Krievijā turpinās vēršanās pret nevalstisko organizāciju (NVO) sektoru un tiek īstenota citādi domājošo vajāšana, pamatojoties uz iedomātām rietumu sazvērestībām, pavēstīja Ārlietu ministrijā (ĀM).
ĀM preses sekretārs Ivars Lasis norādīja, ka Krievijas Federācijas Padomes sagatavotā tā saucamā "patriotiskā stop-lapa" ar ārvalstu fondu, sabiedrisko un nekomerciālo organizāciju sarakstu, diemžēl ir vēl viens apliecinājums tam, ka Krievijā turpinās vēršanās pret nevalstisko organizāciju sektoru un tiek īstenota citādi domājošo vajāšana, pamatojoties uz iedomātām rietumu sazvērestībām un to it kā radīto apdraudējumu iekšpolitiskajai stabilitātei Krievijā.
"Uz šīm negatīvajām izpausmē Krievijā ir norādījuši tādu autoritatīvu starptautisko organizāciju pārstāvji kā EDSO pārstāve mediju brīvības jautājumos Duņa Mijatoviča, Eiropas Padomes (EP) Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidente Anna Brasēra. Tāpat par šo jautājumu ir publicēts arī attiecīgs Eiropas Savienības paziņojums," skaidroja Lasis.
ĀM uzsver, ka stabilas un ilgtspējīgas valsts attīstības viens no stūrakmeņiem ir spēcīga, plaša, aktīva un toleranta pilsoniskā sabiedrība un tās institūcijas. "Esam pārliecināti, ka Krievija šajā ziņā noteikti nav izņēmums," pauda ĀM pārstāvis.
Krievijas Federācijas Padome iepriekš atbalstīja tā dēvētās "patriotiskās stop-lapas" izveidi, kurā iekļautas 12 nevalstiskās organizācijas, kuras, saskaņā ar likumdevēju pārliecību, rada draudus Krievijai. Federācijas padome lūgusi Krievijas Ģenerālprokuratūrai, Ārlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai izvērtēt, vai šīs organizācijas būtu nepieciešams klasificēt kā "nevēlamas" Krievijai. Starp sarakstā iekļautajām organizācijām ir "Freedom House" un Sorosa fonds, kā arī citas ASV, Ukrainas un Polijas organizācijas.
Iepriekš EP cilvēktiesību komisārs Muižnieks pauda, ka Krievijas likumdošana attiecībā uz nevalstiskajām organizācijām neatbilst Eiropas standartiem, un to ir jāpārskata, lai ļautu cilvēktiesību aizstāvjiem un NVO Krievijā darboties vidē, kas sekmētu to būtisko lomu sabiedrībā.
Muižnieka izplatītajā viedoklī analizēti kopš 2013.gada jūlija pieņemtie grozījumi, tā sauktā Likuma par ārvalstu aģentiem ieviešana kopš tā pieņemšanas, un sekas, kas radās Krievijas NVO. Komisārs arī izteica savus ieteikumus Krievijas varas iestādēm. Uz 2015.gada 29.jūniju Krievijas Tieslietu ministrija "ārvalstu aģentu" sarakstā bija iekļāvusi 70 organizācijas, par politisko darbību un ārvalstu finansējuma saņemšanu. Lielākā dāļa ir iekļauta sarakstā pēdējo sešu mēnešu laikā.
Krievijas tiesās ir iesniegtas 189 lietas, lai apstrīdētu "ārvalstu aģenta" statusu. 121 gadījumā tiesas lēma, ka likums ir piemērots pareizi, bet 28 gadījumos tiesa lema par labu NVO.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!