Izmeklēšanas iestādēm pilnā mērā jārespektē žurnālistu avotu aizsardzība, pauž asociācija  (19)

LŽA valde uzskata, ka KNAB vadītāja Jēkabs Straumes paustais aicinājums šā gada 3.jūlijā žurnāla "Ir" redakcijai sadarboties un atklāt birojam tās rīcībā esošo informāciju ir vērtējams kā nepieļaujama iejaukšanās žurnālistu profesionālajā darbībā. Vienlaikus tā atgādina, ka avotu aizsardzība ir fundamentāls mediju darba princips, kas garantē sabiedrības tiesības uzzināt būtisku informāciju, kas oficiāli netiek atklāta.

Asociācija norāda, ka žurnālistu pienākumu aizsargāt avotus nosaka Latvijas likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". "Šis princips nostiprināts arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos, kuros uzsvērts - valsts institūciju prasība atklāt žurnālistu avotus, ja vien tā nav pamatota ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas 10.pantu, kas garantē vārda brīvību," pauž LŽA.

Tāpat LŽA atgādina, ka žurnālistu avotu aizsardzību nosaka arī Eiropas Padomes Ģenerālās asamblejas 2011.gadā pieņemtā Rekomendācija Nr.1950, kas valsts institūcijām ļauj pieprasīt atklāt avotus tikai sevišķi svarīgu sabiedrības interešu gadījumā, ja ir konstatēti vitāli un nopietni apstākļi.

"Rekomendācija arī uzsver, ka žurnālistu avotu aizsardzība ir pamata nosacījums žurnālista darba pilnvērtīgai īstenošanai. Avotu aizsardzība ietver ne tikai avota personas datu sargāšanu, bet arī jebkādu informāciju, kas var veicināt avota identificēšanu — tajā skaitā faktiskie apstākļi, kādos informācija sniegta žurnālistam vai medija nepubliskotā informācija, ko avots ir sniedzis," skaidro asociācijas valde.

LŽA atzīmē, ka prasība izpaust žurnālistu avotus demokrātiskā sabiedrībā ir galējs solis, piemēram, lai novērstu reālu apdraudējumu personu dzīvībai. Asociācijas ieskatā, šim augstajam prasību slieksnim neatbilst izmeklēšanas intereses noskaidrot slepenas informācijas izpaudējus, jo pienākums aizsargāt avotus ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai avots ir vai nav rīkojies prettiesiski.

Kā ziņots, žurnāls "Ir" nesniegs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu informāciju, kas varētu apdraudēt publiskoto "oligarhu sarunu" avotu aizsardzību, pastāstīja "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Atsaucoties uz pirmdien preses konferencē KNAB vadītāja Jēkaba Straumes pausto aicinājumu žurnālu "Ir" sadarboties, lai noteiktu tā publiskoto "oligarhu sarunu" autentiskumu, Ločmele sacīja, ka žurnāls pirms to publicēšanas par to jau ir pārliecinājies. "Visas "Ir" publicētās sarunas tiešām ir notikušas un to saturs ir atspoguļots patiesi. Nepieciešamības gadījumā "Ir" spēs to pierādīt tiesā," norādīja žurnāla galvenā redaktore.

Viņa skaidroja, ka "Ir", pildot savu profesionālo pienākumu, nesniegs nekādu papildu informāciju, kas var apdraudēt avotu aizsardzību, vienlaikus uzsverot, ka tas nekavē KNAB salīdzināt visu publiskoto sarunu saturu ar biroja rīcībā esošo informāciju. "Lai to izdarītu, nekāda papildu "palīdzība" no "Ir" redakcijas nav nepieciešama," uzsvēra Ločmele.

Jau vēstīts, ka pirmdien preses konferencē KNAB vadītājs Jēkabs Straume sacīja, ka birojs pārbaudīs žurnālā "Ir" publicēto "oligarhu sarunu" autentiskumu.

Viņš norādīja, ka KNAB arī lūgs žurnāla rīcībā esošo informāciju salīdzināt ar biroja rīcībā esošo informāciju, taču jau šobrīd varot pateikt, ka "līdzības ir saskatāmas ar žurnālā publicētajām sarunām".

"Gadījumā, ja publicētā informācija izrādīsies autentiska, (..) būs jāuzdod jautājums, vai informācija arvien nav klasificēta kā valsts noslēpuma objekts. Ja šī informācija ir autentiska, tad noteikti daļa nav skatīta kriminālprocesa ietvaros," sacīja Straume.

Ja nelikumīgi nododot informāciju žurnālam "Ir" būs pārkāpts likums, tad Straumem kā iestādes vadītājam būs atbilstoši jāreaģē un jāvēršas Satversmes aizsardzības birojā. Šobrīd gan KNAB nevar skaidri apgalvot vai valsts noslēpuma objekti ir pazaudēti vai arī izpausti apzināti.

Straume arī atklāja, ka gadījumā, ja pārbaudes laikā sarunu saturā būs informācija par iespējamiem amatpersonu noziegumiem, tad KNAB to pārbaudīs.

Jau ziņots, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Ģenerālprokurors pagājušā piektdienā intervijā Latvijas Televīzijai paziņoja, ka žurnālā "Ir" publiskoto "oligarhu sarunu" daļa iepriekš nav nonākusi prokuratūras rīcībā. Ģenerālprokurors atzina, ka sarunu daļa, kas patlaban tikusi publiskota, iepriekš nav bijusi prokuratūras rīcībā, un "neesot skaidrs, kāpēc tā noticis".