Latvijas 'Nepilsoņu kongress' ES līderiem prasa palīdzību minoritāšu problēmās  (244)

Jau vēstīts, ka piektdien Latvijā uz svinībām saistībā ar valsts iestāšanos eirozonā ierodas Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuēls Barrozu un Eiropas Padomes prezidents Hermans van Rompejs. NK pārstāvji norādījuši, ka "šajos eirosvētkos jārunā arī par problēmām".

Vēstulē augstajām amatpersonām no Briseles, ko ir parakstījusi NK valdes priekšsēdētāja Jeļizaveta Krivcova, tiek atgādināts, ka Eiropas integrācija ir plašs process, balstīts ne tikai uz ekonomikas, bet arī uz vispārējām vērtībām – demokrātisku līdzdalību un augstiem standartiem cilvēktiesību jomā.

"Neraugoties uz to 300 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir liegta iespēja balsot un līdz ar to arī piedalīties Eiropas kopīgās nākotnes veidošanā. 1991. gadā viņi ir kļuvuši par ārzemniekiem dzimtajā zemē, kaut gan daudzi no viņiem ir dzimuši Latvijā," raksta NK pārstāvji.

Tālāk vēstulē ir teikts, ka pārrunās par iestāšanos visās Eiropas struktūrās 2004. gadā Latvija solījusi atrisināt problēmu, saistītu ar nepilsoņiem, kas pamatā ir etnisko minoritāšu pārstāvji. Taču ir pagājuši 10 gadi, tuvojas Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, bet savu apņemšanos valsts tā arī nav izpildījusi. Tas neatbilst ES pieņemtajiem Kopenhāgenas kritērijiem attiecībā uz etniskajām minoritātēm.

NK ir kustība, kas ir nodibināta pērn 20.novembrī pēc Centrālās vēlēšanu komisijas atteikuma izsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem. Kustības sastāvā atrodas vairāki "Saskaņas centra" (SC), kā arī kādreizējie vai pašreizējie partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) biedri.

Patlaban NK interneta vietnē esot reģistrējušies 7186 cilvēku, liecina organizācijas dati. NK mērķis esot Latvijas politiskās nācijas izveidošana un nepilsoņu institūta likvidēšana ar jebkuru pieejamu likumīgu metodi.

Publiskajā vidē šī organizācija tiek saistīta ar politisko partiju "Saskaņas centrs".