Lasītāja: kad Latvija aizstāvēs vientuļās mātes?  (135)

"Laikā, kad jau ģeogrāfiskās izplatības, kā arī vecuma un sociāli ekonomiskās neviendabības dēļ vientuļajām mātēm ir grūti organizēties un aizstāvēt savas intereses, kad samērā plaši ir izplatīts aizspriedums par vientuļās mātes stāvokli kā par pagaidu situāciju, ko var mainīt, tiklīdz vientuļā māte atrod jaunu partneri, būt vientuļai mātei Eiropā ir vēl grūtāk. 2011. gadā Eiropas Padome ir izziņojusi rezolūciju par vientuļo māšu stāvokli Eiropā, aicinot valstis veikt pasākumus, kas atvieglo vientuļo māšu grūto situāciju.

Saskaņā ar 2001.gada datiem vidēji Eiropā no visa sieviešu skaita vecuma grupā no 25-64 gadiem ir 5% vientuļo māšu, bet Latvijā un Igaunijā gandrīz divreiz vairāk - 9%! Jaunākā statistika Latvijā ir graujoša.

Iepazīstoties ar šo rezolūciju, nosūtīju šādu jautājumu LR Tiesībsarga birojam:

"Nesen uzzināju, ka ir tāda EP rezolūcija par vientuļo māšu stāvokli. Tā kā pati esmu piederīga šai sociālajai kategorijai (viena audzinu divas meitas), tad varu apstiprināt, ka Latvijas valsts gandrīz nemaz neievēro šo rezolūciju.

Vienīgā lieta ir tā, ka par vienu meitu saņemu uzturlīdzekļus no valsts 71 eiro apmērā (2015. gadā būšot 90 eiro). Par otru meitu saņemu alimentus no vecvecākiem valstī noteiktajā minimālajā apmērā. Tas ir pavisam niecīgs atbalsts, jo tūlīt pat visa šī nauda aiziet kredītos, maksājumos un nodokļos, kas man jāmaksā pilnā apmērā, bez atlaidēm.

Manuprāt, vientuļos vecākus var pielīdzināt daudzbērnu ģimeņu sociālajam stāvoklim. Tikai atšķirībā no daudzbērnu ģimenes, vientuļajai mammai ar 1-2 bērniem nav nekur un nekādas atlaides. To bērnu mammas, kuriem tēva vietā svītriņa, no valsts nesaņem pat uzturlīdzekļus.

Kad Latvijas valsts sāks ievērot šo EP rezolūciju? Jāpiezīmē, ka valstī praktiski nav gadījumu, kad tiek ierosināta krimināllieta uz aizdomu pamata par ļaunprātīgu alimentu nemaksāšanu saskaņā ar Krimināllikuma 170.pantu. Tāpat arī ierēdņi vilcinās ar alimentu nemaksātāju vārdu publiskošanu, sakot, ka tas esot pretrunā ar cilvēktiesībām.

Tātad valsts uzskata, ka tēvam ir tiesības nerūpēties par savu bērnu? Tātad valsts ir nolēmusi aizstāvēt alimentu nemaksātāju intereses un tai pat laikā arī sociāli neaizsargāt vientuļās mātes? Kā ir patiesībā, gaidīšu no Jums atbildi."

Atbild Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juriskonsulte:

"Eiropas Parlamenta 2011.gada 25.oktobrī pieņemtai rezolūcijai par vientuļo māšu stāvokli (2011/2049(INI)) ir rekomendējošs raksturs, un tajā ietvertie ieteikumi dalībvalstīm nav juridiski saistoši (nav obligāti). Eiropas Parlamenta rezolūcijas dalībvalstu politiskajiem spēkiem vien norāda darbības virzienus konkrētajā jomā.

