Valsts drošības sardzē: aicinās pārskatīt strīdīgos Krimināllikuma grozījumus  (50)

Jaunzeme vērsa uzmanību, ka prezidents uzskata, ka Krimināllikums ir jāpilnveido, lai valsts varētu atbilstoši reaģēt uz drošības izaicinājumiem esošajā ģeopolitiskajā situācijā, tomēr ir bažas par veidu, kā tas ticis darīts – steidzamības kārtā, plaši neizdiskutējot sabiedrībā piedāvātās regulējuma izmaiņas, kā arī nedodot deputātiem iespēju izstrādāt precīzu un nepārprotamu regulējumu.

Vējoņa padomniece norādīja, ka Krimināllikuma grozījumu formulējumi ir ļoti plaši, tie varētu radīt problēmas ar tādām cilvēku pamattiesībām kā vārda un pulcēšanās brīvību, tāpēc likumprojekts ir jāprecizē un jāpilnveido.

Plānots, ka šonedēļ Valsts prezidents savu viedokli par likumprojektu, vēršoties ar oficiālu vēstuli, darīs zināmu atbildīgajai Saeimas Juridiskai komisijai.

Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš portālam "Delfi" sacīja, ka vispirms ir jāsagaida visi priekšlikumi likumprojektam. To iesniegšanas termiņš beidzas ceturtdien.

Plānots, ka 29. martā komisija sanāks uz sēdi, uz kuru tiks aicināti gan drošības iestāžu vadītāji, gan akadēmiskie mācību spēki, gan Tieslietu ministrijas pārstāvji. Tad tiks diskutēts par visiem iesniegtajiem priekšlikumiem.

Bērziņš skaidroja, ka tad, ja sēdes laikā radīsies jautājumi, uz kuriem nebūs iespējams gūt atbildes, tad nav izslēgta iespēja atcelt likumprojektam noteikto steidzamības statusu un to Saeimas sēdē skatīt trīs, nevis divos lasījumos.

Uz komisijas sēdi plānots arī aicināt Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjus.

Pret Krimināllikuma grozījumiem ceturtdien iebildis arī deputāts Gunārs Kūtris (NSL). Kā portālu "Delfi" informēja partijas "No sirds Latvijai" konsultants Valdis Freidenfelds, Kūtris iesniedzis Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK) priekšlikumu par Krimināllikuma grozījumu projekta izskatīšanas apturēšanu un tā nosūtīšanu Eiropas Padomes (EP) Venēcijas komisijai ar lūgumu sniegt vērtējumu par projektā ietvertajām normām.

"Krimināllikuma grozījumi paredz būtiski jaunu regulējumu attiecībā uz noziegumiem pret valsts drošību. Taču šo normu pašreizējā redakcija ir ļoti plaši interpretējama, kas nav pieļaujams krimināltiesību jomā. Normu neviennozīmīgā interpretācija rada bažas par to atbilstību Satversmes 90. pantam. Savukārt vairākās normās ietvertais it kā noziedzīgo darbību apraksts ir acīmredzamā pretrunā ar Satversmes 100. pantā ietvertajām cilvēka pamattiesībām," norādījis Kūtris, kura ieskatā pirms turpināt grozījumu pilnveidošanu ir jāsaņem Venēcijas komisijas atzinums.

EP Venēcijas komisija sniedz juridiskus atzinumus organizācijas dalībvalstīm, lai palīdzētu saskaņot to likumus un institūcijas ar Eiropas standartiem.

Vēstīts, ka Saeima 3. martā pirmajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti.

Tā kā steidzamības noteikšanu likumprojektam atbalstīja 70 deputāti, tad, saskaņā ar Satversmi, Valsts prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, tāpat to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad prezidents pieņemto likumu saņēmis.

Pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu nobalsoja 20 partijas "Saskaņa" deputāti, kuri asi kritizēja likumprojektu.

Deputāts Valērijs Agešins (S) norādīja uz iespējamiem riskiem, tostarp par normu piemērošanu un interpretāciju. "Tas ir ļoti riskants un slidens ceļš, jo ar vispārīgu un nekonkrētu pantu iekļaušanu Krimināllikumā var, piemēram, novākt no ceļa gandrīz jebkuru politisku konkurentu, kā arī citādi domājošu cilvēku. Piemēram, populistiski pasludinot viņa rīcību par pretvalstisku un suverenitāti apdraudošu," skaidroja Agešins.

Savukārt Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (S) pauda izbrīnu, kāpēc likums jāpieņem steidzamības kārtā, ja "pašā likumprojektā ir daudz absurdu lietu". Viņš pauda neizpratni, kāpēc šī likumprojekta vietā netiek diskutēts par drošību sargājošo institūciju darbinieku atalgojuma palielināšanu līdz pirmskrīzes līmenim.

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju, izmaiņu autori - Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas deputāti - secinājuši, ka ir jāpārskata regulējums par noziegumiem pret valsti.

Panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valstisko neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu, nav mainīti kopš Krimināllikuma stāšanās spēkā 1999. gadā.

Līdz ar to spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā, kā arī tas nav pietiekams un atbilstošs, ņemot vērā mūsdienās pastāvošos valsts drošības apdraudējumus, skaidro likumprojekta autori.

Galīgajā lasījumā par likumprojektu plānots lemt 7. aprīlī.