Baltijas jūrā 'pazudušas' lielās mencas; zvejnieki izmisumā  (118)

"Tik traki pēdējo 25 gadu laikā vēl nav bijis. Jāskatās, kas notiks rudenī. Baidos, kaut kas būs jāpārdod," laikrakstam saka viens no Kurzemes zvejniekiem Juris Pētersons. Viņš pieļauj, ka jāpārdod būs kāds no viņa četriem kuģiem.

2012.gada novembrī treknā un izmēros lielā menca no Baltijas jūras pēkšņi pazudusi, un kopš tā laika nav atgriezusies. Vecums ir pareizais, taču izmērs zem minimālā pieļaujamā. Zivs neaug, noķertās ir 36–37 centimetri, bet jābūt vismaz 38 centimetriem.

"Ja izvedīsim to krastā, mūs arestēs, tāpēc divas trešdaļas mencu ir jāizmet laukā," rezumē zvejnieki.

Eiropas Komisija jau vairākus gadus grasās mainīt šo absurdo prasību, taču tālāk par grasīšanos nav tikusi. Tāpēc pašlaik izmestās zivis nosprāgst un sapūst jūrā, bet ar krastā izvesto un pārdoto lomu nav iespējams nosegt pat zvejnieku algas un degvielas tēriņus, norāda laikraksts.

Šobrīd Jura Pētersona zvejnieku kompānija "Grifs" uz mencu iet tikai tādēļ, lai nezaudētu savus limitus, un nedaudz – arī cerībā uz brīnumu. Tāds piedzīvots astoņdesmito gadu beigās ar brētliņu, kas atgriezās no nekurienes. Šobrīd ar brētliņu krājumu viss ir kārtībā, Latvijai atļauts nozvejot 36 tūkstošus tonnu, bet 1985. gadā pa visiem zvejniekiem kopā izdevās izvilkt vien nieka 3 tūkstošus tonnu.

Pēc pāris gadiem daba visu salika atpakaļ pa plauktiņiem.

Arī tagad cilvēks neko nevar ietekmēt, atliek tikai cerēt. Reņģe un brētliņa atrodas Baltijas jūras ziemeļos, menca savam medījumam kaut kādu iemeslu dēļ nav sekojusi un palikusi dienvidos. Varbūt tādēļ, ka te ūdens sāļāks, taču ēst nav ko.

"Zivs slikti aug, un tur cilvēks neko nevar darīt," secina Vides zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Georgs Korņilovs.

Pēdējo reizi liels ieplūdums no sāļās Ziemeļjūras Baltijā noticis 2003.gadā. Kopš tā laika mūsu ūdeņos palielinājušās bezskābekļa zonas. Tomēr tas neizskaidro Baltijas mencu pēkšņo uzvedības maiņu.