Tas nozīmē, ka Latvijas valstij nav jāievēro šī rezolūcija kā obligāts dokuments. Nenoliedzami tās ģimenes, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem, ir pakļautas lielākam nabadzības riskam, tādēļ Latvijā tika izveidots Uzturlīdzekļu garantiju fonds, lai sniegtu atbalstu tām ģimenēm, kurās par bērniem rūpējas tikai viens no vecākiem un otrs nesniedz nekāda veida materiālu atbalstu.

Attiecībā uz uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdu publicēšanu, jānorāda, ka uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošana neveicinās nemaksātāju godaprātu un tas nesasniegs paredzēto mērķi. Sabiedrības ieguvums būs vienkārši ziņkārības apmierināšana.

Tā būs iespēja ikvienam apskatīties, vai kāds paziņa nav iekļauts minētajā sarakstā. Turklāt ziņu publiskošana par bērna tēvu vai māti kā uzturlīdzekļu parādnieku vienlaikus skar arī bērna tiesības uz privāto dzīvi – tā izpauž informāciju, ka starp bērna vecākiem ir bijis strīds par bērna uzturēšanu, ka viens no vecākiem ir cēlis prasību tiesā un otrs labprātīgi nepilda tiesas spriedumu un ka vienam no vecākiem ir tāds mantiskais stāvoklis, ka uzturlīdzekļus viņa vietā maksā valsts.

Šādas informācijas nonākšana trešo personu rīcībā var radīt nelabvēlīgas sekas bērnam –pakļaut bērnu emocionālas vardarbības riskam, radīt sociālu atstumtību u.tml. Tas varētu radīt gluži pretēju efektu paredzētajam mērķim, proti, nodarīt kaitējumu bērna tiesībām un tiesiskajām interesēm, jo bērns daudzos gadījumos varētu tikt nostādīts neērtā situācijā vai pazemots, citām personām uzzinot par vecāku parādsaistībām. Spēkā esošais regulējums – Bērnu tiesību aizsardzības likuma 71. panta pirmā daļa nosaka, ka ziņas, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai vai viņa psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai, nav izpaužamas.

Viennozīmīgi jādomā, kā uzturlīdzekļu piedziņu padarīt efektīvāku. Valsts, izmaksājot uzturlīdzekļus vecāka vietā, ir sniegusi atbalstu vecākam, kura apgādībā bērns atrodas. Tāpēc arī valstij būtu jādomā par iedarbīgiem un tiesiskiem līdzekļiem parāda atgūšanai.

Uzskatu, ka jāizmanto spēkā esošais tiesiskais regulējums, lai novērstu ļaunprātīgu uzturlīdzekļu nemaksāšanu. Piemēram, risinot šo problēmu, būtu aktīvāk jāiesaista tiesībsargājošās institūcijas.

Kā jau jūs norādījāt, par ļaunprātīgu izvairīšanos apgādāt un dot uzturu saviem bērniem paredzēta personas saukšana pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 170.pantu. Par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Ja policija sāktu aktīvi šīs lietas izmeklēt un saukt personas pie reālas atbildības, ļoti iespējams, ka šāda ļaunprātīga izvairīšanās mazinātos."

Saņemot Tiesībsarga biroja atbildi, secinu, ka Latvijas ierēdņi, neskatoties uz to, ka statistika par vientuļo māšu skaitu divreiz pārsniedz Eiropas vidējo vientuļo māšu skaitu, negrasās ne atzīt, ka vientuļās mātes ir sociāli neaizsargāta grupa, kur nu vēl ievērot EP rezolūciju par vientuļo māšu stāvokli, jo tai jau tikai "rekomendējošs raksturs".

Un vēl, interesanti, kā man būtu jāreaģē uz šādu teikumu: "Ja policija sāktu aktīvi šīs lietas izmeklēt un saukt personas pie reālas atbildības, ļoti iespējams, ka šāda ļaunprātīga izvairīšanās mazinātos." Vai tad man jāgādā, lai policija veic savus pienākumus? Kam tad domāts Tiesībsarga birojs?