Saeimas komisija konceptuāli atbalsta ieceri kriminalizēt ceļošanu terorisma nolūkā  (8)

"Vienotības" frakcijas deputāts Aleksejs Loskutovs (Par) komisijas sēdē taujāja, vai plānotais kriminālsods par terorisma noliegšanu attieksies arī uz advokātiem, kuri notikušos traktēs citādāk – kā noziegumu pret personu. Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji skaidroja, ka uz advokātiem šai norma nevajadzētu attiekties, ņemot vērā arī to, ka konkrētajā lietā, kurā advokāts pārstāvēs apsūdzēto, vēl nebūs stājies spēkā spriedums.

Tāpat Loskutovs interesējās, vai par zināšanu iegūšanu nolūkā īstenot vai sekmēt terorismu, tiks atzīta arī teroristu mājaslapu apmeklēšana ziņkārības nolūkā. TM pārstāves skaidroja, ka, visticamāk, par atsevišķa materiāla noskatīšanos video koplietošanas vietnē "youtube.com", šāda apsūdzība netiks izvirzīta. Lai izvirzītu apsūdzību būs nepieciešams konstatēt personas nolūku.

Aizsardzības komisija ir par likumprojektu līdzatbildīgā komisija, savukārt atbildīgā ir Juridiskā komisija.

Minētos likuma grozījumus sagatavojusi Tieslietu ministrija (TM) un iepriekš tos atbalstījusi valdība.

TM pārstāvji informēja, ka 2008. gadā Latvija ir pievienojusies Eiropas Padomes (EP) Konvencijai par terorisma novēršanu. Latvija 2015. gadā parakstīja Papildu protokolu EP konvencijai par terorisma novēršanu un ar 11. maija likumu to ratificēja. Protokolā ir prasības kriminalizēt vairākus jaunus noziegumu veidus, kas saistīti ar terorismu un kas līdz šim ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī nebija izdarīts.

Papildu protokols īpaši attiecas uz tādām darbībām kā terorisma apmācības saņemšana, ceļošana uz ārvalstīm terorisma nolūkā, šādas ceļošanas finansēšana, organizēšana un veicināšana. Latvija papildu protokolu parakstījusi, bet līdz šim to vēl nav ratificējusi.

Vienlaikus 2015. gada nogalē Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai par terorisma apkarošanu. 7. martā Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomē tika pieņemta ES direktīva par terorisma apkarošanu.

Patlaban Krimināllikumā ir pants par personas vervēšanu vai apmācīšanu terora aktu veikšanai, taču kriminālatbildība par apmācības saņemšanu likumā nav tieši noteikta. TM rosinātie grozījumi paredz, ka par instrukciju, zināšanu vai praktisko iemaņu iegūšanu vai saņemšanu nolūkā īstenot vai sekmēt terorismu varētu sodīt ar brīvības atņemšanu līdz septiņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību līdz trim gadiem. Savukārt par personas vervēšanu terorismam vai iesaistīšanai teroristu grupā, vai apmācīšanu terorismam varētu piemērot cietumsodu līdz desmit gadiem un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Krimināllikumā nav tieši paredzēta kriminālatbildība par ceļošanu ārpus Latvijas terorisma nolūkā. TM rosināja izveidot jaunu likuma pantu, kas paredzētu, ka par ceļošanu nolūkā īstenot vai sekmēt terorismu, iesaistīties teroristu grupā vai apmācīt vai apmācīties terorismam varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību līdz trīs gadiem.

Pašlaik likums paredz atbildību tikai par publisku aicinājumu uz terorismu vai draudiem īstenot terora aktu, ja ir pamats uzskatīt, ka tas var tikt veikts. TM rosināja nodarījumu paplašināt, proti, grozījumi paredz, ka par terorisma publisku slavināšanu vai īstenotā terorisma publisku slavināšanu, noliegšanu vai attaisnošanu vai par publisku aicinājumu uz terorismu varētu piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu, kā arī probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Savukārt par draudiem īstenot terorismu, ja ir pamats uzskatīt, ka tas var tikt veikts grozījumi paredz noteikt brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Lai ievērotu samērīguma principu, par teroristu grupas organizēšanu un vadīšanu grozījumi arī paredz samazināt minimālo brīvības atņemšanas slieksni no 15 gadiem uz 10 gadiem.

Vienlaikus tādā veidā netiek mainīta attiecīgā noziedzīgā nodarījuma klasifikācija un tas joprojām uzskatāms par sevišķi smagu noziegumu. Tāpat netiek mainīta brīvības atņemšanas soda maksimālā robeža un tiek saglabāta iespēja piespriest mūža ieslodzījumu, vienlaikus dodot tiesai lielāku rīcības brīvību, lemjot par brīvības atņemšanas soda ilgumu.

Grozījumus sagatavojusi TM vadīta darba grupa, kuras sastāvā vairāku institūciju pārstāvji, tajā skaitā Drošības policijas eksperti. Drošības policijas Pretterorisma centrs ir galvenā valsts struktūra, kas nodarbojas ar terorisma apkarošanu.