Latvijā aktuālākā problēma cilvēktiesību jomā joprojām ir lielais bērnu nepilsoņu skaits, piektdien atzina Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.
Lūgts salīdzināt cilvēktiesību problemātiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Muižnieks norādīja, ka Latvija bērnu nepilsoņu skaita ziņā izceļas uz abu pārējo Baltijas valstu fona.
"Ja Igaunijā ir aptuveni tūkstotis bērnu nepilsoņu, tad Latvijā bērnu nepilsoņu skaits sasniedz deviņus tūkstošus. Savukārt Lietuvā šī problēma nav aktuāla," viņš pastāstīja.
"Jautājumu par bērniem nepilsoņiem esmu cilājis jau 15 gadu," atgādināja Muižnieks, tiekoties ar žurnālistiem Nīderlandes pilsētā Hāgā, kur notiek konference par cilvēktiesību nākotni Eiropā.
Savukārt Lietuvā, pēc Muižnieka teiktā, viens no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem bija slepenu cietumu pastāvēšana, kurus Lietuva bija izveidojusi sadarbībā ar ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi (CIP). Šīs ieslodzījuma vietas, par kuru pastāvēšanu nezināja pat Lietuvas augstākās amatpersonas, bija paredzētas tiem, kurus CIP uzskatīja par teroristiem. Parlamenta izmeklēšanā Lietuvā tika konstatēts, ka šādas ieslodzījuma vietas bijušas divas, taču netika atrasti pierādījumi tam, ka šajā cietumā kāds ir bijis ieslodzīts, lai gan viena no "Al Qaeda" līderiem Abu Zubaidas advokāti apgalvo, ka viņš ir turēts slepenā CIP cietumā Lietuvā.
Turklāt, pēc komisāra sacītā, Lietuvā aktuāls jautājums ir čigānu (romu) tautības iedzīvotāju cilvēktiesību aizsardzība, kas ir saistāms ar lielo čigānu kopienu šajā Baltijas valstī. Arī Latvijā čigānu cilvēktiesību jomā ir pārkāpumi, taču ne tik lielā mērā kā Lietuvā, piebilda komisārs.
Starp citām Latvijas problēmām cilvēktiesību jomā Muižnieks minēja sliktos apstākļus ieslodzījuma vietās, ilgos tiesvedības procesus un tiesnešu kļūdas, kas, pēc viņa norādītā, tiek pieļautas sliktas likumu un starptautisko tiesību interpretācijas dēļ.
Uz žurnālistu jautājumu par krievvalodīgo problēmu Latvijā Muižnieks atbildēja, ka krievvalodīgie ir ļoti dažādi, bet asimilācija notiek lēni.
"Domāt, ka Latvija kļūs etniski viendabīga, ir nereāli. Visas Austrumeiropas valstis kļūs par migrācijas valstīm. Ja Latvija turpinās ekonomiski attīstīties, tas ir tikai laika jautājums, kad sāksies migrantu pieplūdums," prognozēja komisārs un piebilda, ka nākotnē lielākā ietekme uz migrācijas procesiem būs uzņēmējiem, nevis cilvēktiesību aktīvistiem.
Viņš arī atzina, ka imigrācija Latvijā radīs jaunas problēmas un izaicinājumus cilvēktiesību jomā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
