cietums ieslodzījums
Foto: Shutterstock
Latvijas ieslodzījuma vietās šobrīd ir relatīvi maz ārvalstnieku (1,8% no ieslodzīto skaita 2014.gadā), kas rada zemus radikalizācijas riskus pretstatā citām Eiropas valstīm, kur ieslodzījuma vietās ir līdz pat 60% ārvalstnieku, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

19. oktobrī Briselē notiek augsta līmeņa konference "Krimināltiesību atbilde uz radikalizāciju", kurā piedalās Eiropas Savienības politikas veidotāji, tieslietu jomas praktiķi un eksperti, lai apmainītos ar viedokļiem par risinājumiem radikalizācijas izplatības apturēšanā. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs konferencē pārstāv Latvijas nostāju un informē par situāciju valstī radikalizācijas kontekstā.

Konferencē uzmanība galvenokārt tiek pievērsta ārvalstīs ar lielu ārzemnieku skaitu ieslodzījuma vietās pastāvošajai radikalizācijas izplatībai ieslodzījuma vietās, jo ieslodzījuma vietas var būt labvēlīga augsne radikalizācijas ideju izplatībai. Eiropas Savienības dienaskārtībā pašlaik ir jautājums par preventīvu pasākumu iedzīvināšanu radikalizācijas novēršanai un pretradikalizācijas programmu izstrādi.

Tieslietu ministrija norāda - lai arī Latvijā radikalizācijas jautājums pašreiz nav aktuāls, Latvija ir iesaistījusies Eiropas Padomes darbā pie rekomendāciju par radikālisma novēršanu cietumu un probācijas darbinieku informēšanai izstrādi.

Rekomendācijas palīdzēs proaktīvi sagatavoties situācijai, ja arī Latvijā radīsies nepieciešamība strādāt ar radikāliem ieslodzītajiem vai probācijas klientiem. Tāpat Latvija kopš 2011. gada piedalās Eiropas Ekspertu sadarbības tīklā radikalizācijas atpazīšanai RAN ( Radicalisation Awareness Network), kas sniedz atbalstu praktiķiem un veicina labās prakses apmaiņu, norāda ministrija.

Latvijā pašlaik Krimināllikums paredz atbildību par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, terorismu, sociālā naida un nesaticības izraisīšanu. Sods par šiem nodarījumiem ir naudas sods, piespiedu darbs, probācijas uzraudzība un pat cietumsods (līdz 10 gadiem brīvības atņemšanas).

Konferences secinājumi tiks prezentēti Tieslietu un iekšlietu Padomē šī gada decembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!