Latvijas prezidentūra ES Padomē gan slavēta, gan kritizēta, pauž vēstniece  (22)

"Pirmie vārdi, kurus dzird par Latvijas prezidentūru ir – ļoti strukturēta, ļoti racionāla un ļoti mērķtiecīga prezidentūra," sacīja Juhansone. Tam esot vairāki iemesli. "Nākot no mazas valsts – tev ir tik daudz cilvēku cik ir – nevar atļauties tērēt laiku uz enerģiju un procesu. Tu strādā uz rezultātu, kas ne vienmēr ir lielvalstu prezidentūru gadījumā, kad saskaņošanas līmeņu ir ļoti daudz un, kamēr nonāk līdz rezultātam, ir pagājis ļoti ilgs laiks," skaidroja Juhansone.

Tāpat maza valsts ir pieraudusi arī klausīties un sadzirdēt to, ko saka. "Attiecīgi – tas dod iespēju vairāk konsolidēt viedokļus, jo cilvēki ļoti novērtē, ka viņus uzklausa un dzird, ko viņi saka. Vai mēs vienmēr ņemam vērā to, ko mums saka? Nē. Mums ir sava programma, savs plāns, savs redzējums par lietām. Katrā ziņā – mēs noteikti mēģinām sajust tās problēmas, tās sāpes, kas dažādām delegācijām ir un attiecīgi mēģināt atrast risinājumus," pauda vēstniece. Viņa arī uzsvēra, ka vēl viens Latvijas prezidentūras stūrakmens esot ļoti pašaizliedzīgi cilvēki.

Prezidentūras laikā nācies uzklausīt arī kritiku. "Nekļūdas tikai tas, kurš neko nedara. Redzējums par to – kā vajadzētu darīt un ko vajadzētu darīt ir visiem spēlētājiem – Eiropas Komisijai, Eiropas Padomei, Eiropas Parlamentam un 28 dalībvalstīm," teica Juhansone. Vienlaikus daļa no negatīvajiem komentāriem bieži vien tiek izmantota kā taktika.

"Par telekomunikāciju paketi mēs esam dzirdējuši ļoti kritiskus vārdus no viceprezidenta Andrusa Ansipa, ka Padomei pietrūkst ambīciju, pietrūkst tā un šā. Tā ir daļa no retorikas, jo Komisijai ir jāaizstāv savs priekšlikums. Savukārt mūsu, kā prezidentūras uzdevums, ir atrast konsensus starp 28 dalībvalstīm. Komisijas priekšlikumi ne vienmēr ir paši tie ideālākie, kas dalībvalstīm der. Reizēm dalībvalsts nav gatavas iet tik tālu, reizēm mēs varam vienoties ļoti ātri. Mums ir bijuši vairāki tādi priekšlikumi, kur gan Padome, gan Parlaments neaiztiek Komisijas priekšlikumu un uzskata, ka tas ir ļoti labi sagatavots un mums nav nepieciešams neko piebilst," norādīja vēstniece.

Tā tas bijis gan ar finanšu palīdzību Ukrainai, gan arī ar 2014.gada ES budžeta saistību pārnešanu uz 2015.gadu. "Katrs apskatījās, saprata, ka tas, ko Komisija ir piedāvājusi, patiesībā ir vienīgais reālais risinājums. Tā kā ikdienas gaitās, protams, dzirdi gan pozitīvus, gan kritiskus vārdus. [Tomēr kopumā prezidentūra] tiek novērtēta kā pragmatiska, racionāla un efektīva," atzina Juhansone.

Vēstniece arī akcentēja, ka visi Latvijas ministri prezidentūras laikā strādā ar pilnu atdevi. "Ministriem tas ir liels izaicinājums. Ministriem vienlaikus jāsadala uzmanība uz tām problēmām, kas ir mājās un tiem procesiem, kas ir šeit – Briselē. Šobrīd ministriem ir jābūt kaujas gatavībā tādā 7/24 režīmā," pauda Juhansone. Latvijas prezidentūra saņēmusi "ugunskristības" gada sākumā, kad Parīzē un Kopenhāgenā notika terorakti. Juhansone uzsvēra, ka šajā situācijā iekšlietu ministrs spējis strauji noreaģēt.