā un Ukrainā, kur pēdējā laikā šo vērtību ievērošana esot problemātiska.

Arī EP ģenerālsekretārs atzina, ka lielā daļā dalībvalstu vēl aizvien ir problēmas ar šīm vērtībām.

Jaglanns uzsvēra, ka Latvija ir būtiska EP dalībvalsts, ko apliecina arī Nila Muižnieka kļūšana par EP cilvēktiesību komisāru.

Kā ziņots, pirmdien oficiālā vizītē ieradies Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Tūrbjērns Jaglanns, kurš Latvijā uzturēsies līdz 5.jūnijam.

Jaglanns par Eiropas Padomes ģenerālsekretāru tika ievēlēts 2009.gadā, un šī būs pirmā viņa vizīte Latvijā kopš stāšanās amatā. Iepriekšējā Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vizīte Latvijā notika 2001.gada maijā, kad šo amatu ieņēma Valters Švimmers. Uzturot dialogu ar Eiropas Padomes dalībvalstīm, ģenerālsekretārs regulāri apmeklē dalībvalstis un tiekas ar to amatpersonām.