Tāpēc nav brīnums, ka visas Eiropas kopīgajā sarunā par bēgļu krīzi katra puse vaino citu par nereālistiskiem un neilgtspējīgiem politiskiem risinājumiem. Turklāt ir vēl citi aspekti – nacionālā identitāte, mūsu starptautiskās saistības, demogrāfija, Eiropas likumi un solidaritāte. Taču galu galā tas viss nonāk pie laika un realitātes.
Ko tieši abas puses saka šajā sarunā? Uz brīdi neņemot vērā nianses un vienkāršojot visu, varētu teikt, ka viena puse Eiropu redz kā kristiešu kontinentu, kam būtu sevi jāaizsargā pret cilvēku migrāciju, ja vajadzīgs, arī ar žogu palīdzību. Otra puse apgalvo, ka Eiropas nākotne ir globalizēta un multikulturāla.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
