Valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja vēstules projektu Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai par ārpuskārtas konverģences ziņojuma pieprasīšanu, kas nepieciešams, lai Latvija tiktu uzaicināta pievienoties eirozonai.
Ziņojumā tiks izvērtēta Latvijas ekonomikas rādītāju atbilstība noteiktajiem Māstrihtas kritērijiem. Savukārt gala lēmumu par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai vēlāk pieņems Eiropas Padome.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) valdības kolēģus brīdināja, ka šis ir tikai tehnisks lēmums, jo priekšā vēl ir būtisks politiskais lēmums, kas nozīmē, ka būs jāstrādā ar Eiropas valstīm, lai tās Latvijas pievienošanos atbalstītu politiski. Ārlietu ministram pievienojās arī premjers Valdis Dombrovskis (V), kurš stāstīja, ka, lai gan Māstrihtas kritēriju izpildes ziņā izskatāmies pārliecinoši, tas aizvien ir tikai pirmais solis. Nākamajos mēnešos viena no būtiskākajām Latvijas prioritātēm gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā būs panākt, ka arī politiskā ziņā mums nerastos problēmas pievienotos eirozonai.
Latvijas pieteikuma vēstuli parakstīja premjers, finanšu ministrs Andris Vilks (V) un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics.
Vilks žurnālistiem uzsvēra, ka lielākā Latvijas problēma, runājot par Māstrihtas kritērijiem, vienmēr ir bijusi inflācija, kas bijusi neadekvāti augsta. "Tagad esam nostabilizējušies, dažus gadus atpakaļ inflācija vēl bija 15-16%, tagad tikai 2%, un tā turpinās kristies".
Vilks arī norādīja, ka Māstrihtas kritērijus izpildām ar uzviju, un patlaban Eiropā ir tikai dažas valstis, kas to spēj izdarīt - Luksemburga, Austrija, Igaunija un Latvija. Tāpat ministrs uzsvēra, ka "šodien ir ļoti svarīgs brīdis, un, lai gan, it kā diena ir parasta, pēc vairākiem gadiem šo datumu atcerēsies".
Savukārt Rimšēvičs norādīja, ka "šodiena uzliek par pienākumu turpināt skaidrot Latvijas iedzīvotājiem, kādi būs eiro ieguvumi un nākotne. To, kā mainīs un konvertēs mēs vēl paspēsim izskaidrot, taču šīs straujās virzības rezultātā esam palikuši parādā Latvijas sabiedrībai vienkāršu un skaidru komunikāciju par eiro ieviešanu".
Plānots, ka finanšu ministrs jau otrdien dosies uz Briseli, lai informētu attiecīgās ES institūcijas par konverģences ziņojuma pieprasīšanu un iesniegtu Latvijas pieteikuma vēstuli.
Konverģences ziņojuma pieprasīšana ir solis ceļā uz Latvijas pievienošanos eirozonai. Ja EK un ECB ekspertu atzinums būs Latvijai labvēlīgs, gala politiskais lēmums par Latvijas uzaicināšanu iestāties eirozonā būs jāpieņem Eiropas Padomei šā gada jūlijā.
Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā, un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.
Pašlaik Latvija ir vienīgā ne-eirozonas dalībvalsts, kas kvalificējās dalībai eirozonā ar 2014.gada 1.janvāri.
"Delfi" aptaujātie eksperti iepriekš uzsvēruši, ka, vērtējot pašreizējos makroekonomikas rādītājus, nav nekādu šaubu par to, ka Latvija šovasar un arī ilgtermiņā spēs izpildīt Māstrihtas kritērijus un pievienosies eirozonai.
Visticamāk, arī neviena dalībvalsts Latvijas ceļu uz eiro necentīsies bloķēt kādu politisku iemeslu vadīta.
Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā noteikts 2014.gada 1.janvāris.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinājis Eiro ieviešanas likumu. Likumu Saeima pieņēma 31.janvārī, pēc dažu stundu debatēm atsaucoties premjera Valda Dombrovska ( V) aicinājumam balsot atbildīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
